Austrumu pierobeža - vieta, kur ražo un attīstās: Rēzeknes gaļa un Alūksnes putni
Austrumu pierobeža bieži tiek uztverta kā nomaļa un ekonomiski sarežģīta teritorija, taču tieši šeit darbojas daži no Latvijas lielākajiem pārtikas ražotājiem. Šie uzņēmumi ne tikai nodrošina simtiem darba vietu, bet arī pierāda, ka uzņēmējdarbība pierobežā var būt veiksmīga, moderna un eksportspējīga.
Divi šādi piemēri ir Rēzeknes gaļas kombināts (RGK) un Alūksnes putnu ferma (APF). Abiem uzņēmumiem ģeogrāfiskais novietojums nav šķērslis attīstībai, bet drīzāk izaicinājums, kas stiprina konkurētspēju.
Rēzeknes gaļas kombināts – Latgales spēks un tradīcijas
RGK ir viens no lielākajiem pārtikas uzņēmumiem Latvijā, kas nodrošina pilnu ražošanas ciklu – no lopu kaušanas līdz gatavās produkcijas piegādei. Kombināta produktu klāsts pārsniedz 300 vienību: dažādu veidu desas, kulinārijas produkti, kūpināta cūkgaļa, pelmeņi, saldētie pusfabrikāti un atdzesēta gaļa. Uzņēmuma sortimentā ir arī produkti, kas pielāgoti bērnudārziem un skolām.
Atrodoties tikai 80 kilometru attālumā no Krievijas robežas, RGK ikdienā izjūt pierobežas specifiku. Uzņēmuma prokūrists un Juridiskā dienesta vadītājs Aivars Circāns atzīst, ka pēc 2014. un īpaši pēc 2022. gada uzņēmējdarbības vide krasi mainījusies. “Kad pazuda mūsu klienti Krievijā, nācās pārkārtoties. Mēs sapratām, ka jāpārorientējas uz Eiropas tirgu, jo atgriešanās Krievijā vairs nebūs iespējama.” Un RGK spēja pielāgoties. Uzņēmumam jau pirms tam bija sadarbība ar Vācijas partneriem, un šīs attiecības kļuva par pamatu eksportam uz Eiropu. Aivars Circāns stāsta: “Eiropā mūs neviens ar atplestām rokām negaidīja, konkurence ir milzīga, bet mēs atradām savu nišu ar Latgales produktu raksturu. Mūsu “Latgales cīsiņi”, “Rāznas līnija” un “Latgales servelāde” atspoguļo vietējo garšu un tradīciju.”
RGK sadarbojas ar lielāko pārtikas izplatītāju grupu Vācijā “Monolith”, kā arī eksportē produkciju uz Grieķiju, Bulgāriju, Apvienoto Karalisti un Azerbaidžānu. Baltijas tirgū uzņēmuma preces atrodamas arī lielajos veikalu tīklos “Rimi” un “Maxima”.
Uzņēmums aktīvi piedalās arī Lauku atbalsta dienesta (LAD) atbalsta pasākumos, lai iegūtu Eiropas Savienības līdzfinansējumu attīstības projektiem. Pēdējos gados īstenots apjomīgs investīciju projekts – septiņi miljoni eiro, tostarp saules parka izveide. Circāns uzsver: “Mēs ejam līdzi laikam, atbalstām zaļo enerģiju, sadarbojamies ar vietējiem zemniekiem, cik vien viņi spēj nodrošināt. Daļu izejvielu iegādājamies arī Lietuvā un Igaunijā – tas nodrošina stabilitāti.”
Pērn uzņēmuma apgrozījums sasniedza 75 miljonus eiro, bet darbinieku skaits pieauga līdz 550 cilvēkiem (2001. gadā RGK bija 210 darbinieku). “Mēs apzināmies savu vietu tirgū un droši ejam uz priekšu,” saka Aivars Circāns.
Alūksnes putnu fabrika – olas, inovācijas un nākotne
Austrumu pierobežas ziemeļos, Alūksnē, atrodas Alūksnes putnu fabrika – uzņēmums, kas desmit gadu laikā no nulles kļuvis par otro lielāko olu ražotāju Latvijā un trešo lielāko Baltijā.
APF izpilddirektors Hermanis Dovgijs uzsver, ka pierobežā ir savas īpatnības, tomēr dzīve un darbs šeit ir droši un sakārtoti. “Austrumu pierobeža piešķir savu “piegaršu”, taču Alūksne ir droša pilsēta – policijas automašīnas redzamas pat naktī. Lielākais izaicinājums ir konkurence par darbaspēku, jo tuvumā atrodas Kājnieku skola un Robežsardze, kas piesaista cilvēkus ar labākiem nosacījumiem.”
Uzņēmumā strādā ap 90 cilvēku, galvenokārt no Alūksnes un tuvākajiem novadiem. Patlaban fermā ir 700 tūkstoši vistu, gada apgrozījums sasniedz 22 miljonus eiro. Hermanis Dovgijs uzsver: “2017. gadā mums nebija nevienas vistas un apgrozījums bija nulle. Nepilnu desmit gadu laikā esam kļuvuši par lielu spēlētāju Baltijas tirgū.” Ražošanas apjoms ir iespaidīgs – 3,5 miljoni olu nedēļā. Olas tiek realizētas galvenokārt Baltijā, kur pieprasījums ir ļoti augsts.
Uzņēmums lepojas arī ar inovatīviem olu proteīna produktiem – batoniņiem, pulveriem un olu membrānas kolagēnu, kas paredzēts sportistiem un aktīviem cilvēkiem. Šie produkti ir pieejami arī internetveikalā.
Alūksnes putnu fabrika izmanto Eiropas Savienības un Zemkopības ministrijas atbalsta programmas. Kopējās investīcijas sasniedz 35 miljonus eiro, no kuriem sešus miljonus nodrošinājis LAD. Nākamajos divos gados plānots ieguldīt vēl 25 miljonus eiro. “Jo ātrāk realizēsim projektus, jo ātrāk tie atgriezīsies valstij nodokļos. Šogad vien valstij samaksāsim ap trim miljoniem eiro,” uzsver Hermanis Dovgijs.
Dzīvnieku labturības jomā uzņēmums ir Baltijas līderis – 80 % vistu atrodas brīvos apstākļos. Salīdzinājumam – Igaunijā 90 % vistu joprojām ir sprostos, Lietuvā – 80 %, Polijā – 70 %. “Mēs esam soli priekšā,” gandarīts ir Hermanis Dovgijs.
Pierobeža – nevis riski, bet iespējas
Gan RGK, gan APF apliecina – austrumu pierobeža nav šķērslis attīstībai, bet gan vieta, kur uzņēmējdarbība iegūst īpašu raksturu. Šeit strādā cilvēki, kuri pieraduši pie izaicinājumiem, un uzņēmumi, kas pieraduši meklēt risinājumus.
Pierobeža Latvijā vairs nav tikai ģeogrāfiska robežjosla – tā ir vieta, kur top kvalitatīvi pārtikas produkti, tiek radītas darba vietas un īstenoti moderni, zaļi projekti. Šie uzņēmumi pierāda – arī pierobežā var strādāt ar pārliecību, kvalitāti un skatu uz Eiropu.
