Kādu atbalstu "airBaltic" sola Lietuva un Igaunija?
Latvijas valdība aicinājusi Igauniju un Lietuvu iesaistīties aviokompānijas "airBaltic" attīstībā, piedāvājot tām izskatīt iespēju investēt vai citādi institucionāli sadarboties.
Šī uzruna sekoja īsi pēc kompānijas vadītāja Martina Gausa pēkšņās atlaišanas, turklāt oficiālā Rīga uzsver, ka līdzšinējais biznesa plāns paliek spēkā, neraugoties uz sarežģīto tirgus situāciju, vēsta portāls ERR.
Latvijas premjerministre Evika Siliņa un satiksmes ministrs Atis Švinka uzskata, ka "airBaltic" ir reģionāls projekts, un būtu tikai taisnīgi, ja visas Baltijas valstis iesaistītos tā attīstībā, vai tas būtu caur valdības struktūrām, lidostām vai privātajiem investoriem.
Vienlaikus Igaunijas un Lietuvas valdības pauž skepsi par ieguldījumiem: Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals paudis tikai politisku atbalstu, bet Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis tieši paziņojis, ka nespēs izskaidrot valsts iedzīvotājiem šādu tēriņu nepieciešamību.
Neskatoties uz nesaskaņām, Latvija turpina meklēt jaunus "airBaltic" attīstības ceļus un sagaida no Satiksmes ministrijas konkrētu plānu lidsabiedrības pozīciju stiprināšanai reģionā.
"airBaltic" padome šogad 7. aprīlī nolēma no amata atbrīvot aviokompānijas valdes priekšsēdētāju un izpilddirektoru Martinu Gausu. Gauss iepriekš sacīja, ka atlaišana no amata viņam bija pārsteigums, lai gan politiķi to jau kādu laiku pieprasīja.
Vaicāts, vai būtu ko mainījis savā darbībā, Gauss sacīja, ka "nē, es censtos vadīt uzņēmumu tādā pašā garā, jo arī šodien tas ir labs uzņēmums". Gauss darbu "airBaltic" sāka 2011. gada 1. novembrī. Savukārt konkurss uz "airBaltic" valdes priekšsēdētāja amatu, pēc "airBaltic" pagaidu padomes priekšsēdētāja Andreja Martinova iepriekš sacītā, tiks izsludināts tuvākajā laikā.
Tāpat vēstīts, ka 2025. gada janvāra beigās tika panākta vienošanās ar Vācijas aviokompāniju "Lufthansa" par investīcijām "airBaltic" 14 miljonu eiro apmērā. Apmaiņā pret ieguldījumu "Lufthansa Group" saņems konvertējamu akciju, kas tai dos 10% līdzdalību. Vēlāk, pēc "airBaltic" potenciālā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO), šī konvertējamā akcija tiks konvertēta parastajās akcijās.
Pēc IPO "Lufthansa Group" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa Group" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla. Minētajam darījumam vēl jāsaņem Vācijas Federālā karteļu biroja ("Bundeskartellamt") atļauja.
Šobrīd Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%. Latvijas valdība 2024.gada 30.augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.
"airBaltic" 2024. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 13% vairāk nekā gadu iepriekš, un veica 47 000 lidojumu, kas ir par 7% vairāk nekā gadu iepriekš.
2024. gadā "airBaltic" koncerns strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023. gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.
