Latvijā zemāks jauniešu bezdarbs nekā vidēji Eiropas Savienībā

Šādos gadījumos vasaras darbs vai prakses iespējas uzņēmumos var būt īstais ceļš, uzsākot savu karjeru. Ar kādiem izaicinājumiem jaunieši saskaras karjeras sākumā un ko viņi var darīt, lai atvieglotu darba meklēšanu?

Salīdzinoši augsta nodarbinātība un zemāks bezdarba līmenis nekā vidēji ES

Latvijā jauniešu nodarbinātības rādītāji ir salīdzinoši augsti, un jauniešu bezdarba periodi ir īsāki nekā citviet. Darba devēji izrāda interesi piedāvāt darba iespējas jauniešiem, un dati rāda, ka ilgstošā bezdarba līmenis šajā vecuma grupā ir zemāks nekā citām iedzīvotāju grupām. Bezdarba līmenis jauniešu vidū vecumā no 15 līdz 24 gadiem Latvijā pērnā gada 3. ceturksnī bija 13%, kas ir zemāks nekā Eiropas Savienības vidējais rādītājs – 15,7%.

Pozitīva dinamika vērojama arī NEET jeb jauniešu, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst profesionālo izglītību, līmenī. Pēdējo 10 gadu laikā Latvijā tas samazinājies par 31%, un 2024. gadā tas ir 10,7%, kas ir zem ES vidējā rādītāja (11%) un zemākais starp Baltijas valstīm. NEET līmenis ir svarīgs rādītājs, kas palīdz izvērtēt jauniešu iekļaušanos darba tirgū un izglītības sistēmā – ja tas ir zems, tas liecina par labvēlīgu vidi jauniešu attīstībai un integrācijai sabiedrībā.

Tomēr, neraugoties uz pozitīvajām tendencēm, pastāv vairāki izaicinājumi. Pirmās darba pieredzes trūkums joprojām ir viens no galvenajiem šķēršļiem jauniešu iekļūšanai darba tirgū. Nereti jauniešu prasības un cerības neatbilst reālajam darba tirgus piedāvājumam. Īpaši reģionos aktuāla ir kvalitatīvu darba vietu nepietiekamība, ierobežots sabiedriskā transporta tīkls un mazs vakanču piedāvājums, kas veicina arī emigrācijas tendences, liecina Labklājības ministrijas Jauniešu nodarbinātības Latvijā pētījuma rezultāti.

Konkurence par darba vietām ir sīvāka nekā jebkad agrāk

Jaunieši ļoti bieži konkurē ne tikai ar saviem vienaudžiem, bet arī ar pieredzējušākiem kandidātiem. Turklāt internets un darbaspēka globalizācija ir līdz nepazīšanai mainījusi darba meklēšanas procesu salīdzinājumā ar laiku pirms 10 vai 20 gadiem.

"Luminor" pērnā gada praktikante Evelīna Čakāne, kura turpina darbu bankā, stāsta, ka, studiju laikā, meklējot pirmo darba vietu, kas atbilst profesionālajām vēlmēm, nācies saskarties ar lielu konkurenci. “Lai gan darba iespējas tiek piedāvātas gana plašā klāstā, konkurence jauno profesionāļu vidū ir augsta. Taču neraugoties uz to, svarīgi ir saglabāt pārliecību par savām spējām, turēties pie nospraustajiem mērķiem, un ātrāk vai vēlāk iespēja strādāt savā jomā īstenosies,” motivē Evelīna Čakāne.

Darba tirgus mainās: prasmes sadarboties un mācīties kļūst izšķirošas

Pieaugošās prasības, kas daudzos gadījumos izraisa neatbilstību amatam, iet roku rokā ar intensīvu konkurenci. "Luminor" bankas personāla un kultūras vadītājs Edgars Pīlips norāda, ka pieredzes trūkums vēlamajā amatā ir saprotams, jo studiju un darba apvienošana patiešām var būt liels izaicinājums.

Atšķirībā no situācijas pirms desmit gadiem, kad, meklējot darbu, svarīgākā bija profesionālās kvalifikācijas atbilstība, tagad jaunieši saskaras ar vēl vienu prasību, uz kuru darba devēji liek arvien lielāku uzsvaru – soft skills jeb tā sauktajām personiskajām iezīmēm, piemēram, prasmi komunicēt, risināt problēmas, strādāt komandā vai patstāvīgi un daudzām citām. “Darba devēji arvien biežāk meklē cilvēkus, kuri ir zinātkāri, drosmīgi kļūdīties, vēlas apgūt jaunas lietas un nebaidās uzdot jautājumus. Precīzs ne tikai profesionālo, bet arī personisko iezīmju un prasmju atspoguļojums ir nepieciešams gan veidojot CV, gan piedaloties darba intervijās,” uzsver Edgars Pīlips.