Iedzīvotāja dalās nepatīkamā pieredzē ar negodprātīgiem dzīvokļa izīrētājiem. "Lieki teikt, ka pēc šī gadījuma izvācāmies!"
Lai gan nereti nākas dzirdēt stāstus par negodprātīgiem dzīvokļa īrniekiem, kāda Latvijas iedzīvotāja atklāj, ka viņa piedzīvojusi kutelīgu situāciju ar dzīvokļa izīrētājiem, kuru dēļ viņa pieņēma lēmumu no dzīvokļa izvākties.
"Kad ievācāmies jaunajā dzīvesvietā, parakstījām līgumu ar izīrētājiem, kuri mums iedeva it kā visus atslēgu komplektus. Viņi vēl piekodināja, ka šīs esot vienīgās dzīvokļa atslēgas. Kādu dienu izlēmām doties pastaigā, un pirms iziešanas no mājas atvēru visus logus, lai dzīvoklī ienāk svaigais gaiss. Atnākot mājās pamanīju, ka visi logi ir aizvērti. Pēc tam sekoja zvans no izīrētāja, kurš piekodināja, ka "šādi rīkoties mēs nevaram, jo tad dzīvoklī būs pārāk liels mitrums". Lieki teikt, ka pēc notikušā mēs izvācāmies," norāda iedzīvotāja.
Tomēr šis stāsts nav vienīgais. Arī citi iedzīvotāji dalījušies ar nedaudz amizantiem šausmu stāstiem no savas pieredzes. "Man ir bijis, ka pamostoties no rīta, izīrētājs sēž virtuvē," atklāj Agnese. Bet Santa vēsta, ka "kādu dienu saslima ar vīrusu, un šī iemesla dēļ nākamajā dienā uz darbu nedevās". "No rīta draugs aizbrauca uz darbu, bet es paliku mājās. Pēc kādām 10 minūtēm dzīvokļa īpašnieks atslēdza durvis un ienāca dzīvoklī," atklāj Santa.
"Izīrētājs nāk uz dzīvokli padzert lēto vīniņu!"
Anete norāda, ka viņas pirmā dzīvokļa īrēšanas pieredze bijusi neaizmirstama. "Noīrēju gaišu un mājīgu vienistabas dzīvokli Dreiliņos no veca opīša. Apskatot dzīvokli, pamanīju, ka vannasistabā pie sienas pakārts puskailas dāmas portrets no 80 gadu pieagušo žurnāla. Dzīvokļa cena bija laba, tāpēc pievēru uz šo acis un ievācoties portretu noņēmu."
"Liels bija mans pārsteigums, kad, mājas neesot, saimnieks man zvanīja un klausulē kliedza, ar kādām tiesībām es viņa dāmu no sienas esmu noņēmusi. Pēc tam vecais kungs sāka uzrasties dzīvoklī nebrīdinot, lai padzertu lēto vīnu un atpūstos - lieki piebilst , ka viņš pats dzīvoja Liepājā…"
"Ja viņa vizīšu laikā pie manis dzīvoklī kāds bija, viņš bija ļoti neapmierināts. Tāpat vīrietis uz TV bija uzlicis kaut kādu lupatu, jo bija "Baltcom" parādā naudu, un, gadījumā, ja viņi nāktu parādu iekasēt, lupata uz TV kalpotu kā pierādījums, ka kompānijas pakalpojumi šeit netiekot izmantoti. Vēl bija daudz visādu piedzīvojumu, un diemžēl jaunības stulbumā to visu arī pieļāvu," atklāj Anete.
"Teicām, ka vedīsim viņu uz mežu!"
Elīna atklāj, ka sen atpakaļ īrējusi dzīvokli Ogres centrā no kāda kunga gados. "Viņš visu laiku uzraudzīja kas un kad pie mums nāk. Jautāja, kas ir tajās kastēs, ko mēs nesam uz dzīvokli. Pārmeta, ka neko dzīvoklī uzglabāt nedrīkst, jo tas esot dzīvoklis, nevis noliktava. Turklāt, zem dzīvokļa viņa meitai bija frizētava, tādēļ veļas mašīnu drīkstēja ieslēgt vien tad, kad frizētava nestrādāja."
"Vienu rītu paliku mājās. Mazgāju matus, pārkārusies pāri vannas malai un biju neapģērbta. Dzirdēju, ka kāds ienāk dzīvoklī, pagriezos un redzēju saimnieku, kas bija atnācis kopā ar kādu vīrieti… vannas istabas durvis vaļā. Bet abi vīrieši, šķietami netraucēti, sāka kaut kādus vadus pētīt."
"Sapratu, ka nevaram te turpināt dzīvot, informēju par to saimnieku. Pagāja dažas dienas, kad konstatējām, ka šis atnācis uz dzīvokli, kad mēs tur nebijām, un savācis īres līgumu, kur bija atrunāts drošības naudas apmērs. Pie izvākšanās jautājām, kad viņš grasās atdot mums drošības naudu, bet vīrietis tēloja, ka neko par to nezinot. Viņš viltīgi smaidīja un prasīja līgumu uzrādīt."
Tā nauda mums bija ļoti svarīga, jo grasījāmies to izmantot ka drošības maksu nākošajam dzīvoklim. Domājām, ko darīt. Mantas sanest atbrauca plecīgi vīri, kas nesot mantas un, ejot gar meitas frizētavu, sāka skaļi komentēt, ka brīdī, kad pabeigs nest uz mašīnu mantas, dosies pie Jāņa [izīrētāja] un vedīs viņu uz mežu…. Pēc tā onkulis diezgan ātri ar trīcošām rokām atskrēja un atnesa drošības naudu, kā arī novēlēja mums visu to labāko."
"Jāpiebilst, ka guļamistabā atradās briesmīgs, vecs paklājs. Ar viņu vienojāmies, ka nomainīsim to pret laminātu. Veco paklāju sarullējām un atdevām viņam. Tomēr vēlāk kungs apgalvoja, ka esam vairākus metrus no paklāja nogriezuši," notikušo atminas Elīna.
Nellija norāda, ka par šādiem gadījumiem būtu jāvēršas policijā, bet iedzīvotāji, kas paši piedāvā dzīvokļus īrei par minētajiem stāstiem pauduši sašutumu. "Kā izīrētāja varu teikt, ka īpašnieki patur sev atslēgu dublikātu. Bet man nekad nav ienākusi prātā ideja iet uz kādu no dzīvokļiem atpūtināt kājas. Toties dublikāts ir noderējis cauruļu plīšanas gadījumā vai tad, kad īrnieks aizbēdzis. Vismaz nebija durvis jālauž," skaidro Lāsma. Bet Darja atklāj, ka viņai piederošā dzīvoklī īrnieki dzīvo jau astoņus gadus, un šajā laikā viņa tikai vienu reizi dzīvoklī paviesojusies, tad kad vizīte tika atrunāta ar īrniekiem.
