Spītējot sankcijām, baltkrievu minerālmēslojums Eiropā ieplūst caur Latviju
Šogad caur Latviju strauji palielinājās baltkrievu minerālmēslojuma – karbamīda – plūsma. Pēc Latvijas Muitas datiem, piecos mēnešos Latvijā ieveda 31,6 tūkstošus tonnu karbamīda, kas ir pēdējo gadu rekords. Lai arī lielākā karbamīda ražotne Baltkrievijā ir ASV un ES sankcijām pakļautā rūpnīca “Grodno azot”, formāli kā mēslojuma sūtītāji Latvijā parādās citi uzņēmumi. Sankciju apiešanas shēmas Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” šķetināja sadarbībā ar Baltkrievijas pētniecisko centru un Neatkarīgo baltkrievu strādnieku kustību “Raboči ruh”.
Aleksandra Lukašenko godīgu pārvēlēšanu Baltkrievijas prezidenta amatā pirms pieciem gadiem apšaubīja gan savā valstī, gan ārpus tās. Valsts uzņēmumu darbinieki streikoja, tūkstošiem protestētāju izgāja ielās. Streikam vieni no pirmajiem pievienojās uzņēmuma “Grodno Azot” darbinieki. Protestus apspieda ātri un nežēlīgi, streikotājus – atlaida. Savā videoierakstā 2020. gada novembrī “Grodno azot” darbinieks un protesta akciju dalībnieks Vladimirs Žuravko, stāstīja: “Es pats redzēju, kā kādu puisi piekāva autobusā par to, ka viņš pajautāja – vai es esmu noziedznieks? Viņam ātri lika saprast, ka te nevajag būt noziedzniekam. Cilvēkus tur mīdīja, strādniekus mīdīja."
Rūpnīcas represijas pret streikotājiem un diktatora režīma ekonomiskā balstīšana bija iemesli, kuru dēļ “Grodno Azot” 2021. gadā sankcijās iekļāva gan ASV, gan Eiropas Savienība. Šis ir galvenais slāpekļa mēslojuma, tostarp karbamīda, ražotājs Baltkrievijā. Sankcijas eksporta apjomus uz Eiropu gan iedragāja, taču neapturēja pavisam.
No Baltkrievijas koncerna noplūdušie iekšējie dokumenti rāda: zemākas cenas un dārgākas loģistikas dēļ tiešais slāpekļa mēslojuma eksports, piemēram, uz Krieviju vai Indiju rada zaudējumus. Turpretim, Eiropas valstīm – peļņu. Pērn deviņos mēnešos ienesīgums bijis 15%. Kā tas ir iespējams? Sankcijas palīdz apiet starpniekfirmas, ko paši baltkrievi dēvē par “speciālajiem eksportētājiem”. “Grodno azot” tiem vai nu pārdod mēslojumu, vai izīrē savas telpas un ierīces it kā neatkarīgai ražošanai.
Pirms diviem gadiem, pateicoties žurnālistu pētījumam, atklāja, kā šo shēmu izmanto mēslu eksportam uz Lietuvu. Lietuvas Muita “de facto” informēja: aizdomās par saistību ar “Grodno azot” un tātad sankciju pārkāpšanu 2023. gada februārī muitas inspektori aizturēja 3,8 tūkstošus smagu baltkrievu karbamīda kravu 3,4 miljonu eiro vērtībā. Pērn konfiscēto mēslojumu pārdeva vietējiem uzņēmumiem, bet naudu pārskaitīja Lietuvas Finanšu ministrijai.
“Lietuvas dzelzceļa” pārstāve Gražina Urbonaviče rakstiskā atbildē raidījumu “de facto” informēja: “Kopš brīža, kad tika aizturēti šie vagoni ar karbamīdu, „Grodno Azot“ produktu importa ierobežojumi nav mīkstināti. Sankcijas ir kļuvušas tikai stingrākas, un „LTG Group“ sankciju kontroles sistēma ir pastiprināta.“
To, ka šī kontrole strādā, apliecina arī Eurostat dati. Karbamīda plūsma no Baltkrievijas uz Lietuvu kopš 2023. gada ir praktiski apstājusies. Toties, aizveroties Lietuvai, pērn pieckāršojās karbamīda apjoms, ko veda cauri Polijai. Taču arī tur iestādes ātri atšifrēja shēmu un pērn un šajā gadā starpniekus vairākos piegājienos iekļāva Polijas nacionālo sankciju sarakstā. Tie ir: NFT LLC, World Chem Trading co. LLC, Technospetstrading LLC, Technospetstrading Export LLC, ROSTUMEL HOLDING LIMITED un MetaTradingProm LLC.
Lūk, fragments no pamatojuma šī gada martā sankcijām pakļautajam uzņēmumam “MetaTradingProm”: “Vienīgais šo produktu ražotājs Baltkrievijā ir “GRODNO AZOT”, un tikai no šī uzņēmuma var iegādāties karbamīdu (..) Tādējādi SIA “MetaTradingProm”, iegādājoties produkciju no “GRODNO AZOT” (tieši vai netieši) un pēc tam eksportējot, pārkāpa sankciju ierobežojumus.”
Polijas ražotāji ir gandarīti par šo soli. “Mēs saprotam un atbalstām centienus nodrošināt sankciju režīma efektivitāti, jo īpaši, ja tie aizsargā to uzņēmumu likumīgās intereses, kuri darbojas saskaņā ar likumu,” rakstiski raidījumam komentēja Polijas Ķīmiskās rūpniecības kameras valdes palīdze Magdalēna Skaviņska-Vojčika.
Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka vietnieks sankciju jautājumos Paulis Iļjenkovs raidījumam uzsvēra, ka jebkuru minerālmēslu importam no Baltkrievijas ir būtiski paaugstināts sankciju pārkāpšanas risks. Tāpēc Latvijas uzņēmējiem šajos darījumos ir rūpīgi jāizvērtē otra sadarbības puse, it īpaši tie ir iekļauti Polijas sankciju sarakstā.
Taču vairāki Latvijas uzņēmumi vai nu nav redzējuši šo informāciju, vai nav to ņēmuši vērā. Piemēram, šī gada sākumā uzņēmums “Astramar Liepāja” ir noslēdzis līgumu par karbamīda piegādēm ar Baltkrievijas uzņēmumu “Tehnospetsrading”, kuru Polija ir iekļāvusi savā nacionālo sankciju sarakstā. “de facto” zināms, ka šajā gadījumā dokumentos uzrādīts garš loģistikas ceļš, kur it kā Turkmenistānā ražotu karbamīdu Kazahstānas uzņēmums pārdeva vienam Baltkrievijas uzņēmumam, tas – otram un tikai tad – Latvijas kompānijai. Turklāt pēdējais no pārdevējiem “Technospetstrading” pats ražo karbamīdu, izmantojot “Grodno azot” izejvielas un tehnisko aprīkojumu. Jāuzsver, ka Liepājas uzņēmums ievedis mazāko daļu no visa karbamīda, kas ienācis Latvijā.
“Es esmu nacionāli noskaņots cilvēks. Stipri. Un jebkādā gadījumā, protams, Baltkrievija nav īsti tā valsts, ar kuru būtu jāstrādā, bet man tas lūgums nācis no Francijas, no pazīstama cilvēka, lai es, lūdzu, viņam palīdzu atsūtīt to kravu. Un tāpēc es arī teicu, labi ir, sūtīšu,” raidījumam sacīja “Astramar Liepāja” direktors Viesturs Andersons.
No tā paša baltkrievu uzņēmuma mēslojumu, pēc mūsu ziņām, vedis arī Daugavpils uzņēmums “Apeks serviss”. No komentāriem uzņēmuma pārstāvji atteicās.
Pēc Latvijas Muitas datiem līdz šim gadam lielākais karbamīda apjoms no Baltkrievijas ievests, pirms Grodņas rūpnīcu pakļāva sankcijām 2021. gadā – ap tūkstoš tonnu. Pēc tam apjomi būtiski saruka. Taču šogad piecos mēnešos ievests jau vairāk nekā 31 tūkstotis tonnu, lielākoties tranzītā. Turklāt īpaša muitas procedūra, kas ļauj baltkrievu karbamīdam saņemt Eiropas Savienības preces statusu, šogad piemērota attiecībā uz četriem tūkstošiem tonnu 1,6 miljonu eiro vērtībā. Savukārt cits slāpekļa mēslojums – karbamīda un amonija nitrāta šķīdums – pirms šā gada lēciena pēdējos trīs gadus Latvijā no Baltkrievijas nav ticis ievests.
VID Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls atgādināja, ka pats par sevi karbamīds no Baltkrievijas nav pakļauts sankcijām. Savukārt muitas pārbaudītajos dokumentos sankcijām pakļautās rūpnīcas “Grodno azot” nosaukums neparādījās.
Ar Baltkrievijas pētnieciskā centra žurnālistu iegūtajiem dokumentiem “de facto” izsekoja kādas konkrētas kravas ceļam. Pērn 30. oktobrī rūpnīcā “Grodno azot” pārbaudīja karbamīda kvalitāti trīs vagonos. Tajā pašā dienā baltkrievu firma “MetraTradingProm” noformēja pavaddokumentus karbamīda kravai ar to pašu svaru un vagonos ar tiem pašiem numuriem. Pārdeva poļu uzņēmumam, saņemot 307 eiro par tonnu. Tomēr Polijas muita kravu neielaida. Šogad 10. martā karbamīdu pārdeva igauņu uzņēmumam, par jau 405 eiro par tonnu. Turpat Polijā preci pārkrāva citos vagonos un atgrieza Baltkrievijā. Taču ar šo šis ceļš nebeidzās. No Baltkrievijas karbamīdu nosūtīja uz Latviju, lai caur Liepāju tālāk dotos uz Lietuvu. Šīs kravas sūtītājs Latvijā – uzņēmums “Cargo Bridge” – raidījumam sniedza tādu atbildi: “Mēs esam Latvijas ekspeditoru uzņēmums, kas veic kravu pārvadājumus caur Latvijas teritoriju uz Latvijas ostām, stingri ievērojot Latvijas Republikas normatīvos aktus un Eiropas Savienības sankciju regulas. Mūsu uzņēmums nepārvadā sankcijām pakļautās kravas un nodrošina pilnīgu atbilstību likumdošanas prasībām.”
“Ja šādi dokumenti būtu muitas dienesta rīcībā, tad tur arī nav īpaši ilgi jādomā līdz secinājumiem. Šādas kravas nedrīkst pieļaut ievest Eiropas Savienībā,” savukārt secināja Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.
Karbamīda izcelsmes maskēšanai starpniekfirmu ķēde var pagarināties, tāpēc noskaidrot karbamīda patieso ražotāju var izrādīties sarežģīti. Piemēram, šogad martā jau minētais uzņēmums “MetaTradingProm” pārdeva karbamīdu Igaunijas uzņēmumam, kā sūtītāju norādot citu Baltkrievijas uzņēmumu “Belamiks”, kas Polijas sarakstā neparādās. Latvijas saņēmējs – uzņēmums “Concorde group” – mums uzsvēra, ka riskus karbamīda ievešanai Latvijā neredzēja.
Aizdomas neradās arī valstij piederošam uzņēmumam “LDZ Cargo”, kas šogad sācis pārvest karbamīdu no Baltkrievijas pēc vairāku gadu pārtraukuma. Pārvadātājs informēja, ka karbamīda importā ir bijuši 15 dažādi saņēmēji, galvenokārt, ekspeditori.
Aicinājumu atbildīgajām iestādēm izvērtēt, vai Latvijas uzņēmēji nepiedalās sankciju apiešanā, raidījumā pauduši gan satiksmes ministrs Atis Švinka (Progresīvie), gan ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), gan arī Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
“Es varu jums apliecināt, ka mēs reaģējam uz katru publiski izskanējušo ziņu par iespējamu sankciju pārkāpumu, kurā apzināti vai neapzināti ir kaut kādā veidā iesaistīta Latvijas jurisdikcija vai nu finanšu iestādes, vai komersanti, vai kā citādi. Līdz ar to arī uz šīm ziņām mēs noteikti reaģēsim,” atbildēja FID priekšnieka vietnieks sankciju jautājumos Paulis Iļjenkovs.
Pēc “de facto” jautājumu saņemšanas ātri reaģēja uzņēmums “RIN Cargo”, kas šogad ievedis lielu karbamīda apjomu. Tas atbildēja, ka jau apturējis visas operācijas ar karbamīdu un pieprasījis sīkāku informāciju par ražošanas apstākļiem.
ĀM valsts sekretāra vietnieks-politiskais direktors Ivars Lasis sacīja, ka karbamīda importa pieaugums Latvijā šogad ir pamanīts un rīcība sekojusi: “Mēs esam iekļāvuši šo te minerālmēslojumu – karbamīdu – to preču sarakstā, pret kurām tiek paaugstināti importa tarifi.” No 1. jūlija krievu un baltkrievu minerālmēslu importam Eiropas Savienībā piemēros ievedmuitu – 40 eiro par tonnu. Triju gadu laikā šo summu desmitkāršos, visticamāk, iezīmējot agresorvalstu minerālmēslu ēras beigas.
