Ko valdība un koalīcija jums nepastāsta? Latvijas konsolidētā budžeta deficīts jau pārsniedz miljardu eiro
Jau nākamajā nedēļā tiek plānots Saeimā apstiprināt valsts budžetu 2026. gadam galīgajā lasījumā. Plānotais budžets paredz palielināt valsts ārējo parādu lielākā intensitātē, kā tas bijis līdz šim, bet kas notiek ar šī gada budžeta izpildi? Jauns.lv ielūkojās Valsts kases oficiālajos datos.
Valsts kases dati par 2025. gada 10 mēnešiem jau šobrīd rāda visai drūmu skatu attiecībā uz šī gada budžeta izpildi. Proti, pirmie desmit mēneši noslēgušies ar rekordlielu lielu valsts konsolidētā budžeta deficītu, pārsniedzot miljarda eiro atzīmi, proti, - 1, 019 miljardu eiro, liecina Valsts kases oficiālā informācija. Salīdzinot ar iepriekšējiem diviem gadiem šajā pat periodā, valsts konsolidētā budžeta izpilde 2024. gadā bija ar 134 miljonu eiro pārpildi, savukārt, 2023. gadā ar deficītu 280 miljonu eiro apmērā.
Tāpat, analizējot pēdējo trīs gadu datus par valsts budžeta faktisko izpildi, konstatējams, ka tradicionāli gada pēdējie divi mēneši valsts konsolidētā budžeta izpildē ir ar mīnusa zīmi, tātad jaušams, ka, noslēdzot šo gadu, valsts konsolidētais budžets būs ar vēl lielāku deficītu pietuvojoties vai jau pārsniedzot 2 miljardus eiro, tādējādi sasniedzot jau jaunu antirekordu.
Šie dati liecina, ka jau šobrīd valsts būs spiesta papildu aizņemties arī turpmākos mēnešus, jo ekonomiskā izaugsme valstī nebūt neliecina par super straujiem izaugsmes tempiem. Lai arī Valsts kases dati nav iepriecinoši, maz ticams, ka tie nav pieejami kā minimums Finanšu ministram Arvilam Ašeradenam (JV) un ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV).
Bet vai tam seko kādas aktīvas valdības rīcības? Vismaz publiskajā telpā tādas nav novērojamas. Tā vietā, lai jau šobrīd samazinātu valsts tēriņus nolūka samazināt budžeta deficītu, valdības plānos jaušami plāni par vēl papildu aizņemšanos. Uz kā bāzes? Viena no reālistiskajām atbildēm – uz
nākotnes ieņēmumu palielinājumu. Bet kur tos iegūt?
Te skaudrā realitāte, mīļais vēlētāj, – ar visai lielu garantiju 2026. gadā jau pēc 15. Saeimas vēlēšanām, neizbēgami tiks celti nodokļi, visticamāk, pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes nodoklis, iespējams arī nekustamā īpašuma nodoklis, atcelts reinvestētās peļņas esošais regulējums. Bet tas jau būs pēc tam, pēc 2026. gada 3. oktobra...
Līdz 2026. gada 3. oktobrim mums tiks stāstīts, ka viss tik aizsardzībai, ka Krievijas karš Ukrainā rada sarežģījumus. Jā, daļēja taisnība, bet diemžēl tikai
daļēja. Tā otra daļējā taisnība ir tā, ka mūsu valdība vēlēšanu gaidās nespēj pieņemt valsts ilgtermiņa interesēs vērtus lēmumus, maksimāli samazinot valsts tēriņus, lai jau 2026. gadā nodokļu palielinājuma slogs būtu krietni mazāks.
