Jāņa Petera atraitne Baiba pēc vīra aiziešanas viņsaulē: “Viss bija skaisti. Un tagad ir tukšums”
“Jānītis aizgāja gaiši un mierīgi, mājās – tā, kā es viņam biju apsolījusi. Solīju, ka neraušu viņu vairs prom uz slimnīcu, ja paliks sliktāk vai būs pavisam slikti. Tā nu man bija jāizpilda šī viņa griba un kaprīze,” teic sieva Baiba Petere, kas ar dzejnieku Jāni Peteru laulībā nodzīvoja 55 gadus.
Sieva Baiba Jānim Peteram visus šos daudzos gadus bija mīļākais cilvēks, tuvākais draugs un lielākais atbalsts. Pat tad, kad pirms desmit gadiem 39 gadu vecumā pēkšņi aizsaulē tika aizsaukts abu vienīgais dēls Krišjānis, Baibai bija jāstāv pāri smagajam likteņa triecienam, jāturas stiprai, lai atbalstītu Jāni. Arī mūža nogalē, kad veselības problēmas Jāni bija nolikušas uz gultas, Baiba rūpējās par mīļoto vīru līdz pēdējam elpas vilcienam un, aiziešanas brīdī sēžot līdzās kopā ar mazdēliņu, atgādināja: “Jānīti, mēs tevi ļoti, ļoti mīlam!”
Dzeju rakstīja pat slimības gultā
Baiba žurnālam "Kas Jauns" atklāj, ka veselības problēmas Jānim sākušās kādu laiku pēc dēla zaudējuma. “Mūsu dēla Krišjāņa aiziešana Jāni satrieca šausmīgi, faktiski sagrāva. Pēc tam cita aiz citas sāka parādīties dažādas veselības likstas,” atklāj Petera kundze, piebilstot: “Profesors Andrejs Ērglis Jāni gadiem sargāja, uzpasēja un daudz izdarīja. Es jau vienmēr, kad kāds interesējās, teicu, ka ir labi. Tie bija tā sauktie baltie meli. Īstenībā nebija labi.”
Jāņa Petera 80 gadu jubilejas koncerts
2019. gada 8. jūnijā "Arēnā Rīga" notika dzejnieka Jāņa Petera 80 gadu jubilejas koncerts.
Pēdējos sešos gados Jānim ik pa laikam nācās doties uz slimnīcu, dažkārt tās bija pat trīs reizes gadā, un ne reizi vien mājiniekiem bija satraukums, vai viņš maz izķepurosies. Tāpat bija arī pērn februāra sākumā, kad pēc ilgstošas nopietnas ārstēšanās slimnīcā un rehabilitācijas Jānis mājās pie sievas atgriezās tikai pēc 48 garām prombūtnes diennaktīm. Baiba apliecina, ka 11 dzīves pēdējos mēnešus Jānis vairs nespēja staigāt un bija gulošs. Viņam bija sarūpēta ērta un laba medicīniskā gulta, dzejnieks tajā varēja atgulties pussēdus, lai skatītos ziņu pārraides TV, lai paēstu, padzertos, lai rakstītu dzeju. “Viņš tiešām dzeju rakstīja līdz pēdējam. Kad pašās beigās viņam tas kļuva par grūtu, tad diktēja priekšā man, un es visu sacīto pierakstīju. Vēl trīs dienas pirms aiziešanas lika, lai nolasu, kas bija pierakstīts,” stāsta dzejnieka dzīvesbiedre, atklājot, ka pēdējais dzejolis, kas izgājis tautās, radīts pirms Ziemsvētkiem un tagad ar Raimonda Paula mūziku pārtapis dziesmā, kura skan Edgara Ošlejas izpildījumā. Pēc Jāņa Petera vēlmes Inita Saulīte-Zandere 2023. gada vasarā sāka darbu pie grāmatas par dzejnieku un viņa dzeju. Pēdējās iecerētās sarunas gan aizgāja mūžībā līdz ar Jāni.
Vēlējās ēdienu, ko bērnībā gatavoja mīļā auklīte
Fiziski, praktiski un morāli šis, nenoliedzami, bija grūts periods arī Baibai. Tajā pašā laikā viņa apkārt saskatīja tik daudz labā un gaišā, kas neļāva noplakt ticībai un spēkam. “Apzinos, ka ar ļoti lielu cilvēku kopā dzīvoju,” viņa saka. Nedēļu pirms Jāņa aiziešanas mūžībā, kad pašai sāka sāpēt mugura, viņa noorganizēja, ka ik dienas vīra aprūpē talkā nāk speciālisti no Rūres organizācijas, kas nodarbojas ar izbraukuma paliatīvo aprūpi.
“Pēdējā laikā viņš man lūdza gatavot visādus ēdienus, kādus bērnībā viņam bija gatavojusi aukle, piemēram, putraimu un kartupeļu biezputru. Ēda ļoti izlasīti, bet ļoti, ļoti maz. Kā putniņš. Pēdējo nedēļu es jau viņu baroju. Un bieži aizmiga ar kafijas krūzi uz krūtīm, un viss izlija...” aizlūstot balsij, stāsta sieva.
Jānis Peters aizgāja divu dienu laikā. “Pirms tam vēl TV skatījās “Trampa teātri” (ASV prezidenta Donalda Trampa inaugurāciju – KJ), teikdams, ka pasaule tagad būs savādāka, ka Austrumi nāk iekšā; piesauca Austrumu zvaigzni. Līdz pēdējam sekoja līdzi ziņām. Taču iepriekšējā dienā kļuva arvien seklāka elpošana, visu dienu pavadīja aizmidzis, neapēdot ne miltumiņa. Vakarā māsiņa pilināja sistēmu, palīdzēja viņam elpot ar tādu vieglu skābekļa masku, ko viņš dēvēja par uzpurnīti. Paelpot vairs nevarēja, bet sirds ar stimulatoru vēl cītīgi pukstēja.. Iepriekšējā vakarā arī vedekla bija ar mums, pie manis palika jaunākais mazdēls. Vecākais mazdēls atradās Londonā, kur dzīvo un strādā, un bija pie mums “pieslēgts ar skaļruņiem”, un runāja ar viņu, sacīdams, cik ļoti mīl Jānīti.”
Pēdējās trīs karotītes
Un tad pienāca liktenīgais 27. janvāris. “Atbrauca brīnišķīga brigāde no pilsētas, un ārste man apsolīja: “Ja arī viņam kļūs slikti, mēs nereanimēsim.” Jānis man to bija lūdzis, un man bija svarīgi, lai tā arī būtu. Viņam bija viegla, gaiša koma. Jānis man neko vairs nepateica pirms aiziešanas. Es viņam lēju mutē trīs pēdējās deserta karotītes kafijas. Vēlā rīta kafija ar Jāni mums bija ikdienišķs rituāls. Domāju, ka varbūt no kafijas viņš nedaudz atžirgs. Arī daktere teica, ka ļoti labi, ka viņu ar kafiju padzirdīju... Mediķi uzlika skābekļa masku Jānim gultā, un gulta bija ērta. Viss bija labi. Beigās līdzās Jānim biju es ar mūsu jaunāko mazdēlu, kurš vienā brīdī teica: “Skaties, kā Jānītis tāds gaišs paliek un tāds vēsāks...” Un tā mēs gaidījām to galīgo slēdzienu un skaitījām: “Jānīti, mēs tevi ļoti, ļoti mīlam.” Bijām klāt, kā viņš būtu gribējis, rociņas turēdami. Un pulksten trijos dienā Jānītis aizgāja,” sirsnīgā balsī atklāj dzejnieka dzīvesbiedre, atzīstot, ka apbrīno mazdēlu par viņa drosmi ieskatīties nāvei acīs: “Man viņa vecumā būtu bijis bail, jau sen būtu aizlaidusies kaut kur. Bet viņš mani apķēra, sacīdams: “Nu Jānītis būs pie Krišjānīša.” Māmiņa pēc tam stāstīja, ka nākamās dienas vakarā gan puika mājās esot gauži raudājis.”
Baiba Petere atklāj, ka Jānis Peters atdusēsies Raiņa kapos līdzās viņu dēlam Krišjānim Peteram.
Rīgas krematorijā atvadās no politiķa Krišjāņa Petera
