Samanta Tīna par dzīvi pēc "Eirovīzijas" neveiksmes: tas bija smags trieciens, no kura es guvu vērtīgas atklāsmes

Atskatoties uz savu “Eirovīzijas” pieredzi, Samanta atzina, ka ilgi šaustījusi sevi par to, ka nodziedājusi slikti, un tikai ar laiku spējusi mācīties no šīs pieredzes. “Es pārdzīvoju – kāpēc tajās trīs minūtēs nodziedāju slikti, bet ilgtermiņā es no šīs negatīvās pieredzes guvu daudz lielu atklāsmju. Nomierinoties, tu saproti, kāpēc tā notika un kā vajadzēja rīkoties citādāk."

Runājot par to, kā viņa tika pāri “Eirovīzijas” neveiksmei, Samanta atzīst, ka tas bija ļoti smags un sarežģīts laiks. “Cilvēki no malas varbūt to neizjūt tik dziļi, bet iedomājieties, ka jums ir sapnis – kaut kas liels, ko vēlaties sasniegt, kā sportistiem, kuri vēlas piedalīties olimpiskajās spēlēs un atvest mājās medaļu. Tā ir milzīga atbildība.”

Samanta šo sajūtu salīdzināja ar konfekti uz augstākā skapja malas bērnībā: "Tas ir kaut kas īpašs, ko beidzot sasniedz, bet, kad atver to konfekti, tur nekā nav. Tā bija mana sajūta pēc "Eirovīzijas"."

Viņa arī piebilda, ka iemācījusies, ka viss nav jādara vienam. “Tu nevari nest visus smagumus viens pats, jo, kad pienāks laiks izšķirošajam sprintam, tev var pietrūkt spēka.”

Samanta atceras, kā pēc uzstāšanās uz skatuves jutās tukša. “Tajās manās trīs svarīgajās minūtēs man pietrūka spēka, lai tā konfekte tiešām būtu kā salda uzvara.”

Jautāta par iespējamo atgriešanos “Eirovīzijā”, Samanta atbildēja, ka, visticamāk, vairs nestartēts konkursā. “Es esmu guvusi mācību, bet, protams, Dievs dara savu. Šobrīd man tas ir vairāk nē.”

Pēc “Eirovīzijas” Samanta paņēma pauzi, lai saprastu sevi. “Būsim godīgi, Latvijā bieži ir attieksme, ka, ja izgāzies, neesi nevienam vajadzīgs. Tas ļoti sāp, īpaši kā sievietei, un man tas bija smags trieciens.”

Viņa stāsta, ka pēc “Eirovīzijas” koncerta Lietuvā, kur publika aplaudēja stāvot kājās, viņai bija asaras acīs. “Tā sajūta, ka, neskatoties uz piedzīvoto, cilvēki tevi atbalsta un tic, ka nākotnē ir vēl viena iespēja – varbūt tālāk ir vēl kāda konfekte, un, iespējams, ka pirmā konfekte bija tikai pārbaudījums.”