Aktrise Laura Erdlāne par Rēzijas Kalniņas greizsirdību: "Tas bija emocionālais terors, drausmīgs mobings, neslēpts naidīgums"

Lauru Erdlāni līdz šim kultūras ļaudis lielākoties bija pamanījuši Latvijas Nacionālā teātra aktrises Evijas Krūzes kompānijā, ar viņu jaunajai māksliniecei neviļus izveidojies kontakts jau bērnībā, tieši viņas iedvesmota, jauniete nosliecās savu profesionālo nākotni saistīt ar kultūras jomu un aktiermākslu. Taču nu 22 gadus vecās Erdlānes vārds tiek piesaukts saistībā ar jau publiski izskanējušo režisores Rēzijas Kalniņas un diriģenta Aināra Rubiķa šķiršanās drāmu, kurā par Lauru virmo runas, ka viņa aizvīlusi Rēzijai vīru.

Sarunā ar žurnālu "Kas Jauns" Laura Erdlāne pastāsta, ko par to domā, un saka – no "OratoriO" ar smagu sirdi aizgājusi acīmredzot nepamatotas greizsirdības izraisīta nepanesama mobinga dēļ. Teātra aprindās Rēzija jau krietnu laiku dalījusies ar satraucošu vēsti, ka vīram izveidojies romāns ar jauno aktrisi. Bet tā nav taisnība – vīra sānsolis esot Kalniņas izdomāts laulības krīzes iemesls, kam pati noticējusi…

Evijas skatuves šarmu pamanīja deju šovā

Laura stāsta, ka aktrisi un TV seriāla "Viņas melo labāk" zvaigzni Eviju Krūzi (tolaik Skulti – KJ) pirmoreiz sastapusi 2015. gada pavasarī. “Man bija 12 gadu, tolaik dejoju "Dzirnās", kur man pasniedzējs klasiskajā dejā bija Vladimirs Ponomarjovs. Viņš šovā "Dejo ar zvaigzni" bija žūrijā un, zinot, cik ļoti mani interesē deja, uzaicināja klātienē noskatīties deju šova pusfinālu, kurā es pamanīju aktrisi Eviju Skulti. Biju pilnībā apburta, redzot, cik neticamas darbaspējas un kāds darba stils viņai piemīt. Kopā ar mammu apmeklēju šova finālu, uz to aiznesdama Evijai vēstuli, kurā atklāju, cik ļoti viņa ir mani iedvesmojusi. Vēlāk saņēmu no Evijas e-pasta vēstuli, un kopš tā laika aizvien uzturam ciešu kontaktu, kas, nebīšos teikt, izvērties siltā draudzībā. Tāda gaiša sajūta, ka, lai arī es vēl biju bērns, māksliniece izturējās atsaucīgi un silti. Skolas laikā veselus četrus gadus tieši uz Evijas darbavietu devos Ēnu dienās un ar lielu interesi skatījos, kā viņa strādā. Pati pirmā Ēnu diena ar Eviju, atceros, norisinājās seriāla Viņas melo labāk filmēšanas laukumā. Toreiz viņa man teica, lai rēķinos – ja sāksi strādāt teātrī, tad ar teātri saslimsi, jo no tā nevar tikt vaļā! Tā arī bija, un tā jūtos vēl šodien,” par satuvināšanos ar aktrisi Eviju Krūzi stāsta Laura Erdlāne, kura šais gados apmeklējusi itin visas teātra izrādes, kurās spēlē Evija. Savukārt Evija noskatījusies uzvedumus, kuros nu jau kā aktrise spēlē Laura.

“Jau no mazotnes manī bija briedusi doma, ka nākotnē vēlos kļūt par aktrisi, un Evijas ietekmē šis sapnītis izauga par īstenību. Kad gatavoju savas pirmās lomas, saņēmu daudz vērtīgu padomu un ieteikumu no viņas. Neticama sakritība ir tas, ka divas no lomām, ko līdz šim esmu nospēlējusi, ir tieši tās, ko arī Evija savulaik spēlējusi! Nu jau kopā esam arī strādājušas ārpus teātra projektos – TV seriālā "Nemīlētie", kur mums pat bija kopīga aina, savukārt seriālā "Tunelis" Evija spēlēja lomu, bet es komandā darbojos kā rekvizitore. Tagad strādāju seriālu mājā, kur rakstu anotācijas TV seriāliem un ierunāju animācijas filmas, un daudzi režisori un producenti atzīstas, ka atceras mani kā to mazo Lauriņu, kura visu laiku teikusi: “Man patīk teātris!”” stāsta Laura Erdlāne, kas skatuves gaitas pirms trim gadiem uzsāka Rēzijas Kalniņas režijā tapušajās izrādēs mūzikas un drāmas telpā "OratoriO" un īpaši gandarīta ir par iespēju spēlēt rokoperā "Sfinksa" un muzikālajā izrādē "Galms pagalmā". “Pēc aiziešanas no "OratoriO" producents Aigars Dinsbergs mani uzaicināja kļūt par asistenti kostīmu māksliniecei Lienei Rolšteinai, veidojot skatuves tērpus izrādei Īkstīte, kam pirmizrāde gaidāma februārī. Atkal lieliskā profesionāļu komandā varu apgūt ko jaunu,” iespējas novērtē Laura.

Pie meliem darbavietā jau bija pieradusi

Aizritējis nu jau vairāk nekā mēnesis, kopš līdz ar diriģenta Aināra Rubiķa atvadīšanos pēdējo izrādi mūzikas un drāmas telpā "OratoriO" nospēlēja Laura, noslēgdama trīs gadus ilgušo posmu viņai sākumā tik mīļajā darbavietā. “Ļoti negribētos teikt ko sliktu par šo laiku... Esmu tik daudz iemācījusies, tik daudz ieguvusi. Tas, kā Rēzija strādā kā režisore, man ir bijis pamācoši, vērtīgi. Apbrīnoju, kā viņai rodas idejas, ir bijis ļoti interesanti būt klāt tai procesā vai būt tajā iekšā, kad caur mums, aktieriem, viņa šīs idejas realizē. Jā, dažkārt šis process gan ir bijis visai emocionāli traumējošs. Bet nu tāda ir šī profesija. Lai nu kā, vienmēr būšu viņai pateicīga par šo skolu,” atzīst aktrise, uzsverot, ka ļoti priecājusies par ģimenisko un silto koleģiālo atmosfēru, kāda valdījusi darbavietā. “Jutos tur kā mājās, pavadīju darbā ļoti daudz laika, dažkārt līdz pat vēlai naktij, kad bija jānokopj telpas pēc pasākumiem. Pirmos divus gadus atbildīgi un ar lielu aizrautību attiecos pret man uzticēto Rēzijas asistentes pienākumu, vēlāk sāku jau arī spēlēt izrādēs un biju neizsakāmi laimīga par šo iespēju. Bet pēdējos mēnešos viss negaidīti mainījās, it kā sagriezās kājām gaisā, un "OratoriO" pārvērtās par tādu vietu... Man reāli negribējās iet uz turieni,” pieklustot balsij, atklāj aktrise.

Vaicāta, kas tad tieši mainījies darbavietas atmosfērā, Laura atzīst: “Biju atdevusi sevi visu šai vietai, bet pretī pēkšņi saņēmu tādu atmaksu... Par itin visu, ko darīju, man tika norādīts vai likts saprast, ka tas nav pietiekami, nav labi. Sākās visādas aizkulišu runas, piemēram, ka saņemu lielu naudu un nedaru pilnīgi neko. Bija skumji to dzirdēt, jo visu laiku brīvprātīgi biju gājusi, darījusi, strādājusi... Atalgojumu saņēmu tikai par nospēlētajām izrādēm, bet ne par to, ka kopā ar kolēģiem kārtojām zāli, mazgājām traukus, grīdas. Tos darbus veicu vispār bez atlīdzības. Pēc tam jau parādījās baumas gan "OratoriO", gan ārpusē, ka man it kā esot attiecības ar Rēzijas vīru Aināru. Kad sākās sarunas, ka Rēzija pati ir ko tādu teikusi, biju par to pārsteigta. Es?! Kāpēc es?! Tikai tāpēc, ka esmu jauna, to visu var uzgrūst man virsū?! No vienas puses, smieklīgi, no otras – traģiski. Nevienā brīdī neesmu radījusi nevienu pašu iemeslu tā domāt. Nesaprotu, kāpēc tieši es esmu iejaukta šai visā? Labi, cilvēkiem ģimenes dzīvē varbūt kaut kas sagrozījās ne tā, varbūt problēmas ir briedušas ilgi – man nav ne jausmas. Taču brīdī, kad sāka mani jaukt iekšā, nenāca prātā neviena cita versija, ka tas ir kaut kāds attaisnojums, iemesls savu kļūdu vai problēmu neatzīšanai vai cenšanās fokusu pagriezt uz citu pusi,” neizpratnē aizvien ir Laura Erdlāne, piebilstot: “Es varu ļoti daudz paciest. Ļoti daudz arī esmu jau pacietusi, dzirdot, ko par mani runā. Citi man teica, ka neesmu to pelnījusi, bet es laidu to pār galvu, aizbildinoties, ka šis ir mans darbs un šādi sīkumi mani neietekmē. Pie meliem un nepatiesībām darba vidē jau biju pieradusi, uztvēru to kā ikdienišķu normu, nejutos tik spēcīga, lai stātos pretī tāda veida komunikācijai. Līdz tikai pašās beigās attapos, ka, nē, tas man nav pieņemami!”

Draudi atņemt visas lomas

Jautāta, vai arī ikdienā izjutusi greizsirdību no Rēzijas puses, Laura atbild: “Es pie tās jau biju pieradusi! Turklāt tā nebija tikai greizsirdība – tas bija reāls emocionālais terors, drausmīgs mobings, neslēpts naidīgums. To redzot, pat kolēģi ieteica, lai varbūt vienkārši eju prom, ka tas ir par traku. Pati biju neizpratnē, jo nevarēju aptvert, ko esmu izdarījusi. Un nebija iespējas ar Rēziju parunāt, lai gūtu izskaidrojumu, kas par lietu. Beigās jau Rēzija nenāca ne uz vienu izrādi, kurā es spēlēju, lai gan parasti izrāžu vakaros viņa vienmēr mēdza būt "OratoriO". Man nepārprotami tika demonstrēts, ka esmu tur nevēlama. Vienubrīd ar šo attieksmi viņai pat izdevās manī radīt kaut kādas šaubas par sevi, tādu izteiktu mazvērtības sajūtu. Piemēram, novembra beigās, kad Rēzija vispār ar mani vairs nerunāja, viņa vēlu vakarā man atsūtīja ziņas ar naidīgiem tekstiem, ka es esot sliktākais, kas viņas dzīvē ir noticis; lai vispār pazūdu no viņas dzīves, un tādā garā.

Bet trakākais, ko pieredzēju un kas galu galā man bija pēdējais piliens šajā ārprātā, notika, kad vienā vakarā Rēzija "OratoriO" ieradās kopā ar vienu no savām draudzenēm – pazīstamu PR speciālisti. No draudzenes puses izskanēja drausmīgi draudi, lai vispār pazūdu no "OratoriO", ka viņa mani iznīcinās, iznīcinās manu karjeru. Cilvēks vienkārši nāca man virsū kliegdams. Nezinu, kādā stāvoklī un kondīcijā viņa tobrīd bija, bet teica, ka man būs jābučo Rēzijai kājas, citādi es zaudēšu visas lomas. Manī bija tāds šoks un izmisums. Iebēgu labierīcību telpā un raudāju, bet Rēzijas draudzene ar kāju atspēra durvis un pateica, ka tur esot mana īstā vietā.”

“Kad citi kolēģi mani ieraudzīja un jautāja, kas noticis, es no pārdzīvojuma pat nebiju spējīga parunāt un neko pateikt,” ar šausmām nesen piedzīvoto atstāsta Laura, apliecinot: “Tas bija pēdējais punkts, kad sapratu – es šādā vietā vairs nepalikšu. Labāk aizeju pati, nevis sagaidu, kad mani brutāli izmet laukā. Aptvēru, ka nevaru un negribu šo visu vairs izturēt un paciest. Tagad domāju – ak, kāda muļķe esmu bijusi! Kāpēc ļāvu tā pret sevi izturēties? Kāpēc nepārtraucu to ārprātu agrāk?”

“Šo trīs gadu laikā esmu guvusi pamatīgu dzīves mācību, un ietekmējis tas mani ir tādā ziņā, ka šobrīd ļoti grūti uzticēties cilvēkiem. Mans klusais atbalsts ir mana ģimene un draugi, tostarp arī Evija, kura nekad neatsaka, ja uzrakstu – vai drīkstu piezvanīt? Viņa vienmēr ir gatava uzklausīt un atbild: “Zvani!” Mums ir bijušas gan ļoti garas un atklātas telefonsarunas, gan esam tikušās izrunāties pie kādas kafijas krūzes. Esmu neizmērojami pateicīga Evijai, ka viņa man bija liels atbalsts gan laikā, kad stājos aktieros, gan arī šajā posmā, aizejot no "OratoriO",” aktrises Evijas Krūzes atsaucību un morālo stiprinājumu novērtē jaunā aktrise.