Ukraiņu karagūsteknis Oleksijs Ogrē stāsta par pārdzīvoto: “Piekaušana un spīdzināšana notika katru dienu”

Arī Oleksija tēvs bija Čerņihivas aizstāvju rindās un izveda aptuveni 50 cilvēku no krievu ielenkuma, bet pēc tam atgriezās, lai meklētu Oleksiju, tika sagūstīts un pēc spīdzināšanas baznīcā tika sadedzināts dzīvs.

Krievu uzraugu prātam neaptveramā nežēlība

Oleksijs Anuļa tika sagūstīts Čerņihivas kauju laikā. Viņu turēja Čerņihivas apgabalā zāģētavā, ko krievi bija pārvērtuši par spīdzināšanas kameru. Tur viņš sešas dienas karājās kails ar aizmugurē sasietām rokām uz āķa. Viņš pārdzīvoja izvarošanas mēģinājumu un kļuva par liecinieku Ukrainas kara gūstekņu slepkavībām. Pēc tam viņš tika pārvests uz disciplināro daļu Kurskas apgabalā, kur pavadīja 40 dienas, bet pēc tam nonāca Kurskas 1. izmeklēšanas izolatorā un tika nosūtīts uz nometni VK-1 Donskoje. Kurskas apgabala disciplinārajā daļā viņš sešas dienas stāvēja uz ceļiem, nēsāja smiltis mutē, viņam uzbruka suns.

Oleksijs gūstā pavadīja desmit mēnešus, no kuriem četrus vieninieka kamerā. Kameras bija pārpildītas, nebija pietiekami daudz vietas atpūtai un miegam. Krievu uzraugi aizliedza gulēt, lika stāvēt nekustīgi 18 stundas dienā, izgudrojot neērtas pozas. Par šo noteikumu pārkāpumiem tika piemērota nežēlīga fiziska vardarbība. Papildus ieslodzītos novājināja ar fiziskiem vingrinājumiem, liekot tos izpildīt 1500-2000 reizes, arī naktī. Tas tika pavadīts ar piespiešanu mācīties un izpildīt Krievijas himnu un citas krievu dziesmas. Kamerās bija uzstādītas videokameras, un ieslodzītie tika uzraudzīti, lai viņi nekustētos. Ja kāds kustējās vai runāja, visiem tika piemēroti nežēlīgi sodi.

Piekaušana un spīdzināšana notika katru dienu, stāstīja Oleksijs. Viņš tika sists bez iemesla, tika spīdzināts, lai viņu piespiestu atzīties jebkurā lietā vai atteikties no saviem uzskatiem. Viņam tika piemērota spīdzināšana ar elektrisko strāvu - tapiks (lauka telefons) tika pievienots viņa ķermenim 11 reizes, izlaižot izlādi caur pirkstiem, kājām un dzimumorgāniem. Oleksijam ar varu bez anestēzijas tika izrauti divi zobi. Viens no vardarbības gadījumiem - kājā iedurtas medicīniskās šķēres - izraisīja kāju puvi. Oleksijs mēģināja ārstēties pats, bet viņa kājas turpināja pūt, un pastāvīgas piespiedu stāvēšanas dēļ no brūcēm izkrita strutas un gaļas gabali. Visā gūstā pavadītajā laikā Oleksijs nesaņēma nekādu medicīnisko palīdzību.

Oleksijs atradās pilnīgā informācijas izolācijā, viņam nebija sakaru ar radiniekiem, tai skaitā sievu un abiem bērniem, un ārpasauli. Sanitārie apstākļi bija katastrofāli, ēdiens - minimāls un sliktas kvalitātes, un dzeramais ūdens bija jāņem no tualetes poda. Ēdienu deva reti, visbiežāk tie bija sausiņi vai nekvalitatīvi kāposti. Lai izdzīvotu, Oleksijs ēda tārpus, žurkas un košļāja sienu apmetumu.

Viņš kļuva par liecinieku kara gūstekņu un civiliedzīvotāju slepkavībām. Daudzi nomira no izsīkuma un slimībām. Pirms karagūstekņu apmaiņas, zaudējot cerību atgriezties mājās, Oleksijs mēģināja izdarīt pašnāvību.

Gūsts atstāja smagas sekas: pēc atbrīvošanas, karagūstekņu apmaiņas, Oleksijam bija 15 hospitalizācijas un 19 operācijas, un ārstēšana vēl nav pabeigta. Miera dzīvē viņš bija kikboksa čempions un sportists. Viņa svars bija 102 kg, bet gūsta laikā viņš zaudēja 40 kg. Turklāt Oleksijs zaudēja 6 cm garuma. Gandrīz neviens orgāns nepalika neskarts. Viņš cieš no pēctraumatiskā stresa sindroma, un atmiņas par spīdzināšanu un briesmīgajiem ieslodzījuma apstākļiem viņu vajā pastāvīgi. Oleksijs stāsta par savu pieredzi un patiesību par gūstu Krievijā, lai pievērstu uzmanību cilvēktiesību pārkāpumiem un kara noziegumiem.

Tikšanās Ogrē

Oleksijs Anuļa otrdien viesojās Ogres valsts ģimnāzijā, kur stāstīja par pārdzīvoto, ko pārcieta desmit mēnešus esot gūstā.

Ogrē Oleksijs viesojās tādēļ, ka Ogres novads jau kopš 2014. gada, kad Krievija iebruka Ukrainā, ir kopā ar ukraiņiem un palīdz viņiem cīņā pret okupantiem. Piemēram, 2015. gadā Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Egila Helmaņa vadībā pašvaldības rīkotā atbalsta akcija Ukrainas konfliktā cietušajām ģimenēm. 2018. gada septembrī Egils Helmanis apmeklēja Doņeckas un Luhanskas apgabalus ar mērķi nodot pieredzi un labās pārvaldības praksi pašvaldībai noteikto uzdevumu īstenošanā, kā arī veikt pārrunas par turpmākās sadarbības aktualitātēm un Ukrainas bērnu, kuru tēvi bija krituši kaujās pret Krieviju, vizīti Latvijā. 2019. gada sākumā Ogrē viesojās 63 ukraiņu bērni un jaunieši, bet pirms Ziemassvētkiem Ogres novada pašvaldība gandrīz nedēļu ilgā vizītē uzņēma 27 bērnus un jauniešus no ģimenēm, kas cietušas Austrumukrainas militārajā konfliktā.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī Ogres novada pašvaldības atbalsts kļuvis daudz intensīvāks. Ogres novada pašvaldība bija viena no pirmajām pašvaldībām Latvijā, kas iesaistījās humānās palīdzības organizēšanā, sniedzot atbalstu ģimenēm Krievijas-Ukrainas konflikta teritorijā. Jau 2022. gada pavasarī pašvaldības ārkārtas domes sēdē tika pieņemti vairāki lēmumi, kas paredz finansiālu un mantisku ziedojumu sniegšanu Ukrainai. Tāpat pēc kara sākuma dome lēma par līdzekļu piešķiršanu Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta pasākumu īstenošanai. Ogres novadā dota pajumte jau 700 ukraiņu bēgļiem. Lai sniegtu bojāgājušo ģimenēm iespēju atpūsties no kara grūtībām un iepazīt Latvijas kultūru, Ogres novadā regulāri tiek rīkotas atraitņu un bērnu vizītes, kā arī tiek uzņemtas delegācijas no sadraudzības pilsētām. Novadu apmeklēja arī ukraiņu karavīru bērni (kopskaitā 21 jaunietis), no kuriem daudzi zaudējuši savus vecākus, un viņus pavadošie pedagogi. Ukrainas jauniešu vizītes izdevumi segti no iedzīvotāju saziedotajiem līdzekļiem.