Eksperti brīdina: pieaugot elektroauto skaitam, palielinās arī risks, par kuru daudzi neaizdomājas

"FN-Serviss" ugunsdrošības speciālisti norāda – elektrisko transportlīdzekļu akumulatoru ugunsgrēki ir sarežģītāki par tradicionāliem, jo tiem raksturīgas augstas degšanas temperatūras, indīgas gāzes un atkārtotas aizdegšanās risks. “Litija jona baterijas sastāv no simtiem mazu šūnu, kas var aizdegties pat atkārtoti – arī pēc dzēšanas,” uzsver eksperti.

Lai gan Latvijā šādi gadījumi pagaidām ir reti, pasaules prakse liecina par augošu risku. “Mūsu reģionā pagaidām nav daudz šādu ugunsgrēku, taču tas nozīmē tikai to, ka vēl ir laiks sagatavoties – nevis gaidīt pirmo lielo nelaimi,” komentē "FN-Serviss" pārstāvji.

Daudzviet Eiropā, piemēram, Vācijā, pēc smagiem negadījumiem jau ieviesti ierobežojumi elektroauto novietošanai pazemes autostāvvietās un tiek pieprasīta speciāla apmācība ugunsdzēsējiem. Tāpat Vācijā avarējušus e-auto atļauts pārvadāt tikai īpašos pārklājos.

Parastie dzēšanas paņēmieni ar ūdeni vai putām bieži nav pietiekami efektīvi – īpaši slēgtās telpās, kur ir slikta ventilācija un ierobežota piekļuve transportlīdzeklim. “Bieži vien svarīgāk ir ierobežot uguns izplatību – nevis uzreiz mēģināt dzēst degošo auto, jo tas var būt neiespējami droši izdarāms,” norāda "FN-Serviss".

Par vienu no efektīvākajiem risinājumiem eksperti atzīst ugunsdzēsības pārklājus – tos iespējams uzklāt uz degoša transportlīdzekļa, lokalizējot liesmas un novēršot to izplatību. Latvijā šādus pārklājus ražo uzņēmums "Padtex insulation".

Savukārt citviet pasaulē izmanto arī īpašas ūdens tvertnes, kurās transportlīdzeklis tiek iegremdēts – taču šī metode ir laikietilpīga, dārga un videi ne īpaši draudzīga.

Ko darīt iedzīvotājiem – praktiski padomi

Speciālisti iesaka:

• Nekad neatstāt bērnus, dzīvniekus vai mantas pieslēgtā vai lādējošā elektroauto;

• Ja pamanāmi dūmi vai pārkaršana – atslēgt strāvu un nekavējoties rīkoties;

• Uzturēt mājās vai garāžā ugunsdzēsības pārklāju;

Lai gan elektroauto nav automātiski bīstamāki par iekšdedzes dzinēju transportu, noteiktos apstākļos to ugunsgrēki var būt daudz postošāki – īpaši, ja tas notiek slēgtā telpā vai netiek laikus pamanīts.

Statistika un piemēri no ārzemēm

2024. gada rudenī Vācijas pilsētā Bādnendorfā jauns pāris gāja bojā pēc avārijas ar elektroauto – transportlīdzeklis ietriecās kokā un uzreiz aizdegās. Vadības sistēmas atteices dēļ durvis nebija iespējams atvērt, un ugunsdzēsējiem nācās dzēst uguni piecas stundas, izmantojot vairāk nekā 13 000 litru ūdens.

Šādi traģiski piemēri uzsver nepieciešamību ne tikai tehniski attīstīt ugunsdzēšanas paņēmienus, bet arī skaidrot iedzīvotājiem, kā pašiem rīkoties riska situācijā.

Riski pieaugs – vai sabiedrība ir gatava?

Ņemot vērā, ka elektroauto skaits Latvijā turpina augt un tie bieži tiek novietoti pazemes autostāvvietās, daudzdzīvokļu māju garāžās vai biroju ēkās, eksperti brīdina – riski objektīvi pieaugs.

Joprojām trūkst publiskas diskusijas par šiem jautājumiem, un ugunsdrošības infrastruktūra daudzviet nav pielāgota jaunajai realitātei. “Cerams, ka Latvija mācīsies no citu valstu pieredzes – nevis gaidīs kādu traģēdiju,” saka "FN-Serviss".