Elektrovilcienu nākotne apdraudēta - kontakttīkli brūk, nauda novirzīta “Rail Baltica”
VAS "Latvijas dzelzceļš" martā brīdinājis Satiksmes ministriju (SM), ka drošības apsvērumu dēļ bez kontakttīklu sistēmas pilnīgas pārbūves piecu līdz desmit gadu laikā elektrovilcienu satiksmi varētu nākties slēgt, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Ziņojumu ministrijai parakstījušas "Latvijas dzelzceļa" un Dzelzceļa valsts tehniskās inspekcijas amatpersonas. Pēc raidījuma vēstītā, tas tapis tādēļ, ka kontakttīklu atjaunošanai paredzēto Eiropas fondu naudu paredzēts pārdalīt citiem projektiem, piemēram, "Rail Baltica" savienojumam ar lidostu.
Amatpersonas norādījušas, ka puse no sistēmas konstrukcijām ir avārijas stāvoklī. Vissliktākā situācija ir posmā Rīga - Ogre un Zemitāni - Skulte. Pašlaik notiek vai drīzumā sāksies darbi 200 kilometru modernizēšanā - garākais būs Jelgavas un Slokas virziens, citās līnijās atjaunos nelielus posmus. Savukārt neremontēti paliks 300 kilometri, un arī vecie transformatori. Tam visam nepieciešami vairāki simti miljonu eiro, noskaidrojis raidījums.
"Latvijas dzelzceļa" valdes priekšsēdētājs Artis Grinbergs raidījumam atklāj, ka uzņēmus no savas puses strādā pie plāna B kopā ar akcionāru, kur ir jāspēj pierādīt valdībai, ka šāds papildu finansējums būtu nepieciešams.
"Plāna B kontekstā - mēs esam gatavi arī kā uzņēmums iet starptautiskajos finanšu tirgos un arī aizņemties šo finansējumu. Skaidrs, ka mums pretī ir nepieciešams daudzgadu līgums ar valsti, kurā tiek pateikts, kādi apjomi tiek pasūtīti Latvijas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas apjomiem," sprieda Grinbergs.
Līdz risinājuma atrašanai "Latvijas dzelzceļš" ievieš sistēmas, kas varētu palīdzēt laikus atklāt bojājumus. Piemēram, plāno uzstādīt kameras. Visas iesaistītās puses apgalvo, ka pasažieru drošībai nekādu draudu nav.
Raidījums arī atzīmē, ka līdzšinējie modernizācijas darbi notikuši ar lielu aizkavēšanos, sākotnējie termiņi pārcelti pat par gadiem. Tos īstenojušas privātas būvniecības kompānijas. Tagad "Latvijas dzelzceļš" cer panākt atļauju no Eiropas Komisijas, ka steidzamos modernizācijas darbus varētu veikt valsts uzņēmums pats.
Raidījums arī noskaidrojis, ka pirms gada kontakttīkla problēmu dēļ Ķemeru stacijā aizdedzies viens no vecajiem, nakšņošanai novietotajiem elektrovilcieniem. Vilcienā radās īssavienojums, bet dzelzceļa kontakttīkls atbilstoši nenoreaģēja un strāva netika atslēgta. Pēcāk vilciens aizdegās. Šāds incidents noticis pirmo reizi pēdējo 40 gadu laikā.
Tobrīd vilciens bija tukšs, un neviens necieta. Bojātais sastāvs bija Rīgas vagonbūves rūpnīcas ER2 modelis, ko sāka ražot pagājušā gadsimta 60.gados. Tagad šis modelis vairs netiek izmantots.
"Tas arī zināmā mērā bija trauksmes zvans mums visiem - ka ir jānovērtē pragmatiski, jāsaprot un jāpaskatās spogulī, kāds tiešām ir infrastruktūras stāvoklis," atzīst Grinbergs.
Marta beigās vēstīja, ka Čehijas uzņēmumā "Škoda Vagonka" ražoto jaunu elektrovilcienu pantogrāfu remonts līdz šim ir izmaksājis kopumā gandrīz 100 000 eiro, norādīja AS "Pasažieru vilciens" (PV) pārstāvji.
PV skaidroja, ka līdz šim ir bijuši četri gadījumi, kad ir bojāti pantogrāfi, tostarp trīs gadījumos pantogrāfu bojājumi bija saistīti ar kontakttīklu tehnisko stāvokli.
Tāpat vairākkārt vēstīts, ka kontakttīklu bojājuma dēļ kavējas vai ir atcelti vilcienu reisi.
PV ir izveidots 2001.gadā, nodalot iekšzemes pasažieru pārvadājumus no "Latvijas dzelzceļa" veiktajām funkcijām. Iepriekš PV 100% bija "Latvijas dzelzceļa" meitasuzņēmums, taču 2008.gada oktobrī tas tika pārveidots par valsts uzņēmumu. Pērn uzņēmums pārvadāja 19,44 miljonus pasažieru.
Savukārt "Latvijas dzelzceļa" koncerna apgrozījums 2023.gadā bija 263,529 miljoni eiro, kas ir par 3,4% vairāk nekā 2022.gadā, taču koncerns cieta 3,231 miljona eiro zaudējumus. LDz ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna LDz valdošais uzņēmums.
