Ar darbinieku trūkumu saskaras arī Ģenerālprokuratūra
Lielākais izaicinājums Ģenerālprokuratūrā šobrīd ir paaudžu nomaiņa. Demogrāfiskās situācijas dēļ trūkst kvalificētu cilvēku, kas vēlas iesaistīties tiesībaizsardzības sistēmā.
Kā preses konferencē žurnālistiem atzina ģenerālprokurors Juris Stukāns, Latvijā demogrāfiskā situācija ir kritiska, līdz ar to trūkst cilvēkresursu, kas vēlas strādāt.
Kā vēsta Latvijas Televīzijas "Dienas ziņas", lai risinātu šo problēmu, tiek piesaistīti jauni prokurora amata kandidāti, kā arī ieviesta vecāko prokurora palīgu sistēma, kas palīdz atslogot prokurorus. Tiek nodrošinātas arī apmācības, lai stiprinātu esošo darbinieku kompetenci un veicinātu viņu profesionālo izaugsmi. Prokuratūras administratīvā direktore Ilze Grīnhofa konferencē skaidroja, ka galvenā iespēja šajā situācijā ir attīstīt un noturēt esošos resursus, sniedzot tiem iespēju augt un attīstīties prokurora darbā.
Lai efektivizētu darbu, prokuratūra veic pārstrukturēšanu, ļaujot pieredzējušākajiem prokuroriem koncentrēties uz sarežģītākajiem un smagākajiem kriminālprocesiem. Vienlaikus tiek meklēti risinājumi, kā mazināt prokuroru noslodzi mazāk nozīmīgos procesos.
Viens no iespējamiem risinājumiem ir mazāku pārkāpumu, piemēram, sīko zādzību vai dzērājšoferu lietu, automatizēta apstrāde. Stukāns skaidro, ka šādi gadījumi varētu tikt fiksēti elektroniski, ļaujot sistēmai sagatavot gala lēmumu, kuru prokurors tikai pārbaudītu un apstiprinātu, neveicot papildu darbības.
Vēl viens iespējamais risinājums ir noteiktu maznozīmīgu noziegumu dekriminalizācija, kas ļautu samazināt prokuroru slodzi. Kā piemēru Stukāns min sīkas zādzības, piemēram, kafijas bundžas zādzību, par ko varētu piemērot administratīvo sodu, nevis uzsākt kriminālprocesu.
Jauns.lv jau vēstīja, ka viens no ievērojamākajiem kriminālprocesiem, kas pagājušajā gadā nonāca prokuratūras redzeslokā, ir saistīts ar bijušā premjera Krišjāņa Kariņa izmantotajiem speciālajiem lidojumiem. Prokuratūra nolēmusi pārņemt no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) šo kriminālprocesu.
Ar virsprokurora lēmumu šis kriminālprocess ir izņemts no izmeklēšanas iestādes un nodots prokuroram kā procesa virzītājam. Saskaņā ar likumu prokuroram ir jātiek skaidrībā par veicamajām procesuālajām darbībām un tad jālemj jautājums par lietas pabeigšanas veidu.
"Pats prokurors, ja saskatīs pamatu, izlems, kurā brīdī kādai personai izvirzīt apsūdzību," uzsvēra Stukāns.
Šāds lēmums pieņemts, jo šajā lietā gads bijis pietiekami garš posms izmeklēšanai. Pēc Stukāna teiktā, izmeklēšanas iestāde izdarījusi visu, ko uzskatīja par nepieciešamu, un par papildus darbībām vairs neesot radušies jautājumi.
"Ja visas darbības izdarītas, tad saskaņā ar likumu prokurors var pieņemt lēmumu, kāds būs kriminālprocesa liktenis," uzsvēra Stukāns.
Patlaban lietā nevienai personai apsūdzība nav celta. Termiņu potenciālo apsūdzību celšanai Stukāns nevēlējās minēt. Iepriekš medijos izskanējis, ka lietā tiesības uz aizstāvību ir toreizējiem Valsts kancelejas darbiniekiem, tostarp, bijušajam Valsts kancelejas direktoram Jānim Citskovskim.
