
Vēl vairāk palielinājusies iespējamība, ka zemē 2032. gadā ietrieksies asteroīds

Par 1,3 procentu palielinājusies iespējamība, ka zemē 2032. gadā ietrieksies asteroīds, liecina NASA izpētes centra dati.
Ja sākotnēji NASA prognozēja 1,3% iespējamību, ka tas sadursies ar Zemi, mēneša sākumā prognoze pieauga līdz 2,3%. Tomēr nu iepsējamība, ka asteroīds "2024 YR4" sadursies ar zemi pieaugusi līdz 3,1%.
Lai gan varbūtība, ka šāda sadursme notiks, joprojām ir zema, NASA Reaktīvās kustības laboratorijas inženieris Dāvids Farnočia norādījis, ka tas, ka šīs prognozes pārsniegušas jau 2% atzīmi ir "neparasti". Pēc Torino skalas, kas novērtē Zemei tuvo objektu trieciena risku, šis asteroīds pašlaik tiek klasificēts ar trešo no 10 līmeņiem, kamēr lielākā daļa objektu saņem vērtējumu nulle.
Asteroīds tika atklāts decembrī, kad tas pietuvojās Zemei. Pašreizējās aplēses liecina, ka no aprīļa līdz 2028. gadam savas orbītas dēļ tas pazudīs no astronomu redzesloka. “Mēs nevēlamies riskēt,” sacīja Farnočia, uzsverot, ka NASA izmantos Džeimsa Veba kosmisko teleskopu, lai pēc iespējas precīzāk noteiktu tā orbītu.
Asteroīda izmērs ir no 40 līdz 100 metriem diametrā, kas nozīmē, ka tas potenciāli varētu radīt nopietnus postījumus Zemei, ja tas trāpītu apdzīvotā vietā. Piemēram, 1908. gadā Tunguskas asteroīds, kura izmērs bija līdzīgs, sagrāva apmēram 2000 km² Sibīrijas mežu.