Nesenais incidents ar trosi - vai ar motociklu drīkst vai tomēr nedrīkst braukt pa mežu? Skaidro “Latvijas valsts meži”
Lielu sabiedrības uzmanību nesen izpelnījās motociklista Rinalda Sīkļa stāsts, ka, braucot pa meža taku, laimīgas sagadīšanās dēļ viņš palicis sveiks un vesels, jo viņu pēkšņi priekšā sagaidīja novilkta trose. Nenoliedzami, trose tur atrasties nedrīkstēja, bet, ņemot vērā, ka ārā paliek arvien siltāks un motorizētie braucamie drīz pieskandinās ne vien ielas, bet vietām arī mežus, lūkojam, ko tad likums īsti saka.
Kā Jauns.lv skaidro AS “Latvijas valsts meži” (LVM) Sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Kalna, saskaņā ar Meža likuma 5. panta pirmo daļu,
transportlīdzekļu lietošana mežā ir atļauta tikai pa ceļiem un dabiskām brauktuvēm.
Meža likumā dabiska brauktuve tiek definēta kā ne vairāk kā četrus metrus plata neizbūvēta brauktuve meža apsaimniekošanas un aizsardzības vajadzībām.
Jēdziens "dabiska brauktuve" bieži parādās kontekstā ar Ceļu satiksmes noteikumiem un tiesu praksē, kur
tas tiek interpretēts saistībā ar ceļa vai brauktuves veidošanos dabiskā ceļā, t.i., bez mākslīgas izbūves vai īpašas apzīmēšanas.
Kas var tikt saprasts ar "dabiska brauktuve":
-
Tā ir cilvēku vai transportlīdzekļu lietošanas rezultātā izveidojusies vieta, pa kuru var pārvietoties ar transportlīdzekļiem.
-
Tā var būt izbraukāts ceļš, taka, zemesceļš, kas nav reģistrēts kā oficiāls ceļš vai nav izbūvēts atbilstoši būvnormatīviem.
-
Šādas brauktuves parasti nav apzīmētas ar ceļa zīmēm, bet tās tiek lietotas kā faktiskas pārvietošanās vietas.
Tiesu nolēmumos (īpaši saistībā ar negadījumiem vai piekļuves tiesībām) jēdziens "dabiska brauktuve" var tikt izmantots, lai aprakstītu vietu, kur satiksme faktiski notiek, arī ja tā nav formāli atzīta par ceļu.
"Vienlaikus jāapzinās, ka mežs ir kopīga telpa, kuru izmanto gan atpūtnieki, gan velobraucēji, gājēji, ogotāji, sēņotāji un mežsaimniecībā nodarbinātie. Motorizēto transportlīdzekļu kustība var radīt neērtības, drošības riskus un būtiski ietekmēt vidi, jo īpaši laikā, kad pieaug mežu apmeklētība," atzīst Kalna.
Meža likuma 5. panta otrā daļa nosaka, ka fizisko personu brīvu pārvietošanos mežā var ierobežot zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs. AS “Latvijas valsts meži” savās teritorijās “Labas uzvedības noteikumos” ir noteikusi, ka pārvietojoties ar motorizētiem transporta līdzekļiem ir ierobežojumi – to nevajag darīt:
-
ārpus ceļiem, izņemot konkrētam mērķim piemērotas un saskaņotas teritorijas vai maršrutus,
-
pa ceļiem, kur tas aizliegts (barjera vai aizlieguma zīme), lai novērstu draudus meža ugunsdrošībai, vides vai vēstures liecību saglabāšanai,
-
pa ceļiem, kuri paredzēti citiem lietotājiem (izvietotas zīmes vai norādes).
Jāņem vērā, ka arī Ugunsdrošības noteikumos noteikts, ka Meža ugunsnedrošajā laikposmā aizliegts braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purviem ārpus ceļiem, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams ugunsgrēka dzēšanai, palīdzības sniegšanai nelaimes gadījumos, meža apsaimniekošanai un inženiertīklu uzturēšanai vai to avāriju novēršanai.
Svarīgi arī zināt, ka kvartālstigas un mineralizētās joslas nav uzskatāmas par dabiskām brauktuvēm.
Redakcijas piezīme: nejaukt - dabiskā brauktuve, kvartālstigas un mineralizācijas joslas ir dažādi jēdzieni!
Kas ir kvartālstigas un mineralizētās joslas?
Kā norāda LVM, kvartālstigas tāpat kā mineralizētās joslas ir meža ugunsdrošības meža infrastruktūras objekti. Kvartālstigas ir no apauguma attīrīta stiga (ne platāka par pieciem metriem), kas norāda meža kvartālu ārējo robežu, kas paredzētas meža apsaimniekošanai un ugunsdrošībai, nevis transportlīdzekļu satiksmei. Savukārt mineralizētās joslas ir īpaši izveidotas zemes joslas, no kurām noņemta veģetācija un organiskās vielas (piemēram, zāle, lapas, zari un kūdra), atstājot tikai minerālaugsni. Šādas joslas nav ceļi un tās tiek veidotas, lai ierobežotu uguns izplatību, īpaši mežu un kūdras ugunsgrēku gadījumā.
Kā tas ir definēts likumā?
Kvartālstiga ir definēta ar Meža likumu saistītajos normatīvajos aktos: Ministru kabineta noteikumi Nr. 935 ("Noteikumi par meža inventarizāciju un meža valsts reģistru", spēkā no 2012. gada 18. decembra).
Kvartālstiga – no apauguma attīrīta stiga (ne platāka par pieciem metriem), kas norāda meža kvartālu ārējo robežu.
Galvenās iezīmes:
- Tā nav ceļš, bet to drīkst izmantot kā pārvietošanās maršrutu mežā (piemēram, mežsaimniecības darbos).
- Tās funkcija ir sadalīt meža platību kvartālos, padarot to pārskatāmāku.
- Tās platums ir regulēts, un tās uztur meža īpašnieks vai apsaimniekotājs.
Kvartālstigas var būt apzīmētas arī dabā ar kvartālu numuriem, norādēm u.c.
Juridiski svarīgi:
- Kvartālstiga NAV oficiāls ceļš Ceļu satiksmes noteikumu izpratnē.
- Tās ne vienmēr ir pieejamas vispārējai lietošanai, īpaši ja tās atrodas privātā mežā.
- Transportlīdzekļu izmantošana pa kvartālstigām var būt ierobežota vai aizliegta, īpaši dabas liegumos, aizsargājamās teritorijās vai meža ugunsnedrošajā periodā.
Kur redzamas kvartālstigas:
- Kvartālstigas ir iezīmētas Latvijas Valsts mežu kartēs.
- Tās izmanto mežziņi, ugunsdzēsēji, mednieki un meža strādnieki orientācijai un piekļuvei konkrētām meža daļām.
Lai nodrošinātu atbildīgu pārvietošanos LVM apsaimniekotajos mežos, uzņēmums aicina izmantot bezmaksas mobilo lietotni LVM GEO MOBILE.
Tajā redzami ceļi, kas atļauti braukšanai ar dzeltenu krāsu, un tā palīdzēs izvairīties no pārkāpumiem un nevajadzīgiem riskiem.
Baisā pieredze ar trosi
Kā Sīklis iepriekš norādīja sarunā ar Jauns.lv, situācijā, kad kāds tīši cenšas viņu savainot vai pat nogalināt, tikai dēļ tā, ka viņš brauc ar motociklu, nonācis pirmo reizi. "Biju redzējis rakstus un sižetus par līdzīgiem gadījumiem, bet pašam līdz šim bija sanācis saskarties tikai ar naglām zemē. Bet visam savs laiks un nekur neizpalika arī trose," pauda Sīklis, precizējot, ka incidents noticis uz Dunikas un Nīcas pagastu robežas.
Viņš norādīja, ka laimīgas sagadīšanās pēc fotogrāfijās redzamās "oranžās daļiņas trosē ir oranža plastmasa, nevis viņa asinis un gaļas, kaulu fragmenti." Par notikušo viņš ir patiesi sašutis, jo tas noticis viņa dzimtajā pagastā, kur viņš pavadījis lielāko daļu mūža, turklāt uz meža takas, pa kuru braucis "kādas 200 reizes pēdējo 15 gadu garumā".
Par laimi, vīrietis ievainojumus neguva. "Vienmēr, kad šeit braucu, bremzēju. Citreiz agrāk, citreiz vēlāk. Par laimi, šoreiz laicīgi. Trosi nepamanīju, ietriecos tajā ar motociklu un strauji apstājos. Ievainojumus neguvu. Apskādēju nedaudz motociklu. Trose sākotnēji bija aptuveni metra augstumā. Paveicās, ka tā labi ieķērās mocī, nevis pārlēca pāri stūrei. Tādā gadījumā tā būtu aizķērusies man vēdera rajonā." Tomēr pēc savas pieredzes dalīšanās sociālajos tīklos Sīklis saņēmis milzu negāciju gūzmu - daļa sabiedrības nevis apvaicājusies, vai viņam viss kārtībā, bet gan "brukusi" virsū, ka ar motociklu, visticamāk, tur nemaz nedrīkst braukt. Vīrietis gan norādīja, ka tā neesot tiesa un konkrētajā vietā viņš drīkstējis atrasties.
Jāatgādina, ka 2020. gadā Madonas novadā, ietriecoties pāri ceļam novilktā trosē, dzīvību zaudēja kvadricikla vadītājs - trīs bērnu tēvs. Mirušais vīrietis ar kvadriciklu mēdza izbraukt vien retu reizi un nostieptajā trosē ietriecās, braucot pa ceļu, nevis meža stigu.
Savukārt 2021. gadā ar mokošu zirga nāvi un neskaitāmām traumām pašai jātniecei beidzās izbrauciens Babītes novada Beberbeķu dabas parkā. Sieviete ar zirgu lēkšojusi pa braucamo ceļu, kad piepeši viņas zirgs paklupis un smagi nokritis. Klupiena iemesls – pāri ceļam nostiepta virve.
