Valsts stiprina ietekmi telekomunikāciju sektorā: plāns pārpirkt “Tet” un LMT daļas

Uzņēmumā norāda, ka iesaistītās puses ir gatavas attīstībai un uzņēmumu konkurētspējas nostiprināšanai ne tikai Latvijā, bet arī eksporta tirgos.

"Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks akcentē, ka tās ir labas ziņas visai Latvijas sabiedrībai, ka pēc 20 diskusiju gadiem ir pieņemts konkrētāks lēmums.

"Saprotam, ka ir panākta sākotnējā vienošanās par "Tet" un LMT īpašnieku sastāva izmaiņu uzsākšanu. Ir skaidrs, ka mūs visus sagaida apjomīgs un aizraujošs darba process," atzīmē Tatarčuks, norādot, ka "Tet" turpinās īstenot uz izaugsmi vērsto stratēģiju, iesāktos projektus, nodrošinās klientu servisu, kā arī stiprinās sadarbību ar partneriem gan Latvijā, gan eksporta tirgos.

"Arī nākotnē raugāmies ar pārliecību un pozitīvi - to apstiprina "Tet" pirmā pusgada apgrozījuma pieaugums par 7,3%, sasniedzot 95,9 miljonus eiro," norāda Tatarčuks.

"Tet" norāda, ka uzņēmums pērn piecas reizes palielinājis no Eiropas Savienības fondiem piesaistīto finansējumu inovācijām - ap desmit miljoniem eiro, kamēr 2023.gadā tie bija divi miljoni eiro.

Galvenās inovāciju izpētes tēmas, kurām finansējums tika piesaistīts, bija kiberdrošība un kvantu drošās tehnoloģijas, kritiskās infrastruktūras attīstība un biznesa procesu automatizācija, izmantojot mākslīgo intelektu.

Tatarčuks norāda, ka Latvijas uzņēmumu iespējamā sinerģija un vienots skatījums par attīstību dos grūdienu gan inovācijām, gan eksporta izaugsmei, tādā veidā sekmējot vairāku nozaru attīstību, kā arī var palīdzēt attīstīt kapitāla tirgu, jo pieaugoša nozaru izaugsme un efektivitāte veicina jaunu investīciju piesaisti un rada iespēju tehnoloģiju sektora uzņēmumiem iekļūt biržā.

Jau ziņots, ka "Tet" un LMT daļu pilnīgā izpirkšanā no Zviedrijas telekomunikāciju kompānijas "Telia" tiks iesaistīti valstij piederošie uzņēmumi "Latvenergo" un LVRTC, otrdien nolēmusi valdība.

Līdz šim sarunas ar "Telia" par LMT un "Tet" nākotni veda Ekonomikas ministrijas pārstāvji, bet tagad piedāvājumu par daļu izpirkšanu pilnvaroti izteiks valstij pilnībā piederošie "Latvenergo" un LVRTC.

Nav gan zināms, vai "Telia" piekritīs piedāvājumam.

Par darījuma summu ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) solīja informēt tuvākajā laikā, jo esot jāievēro zināms process, bet tā būšot tirgus cenai atbilstoša.

Iepriekš neoficiāli izskanējis, ka darījuma vērtība varētu būt vairāki simti miljoni eiro līdz pat pusmiljardam eiro.

Valainis sacīja, ka tiks arī meklēts starptautisks finanšu investors, un šo procesu plānots sākt no rītdienas. Tāpat arī nākotnē tiks strādāts pie tā, lai uzņēmumi tiktu kotēti biržā.

"Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste cer, ka darījumu izdosies pabeigt gada laikā.

Valainis skaidroja, ka valdība otrdien pieņēmusi konceptuālu lēmumu par to, kā virzīsies tālāk attiecībās ar "Telia" un kā notiks Latvijas lielāko telekomunikāciju uzņēmumu tālāka attīstība.

"Mūsu mērķis ir padarīt uzņēmumus eksportspējīgākus un uz valstij izdevīgākiem nosacījumiem," sacīja Valainis, uzsverot, ka "Tet" un LMT ir strādājuši ļoti labi, bet to vēsturiskais modelis ir kavējis uzņēmumu attīstību.

Nākotnes redzējums valstij un "Telia" bijis atšķirīgs - ja Latvijas puse redz attīstību tehnoloģiju virzienā un eksportā, tad "Telia" vairāk fokusējās uz vietējo tirgu un telekomunikācijām, uzvēra Valainis.

Pēc Valaiņa teiktā, arī citās pasaules valstīs enerģētikas un telekomunikāciju uzņēmumi veido kopīgas alianses, kopuzņēmumos apvienojot kompetences.

Vienlaikus par uzņēmumu apvienošanu runāt esot pāragri.

Jau ziņots, ka sarunās starp Latvijas valsti un "Telia" iepriekš tikuši apspriesti vairāki iespējamie varianti - no "Tet" un LMT apvienošanas līdz esošās situācijas saglabāšanai. Izskatīta arī iespēja abus uzņēmumu atpirkt no "Telia" pilnībā vai daļēji, kā arī atsevišķu aktīvu nodalīšana.

Savulaik tika izveidota sarežģīta "Tet" un LMT pārvaldības shēma, par kuras maiņu abiem akcionāriem - Latvijas valstij un "Telia" - līdz šim tā arī nav izdevies vienoties.

Valstij SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") personā pieder 51% "Tet" daļu, bet "Telia" meitasuzņēmumam "Tilts Communications" - 49% "Tet" daļu. Savukārt LMT kapitālā kopumā 49% pieder "Telia" un tās meitaskompānijai "Sonera Holding", 28% - Latvijas valstij caur LVRTC un "Possessor" (5%), bet vēl 23% LMT daļu pieder "Tet".

Tas teorētiski nozīmē, ka ar "Tet" starpniecību "Telia" īpatsvars LMT kapitālā ir 60,3%, bet Latvijas valsts - 39,7%. Tomēr praksē tā nenotiek un faktiski valstij ir izšķiroša kontrole arī LMT, jo tai ir vairākums "Tet". Vienlaikus tas ir bremzējis vairākus stratēģiskus lēmumus, kuriem ir nepieciešama vienprātība.

"Telia" sākotnēji piedāvāja scenāriju, kura rezultātā abiem galvenajiem akcionāriem - valstij un "Telia" - piederētu pa 50% LMT, kas pirms tam būtu iegādājies "Tet" telekomunikāciju biznesu. Tika piedāvāts vēlāk veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un 20% vai lielāku apjomu LMT akciju kotēt biržā. Publiskajā piedāvājumā daļu savu akciju pārdotu abi akcionāri.

Valsts amatpersonas oficiāli nekomentēja šo piedāvājumu, bet noraidīja iespēju, ka valsts varētu pārdot savas daļas.

Gatavību finansiāli iesaistīties "Tet" vai tā aktīvu - optiskā tīkla infrastruktūras - izpirkšanā iepriekš pauda LVRTC. Šo variantu atbalstījis arī LMT prezidents Juris Binde, norādot, ka savukārt LMT varētu iegādāties "Tet" klientu portfeli. Savukārt "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks iepriekš sacījis, ka "Tet" varētu iegādāties LMT daļas.

Iepriekš neoficiāli izskanēja, ka "Latvenergo" varētu būt viens no uzņēmumiem, ar kura starpniecību notiktu šis darījums, jo valdība nebija gatava LMT un "Tet" izpirkšanā ieguldīt valsts budžeta līdzekļus.