Latviešu džeza dendijs Kristaps Vanadziņš stilā iedvesmojas no "Krusttēva" un Fellīni

Jau bērnībā Kristaps sajūsminājies par tādiem pasaulē zināmiem džeza pianistiem kā Kaunts Beizijs un Djūks Elingtons, kuri, tērpušies klasiski elegantos uzvalkos ar kaklasaitēm, vērās viņam pretī no tolaik Latvijā pieejamo plašu vākiem. Mūziķis atceras, ka šīs plates 80. gados Padomju Savienībā izdeva "Melodija" – šie mūziķi nav bijuši konjunktūras aizliegto mākslinieku sarakstā. “Toreiz mani šis stils ļoti aizķēra. Laikam tas tik ļoti saglabājās manā zemapziņā, ka, ejot paša muzikālo ceļu, tas arī kļuva par manu stilu. Kā viņi izskatījās toreiz, tā es izskatos tagad, tie vīri mani joprojām iedvesmo. Man patīk skatīties uz kādreizējo modi, nevis jaunākajiem trendiem, jo liekas, ka mode, kas bija vakar, kaut kādā brīdī būs atkal aktuāla – parīt vai aizparīt. Es neesmu tas, kas skrien pakaļ modei, es mēģinu pakāpties un palūkoties uz to lielākā laika nogrieznī,” sarunā ar žurnālu "Kas Jauns" stāsta džeza pianists. Jau vēlāk, pilnveidojot savu vizuālo tēlu, Kristaps iedvesmojies arī no kino: “Man mīļa filma ir "Krusttēvs", kurā visos parādītajos tērpos ir ārkārtīgi smalkas nianses. Tāpat arī jāmin kinorežisora Federiko Fellīni filmas, kurās redzam, kā tie vīri tur Itālijā izskatās.”

Vanadziņš akcentē, ka izjūt lielu cieņu pret mūziku, ko spēlē, tāpēc arī viņam patīk pārdomāts vizuālais tēls uz skatuves. Ikdienā stils kļūst brīvāks: “Tā kā esmu uz tu ar sportu, tad reizēm patīk uzvilkt arī ļoti mīkstu un patīkamu treniņtērpu. Taču nekad ar šādu tērpu netuvošos skatuvei!”

Mūziķa talanta cienītājas Kristapu Vanadziņu nodēvējušas par pašmāju džeza dendiju, dāmas bieži izsaka komplimentus, ka tas jau ir tas “glaunais pianists”. Kristaps pats, raksturojot savu ģērbšanās stilu, teic: “Tas ir pavisam vienkāršs – vīrietis uzvalkā!” Mūziķis atzīst, ka labprātāk izvēlas krāsainus uzvalkus. “Kā reiz Aivars Lembergs teica – mums pietrūkst krāsu, īpaši šajā laika posmā, kad satumst jau četros. Apģērbu veikalos lielākoties viss sortiments ir pelēcīgos toņos. Taču, ja, piemēram, ieejam tā paša zīmola veikalā Madridē vai Romā, tā bilde ir pilnīgi citādāka, tur ir citas krāsas un piegriezumi. Tāpēc man patīk izvēlēties krāsainus uzvalkus. Tagad, gada patriotiskākajā mēnesī, es uzstājos burgundija uzvalkā. Man ļoti patīk šis tonis, un tumši sarkanā krāsa ir Latvijas simbols.”

Lielākoties savu skatuves garderobi ar jauniem uzvalkiem, krekliem un apaviem Kristaps papildina dažādos ārvalstu internetveikalos, kā arī laikā, kad devies muzicēt vai ceļot ārzemēs. “Tur arī ir lielāka krāsainu kreklu izvēle. Man laikam ir līdzīgi kā sievietēm, kas nevēlas ar vienu kleitu vairākkārt iziet sabiedrībā. Arī man negribas atkārtoties ar vienu uzvalku, gribas sakombinēt ko jaunu,” viņš atklāj, ka nemaz nevarētu visu laiku būt vienveidīgs, jo dzīvē mīl pārmaiņas un stila eksperimentus. “Esmu savā ziņā kā hameleons,” piebilst džeza pianists.

Matu sakārtojums gadu gaitā Kristapam mainījies. “Uz iepriekšējo solo albumu Portreti man bija uz aizmuguri pieglausts matu sakārtojums. Dieviņš man ir iedalījis ļoti cirtainus matus. Godīgi sakot, līdz šim brīdim nebiju tos kārtīgi realizējis. Tāpēc tagad man mati iet pa gaisu un veļas uz priekšu. Dāmas prasa, vai tie ir mani dabīgie mati vai arī ķīmiski saveidoti ilgviļņi? Jāatzīst, ka man nekas nav jāveido, jo cirtas ir dabīgas,” viņš paskaidro. Tāpat arī Vanadziņam jau vairāku gadu garumā ir izveidojusies sadarbība ar modes mākslinieku Dāvidu. “Mēs esam labi draugi. Lai arī viņš tagad dzīvo laukos un aizraujas ar citām lietām, viņš vienmēr iet laikam pa priekšu un zina, kas ir topā. Ar viņu vienmēr ir interesanti parunāt par aktualitātēm, kas pasaulē notiek,” pastāsta mūziķis.