Iedzīvotāju materiālās un sociālās nenodrošinātības rādītāji - zemākie līdz šim reģistrētie
2024. gadā materiālai un sociālai nenodrošinātībai bija pakļauti 10,9 % iedzīvotāju (kopš 2023. gada kritums par 2,6 procentpunktiem) un dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai – 5,3 % iedzīvotāju (kopš 2023. gada samazinājums par 0,9 procentpunktiem). Tie ir zemākie rādītāji, kādi līdz šim ir reģistrēti, aptaujājot iedzīvotājus no katras simtās Latvijas mājsaimniecības, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Starp trūcīgākajiem iedzīvotājiem materiālā un sociālā nenodrošinātība mazinājās visstraujāk
Materiālā un sociālā nenodrošinātība straujāk mazinājās starp iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem (1. kvintiļu grup). Šajā iedzīvotāju grupā dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai pakļauto īpatsvars nokritās par 3,3 procentpunktiem, pērn sasniedzot 14,7 %. Tomēr, neraugoties uz šo pozitīvo tendenci, vistrūcīgākie iedzīvotāji joprojām bija ievērojami vairāk pakļauti dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai nekā pārējie.
Starp iedzīvotājiem ar nedaudz augstākiem ienākumiem (2. kvintiļu grupā) dziļi materiāli un sociāli nenodrošināti bija 6,2 %, tomēr kāda no materiālās un sociālās nenodrošinātības pazīmēm pašu ieskatā piemita pat nelielai daļai (0,8 %) turīgāko (5. kvintiļu grupas) iedzīvotāju, jo šo rādītāju aprēķinā izmantots aptaujāto subjektīvs vērtējums.
59 % Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt kādu no pamatnepieciešamībām
Kaut arī dziļa materiālā un sociālā nenodrošinātība ir mazinājusies, lielākā daļa (58,8 %) iedzīvotāju uzskatīja, ka nevar atļauties sev nodrošināt vismaz 1 no 13 pamatnepieciešamībām (2023. gadā – 59,9 %).
Ir samazinājies iedzīvotāju īpatsvars, kuri finansiālu apsvērumu dēļ nevarēja atļauties savā mājoklī nolietotās mēbeles nomainīt pret jaunām (no 27,7 % 2023. gadā līdz 23,0 % 2024. gadā), novalkātās drēbes nomainīt pret jaunām (nevis lietotām) (no 11,8 % 2023. gadā līdz 8,5 % 2024. gadā) un katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām (no 32,9 % 2023. gadā līdz 30,9 % 2024. gadā).
Pērn 79,9 % iedzīvotāju varēja vismaz reizi mēnesī tikties ar draugiem vai radiniekiem uz kopīgu maltīti vai glāzi dzēriena, kas ir par 2,1 procentpunktu mazāk nekā 2023. gadā, kad šī iespēja bija 82,0 % iedzīvotāju, savukārt naudas trūkuma dēļ šī iespēja bija liegta 5,4 % iedzīvotāju (2023. gadā – 5,3 %). Pērn aptuveni puse (50,7 %) iedzīvotāju regulāri piedalījās ar naudas izmaksām saistītās atpūtas aktivitātēs (2023. gadā – 49,4 %). Pozitīva tendence ir datos par iedzīvotāju īpatsvaru, kuriem naudas trūkums liedza piedalīties atpūtas aktivitātēs – pērn naudas trūkuma dēļ atpūtas aktivitātēs nevarēja piedalīties 15,6 % iedzīvotāju (2023. gadā – 17,4 %).
Plašāks ieskats par iedzīvotāju materiālās nenodrošinātības rādītājiem ir pieejams oficiālās statistikas portālā sadaļā "Monetārā nabadzība, nevienlīdzība un sociālā atstumtība" un informatīvajā apskatā “Materiālā nenodrošinātība Latvijā 2024. gadā”, kas ir trešā un noslēdzošā publikācija 2025. gadā par tēmu “Ienākumi un dzīves apstākļi”. Iepriekšējās publikācijas “Nabadzības risks un sociālā atstumtība Latvijā” un “Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi Latvijā” iespējams aplūkot oficiālās statistikas portālā.
Iegūto materiālās un sociālās nenodrošinātības rādītāju datu avots ir CSP 2024. gada ienākumu un dzīves apstākļu aptauja, kurā piedalījās 10,5 tūkstoši respondentu (vecumā no 16 gadiem) no 6 tūkstoši mājsaimniecībām
