Karbonādi atļauties vai nē: gaļas nodoklis - absurds vai nepieciešamība?
Jautājums par iespējamu gaļas nodokļa ieviešanu Latvijā ik pa laikam aktualizējas publiskajā telpā. Gaļas produktu ietekme uz vidi, klimatu un veselību tiek arvien biežāk apspriesta gan zinātnieku, gan politikas veidotāju, gan sabiedrisko aktīvistu lokā. Arī šobrīd sabiedrības iniciatīvu platformā "Mana balss" tiek vākti paraksti par diferencēta dabas resursu nodokļa piemērošanu dažādiem gaļas produktiem.
Šī iniciatīva, kuru aizstāv vides un sabiedrības veselības interešu pārstāvji, balstās uz pārliecību, ka gaļas produktiem netiek piemērota pilna cena, kas atspoguļotu to negatīvo ietekmi uz vidi, klimatu un sabiedrības veselību. Līdz ar to tiek kropļoti tirgus mehānismi, kas neļauj attīstīt ilgtspējīgu pārtikas sistēmu un ir pretrunā ar Latvijas un starptautiskajām apņemšanām, tostarp Parīzes nolīgumu un ES klimatpolitiku.
Iniciatīvas iesniedzēji uzsver: “Mūsu pārtikas produktu cenas – īpaši gaļai – bieži neatspoguļo patiesās izmaksas, kuras slēpjas vides degradācijā, klimata pārmaiņu pastiprināšanā un sabiedrības veselības pasliktināšanā.”
Kāpēc vispār runājam par gaļas nodokli?
Ierosinājums ieviest nodokli gaļai balstīts uz principu “piesārņotājs maksā”, kurš jau šobrīd tiek piemērots, piemēram, enerģētikā vai transportā. Idejas būtība – iekļaut produkta cenā arī tā ārējās izmaksas, kas pašlaik paliek “neredzamas” un tiek segtas no sabiedrības kabatas: no valsts budžeta, no vides kvalitātes, no sabiedrības veselības rādītājiem.
Iniciatīvas autori argumentē:
- Gaļas patēriņš būtiski ietekmē klimatu. 1 kg liellopu gaļas rada līdz pat 60 kg CO₂ ekvivalenta emisiju, salīdzinot ar 0,9 kg CO₂, ko rada lēcas
- Latvijā uz vienu iedzīvotāju tiek patērēts par 60% vairāk gaļas nekā pasaules vidējais rādītājs – 68,7 kg gadā.
- Veselības riski – Pasaules Veselības organizācija klasificējusi pārstrādātu gaļu kā 1. grupas kancerogēnu. Latvijā ceturtā daļa nāves gadījumu saistīta ar neveselīgu uzturu.
- Piesārņojums un antibiotiku rezistence – lopkopība Latvijā rada līdz 15 700 tonnām amonjaka emisiju gadā, 85% no visa sektora. Tāpat tā veicina antibiotiku rezistenci, kas Eiropā izraisa vairāk nekā 33 000 nāves gadījumu gadā.
Kā strādātu iecerētais nodoklis?
Saskaņā ar "Mana Balss" iniciatīvas skaidrojumu, diferencētais dabas resursu nodoklis tiktu piemērots dažādām gaļas produktu grupām atkarībā no to ietekmes uz vidi, klimatu un veselību. Nodoklis tiktu:
- iekļauts gala cenā, ko patērētājs samaksātu pirkuma brīdī,
- balstīts uz konkrētu produktu ietekmes rādītājiem, piemēram: SEG emisijas, zemes un ūdens patēriņš, veselības aprūpes izmaksas,
- skatāmi un saprotami marķēts uz iepakojuma – piemēram, krāsainas kategorijas no “zaļā” līdz “sarkanajam”,
- ieņēmumi novirzīti dabas aizsardzībai un veselības aprūpei
Produkti tiktu iedalīti 4 kategorijās:
- Ļoti augstas izmaksas – liellopu gaļa, pārstrādāta gaļa,
- Augstas izmaksas – cūkgaļa, pārzvejotas zivis, akvakultūra,
- Vidējas izmaksas – putnu gaļa, pārstrādātas zivis no ilgtspējīgām zvejām,
- Zemas izmaksas – ilgtspējīgi audzēta liellopu, aitu un kazu gaļa
Šāda nodokļa ieviešana pagaidām nav plānota
Šāda nodokļa ieviešana pagaidām nav plānota un nav valdības darba kārtībā. Tajā pašā laikā diskusija turpina dzīvot gan sabiedrības iniciatīvu platformās, gan sociālajos tīklos, kur diemžēl reizēm izplatās arī baumas par piespiedu gaļas aizliegumiem, kuriem nav nekāda pamata realitātē. Šobrīd par iniciatīvu parakstījušies vien 209 cilvēki. Lai to izskatītu Saeimā, nepieciešamas 10 000 balsis.
Kā lasāms sociālajos tīklos, cilvēki lielākoties ir pret šāda nodokļa ieviešanu, norādot, ka Latvijā jau pietiek nodokļu, turklāt liela daļa iedzīvotāju jau tā ikdienā domā "kā savilkt galus".
Starptautiskais konteksts: kā rīkojas citas valstis?
Latvija nav vienīgā, kur tiek apsvērts nodoklis gaļas produktiem. Līdzīgi priekšlikumi ir izskatīti vai pat īstenoti citviet:
- Vācija: apsver t.s. “dzīvnieku labturības centu” cūkgaļai un liellopu gaļai.
- Zviedrija: vairākkārt izveidotas darba grupas gaļas nodokļa izpētei.
- Nīderlande: TAPP kolektīvs piedāvājis līdz pat 30% pieaugumu gaļas cenai ar mērķi attīstīt ilgtspējīgu lauksaimniecību.
- Jaunzēlande: izstrādājusi “atgāzu nodokli” aitām un liellopiem.
- ES līmenī: apsvērts vienots nodoklis 1–4,77 €/kg atkarībā no gaļas veida
Potenciālie sabiedrības ieguvumi
Ja Latvijā tiktu ieviests gaļas nodoklis, kā to rosina iniciatīva, sabiedrība potenciāli varētu iegūt:
- Samazinātu sirds un asinsvadu slimību, diabēta un vēža gadījumu skaitu,
- Mazāku SEG emisiju un klimatam kaitīgu patēriņu,
- Atbalstu vietējiem, ilgtspējīgiem ražotājiem,
- Resursu efektīvāku izmantošanu un zemāku pārtikas atkritumu apjomu,
- Stiprinātu zaļo ekonomiku un inovācijas lauksaimniecībā un pārtikas pārstrādē.
Vienlaikus gan, protams, jāsaprot ekonomiskās sekas - pārtika paliktu dārgāka, kā arī tas atstātu iespaidu uz zemnieku saimniecībām, pastāv iespēja, ka pieaugtu ēnu ekonomika u.tml.
