Varens loms! Kārlis Leiškalns divās dienās noķer 40 līdakas

“Šoreiz ķērās vidēji labi. No mūsu kompānijas lielākā bija 7,5 kilogrami, man bija kādas sešas trīskilogramīgās un ļoti daudz “divnieces”. Kopumā divās dienās noķēru 40 līdakas, savukārt veiksmīgākajam copmanim bija tuvu pie 100. Taču viņš bija uzķēris pareizo vizuļa vilkšanas ātrumu, un tas līdaku copē ir pats galvenais – pareizā ātrumā griezt spoli. Jāteic, ka veicās mums labi, lai gan mans līdzšinējais rekords – 10,2 kilogramus smaga līdaka, ko noķēru pirms vairākiem gadiem, – atkal palika nepārspēts,” žurnālam "Kas Jauns" stāsta Kārlis Leiškalns.

Kaut arī šoreiz bijis liels vējš, kas apgrūtinājis vizuļa iemešanu vajadzīgajā vietā, Leiškalns atzīst, ka zivju bija daudz! “Ir bijušas daudz sliktākas reizes, bet gadījušies arī tādi gadi, kad dienā noķēru 100 līdaku! Protams, 95 procenti no loma tiek atlaists atpakaļ jūrā, bet pārējais aiziet kotletēs, filejās un frikadelēs. Piemēram, šodien mājās vāru zivju frikadeļu zupu,” saka Leiškalns un, vaicāts, cik ilgs laiks vakaros pagāja, lai visu šo lielo lomu notīrītu un safilētu, sirsnīgi smejas: “Pasarg Dievs! Mēs taču braucam atpūsties, nevis visu nakti tīrīt zivis. Mums ir līdzi jēgers, īsts profesionālis, un viņš vienu līdaku notīra un safilē nepilnas minūtes laikā. Manā vecumā jebkurš atmestu domu par copēšanu, ja pašam būtu jātīra zivis. Nav vairs kā jaunībā, lai gan kas tā par jaunību – spiningot sāku 50 gados –, tad gan pats mocījos ar zivju tīrīšanu. Ņēmu ārā ķidas, kasīju nost zvīņas, odi koda... Nē, to es vairs neizturētu. Tad jau prātīgāk ir nopirkt veikalā jau gatavu līdakas fileju, jo tas izmaksā krietni lētāk nekā šie braucieni uz Ālandu salām, kas vienam cilvēkam ir līdz 500 eiro. Bet, kā jau teicu, mēs braucam atpūsties, kur svarīga ir kompānija un copes prieks. Mēs atpūšamies ar komfortu, nevis tīrām zivis!”

Protams, spiningotājus noteikti arī interesē, uz ko tad Kārlis tās Somijas līdakas noķer! Un Leiškalns nepavisam nav tas, kurš nedalās savos spiningošanas stiķos. “Uz bleķi! Esmu iecienījis "Kuusamo Professor" 27 gramu šūpojošos vizuļus ar pilnīgi sarkanu iekšpusi un melni spoguļotu muguru. Esmu tādus atradis, un ne uz ko citu man Ālandās tik labi neņem. Tagad ir parādījušies pusprofesionāli "Kuusamo" vizuļi  – viens igaunis tos smuki nokrāso un pārdod jau gatavas matricas. Arī uz tiem labi ķeras. Bet gumijas un rotiņus – nē, tos es neizmantoju! Rotiņus varbūt retu reizi vējainā laikā, bet gumijas man vispār nepatīk, man riebj, ka tās maucas nost no āķa. Gumijas lietoju, kad braucu uz Zviedriju, tur ir stāvi un dziļi krasti, tāpēc vajag, lai vizulis ātri iegrimtu dziļumā. Savukārt Ālandu salās spiningojam seklumā, netālu no krasta, līcīšos, esam tie, kas metam pie “sieniņas” jeb līdz krasta niedrēm. Tur ir sekls – līdz pusotram metram, tāpēc vajadzīgs vizulis, kas momentā negrimst. Šo spiningošanas stilu mums savulaik ierādīja Raimonds Gerkens. Viņam nekad nav patikusi dziļo ūdeņu cope, savukārt man tieši patika spiningot dziļumā. Taču toreiz mums nācās pakļauties Gerkena iegribām, un nu mums šis viņa spiningošanas stils kļuvis jau par paradumu,” nosmejas Kārlis Leiškalns.