Vai astoņi eiro dienā ir pietiekami? LBAS vēlas palielināt komandējuma dienas naudu
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) rosina dienas naudu komandējumiem Latvijas teritorijā palielināt no astoņiem līdz vismaz 15 eiro, tikmēr Latvijas Darba devēju konfederācija neredz šādu vajadzību, vienlaikus uzsverot, ka šis ir iekšēji risināms jautājums starp darba ņēmēju un darba devēju.
Arodbiedrību pārstāvji uzsvēra, ka, iespējams, šai summai būtu jābūt vēl lielākai, kā tas ir citviet, tostarp kaimiņvalstīs. LBAS eksperts tautsaimniecības jautājumos Mārtiņš Svirskis diskusijā "Komandējuma dienas nauda: Vai astoņi eiro dienā ir pietiekami?" informēja, ka Lietuvā dienas naudas likmes robeža ir 28 eiro un to var samazināt tikai līdz 50% no noteiktajām likmēm, ja tas noteikts koplīgumā.
LBAS pieļauj, ka sākotnēji varētu noteikt pārejas periodu lielākas summas ieviešanai, lai atvieglotu slogu darba devējiem.
LBAS uzsvēra, ka patēriņa cenas kopš 2020.gada janvāra ir pieaugušas par gandrīz 49,8%, radot lielākas pārtikas izmaksas. Tāpat par 39,4% palielinājušies izdevumi par ēdināšanas pakalpojumiem.
LBAS priekšsēdētāja vietniece Anda Grīnfelde uzsvēra, ka samaksas sistēma ir jāvienkāršo un jādiferencē atbilstoši komandējuma attālumam, darbinieku algas līmeņiem un citiem faktoriem. "Apzināmies, ka budžetā šobrīd ir spriedze, bet mums jārūpējas par saviem darbiniekiem," uzsvēra Grīnfelde, informējot, ka LBAS priekšlikumu palielināt dienas naudas apmēru lūgs izskatīt Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Budžeta un nodokļu apakšpadomē.
Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas juriste, darba tiesību eksperte Anete Neilande pauda, ka nav nepieciešams pārskatīt dienas naudas apmēru komandējumiem Latvijas teritorijā.
LDDK ieskatā, lai gan ēdināšanas un citu pakalpojumu izmaksu cenas pēdējo gadu laikā ir pieaugušas, jāņem vērā, ka darba devējs jau šos izdevumus sedz. Konfederācijas ieskatā šī brīža noteiktā summa - astoņi eiro - ir pietiekama.
Neilande norādīja, ka jau šobrīd darba devējs darbiniekam var maksāt vairāk, iepriekš par to vienojoties. Viņa uzsvēra, ka dienas naudas apmērs komandējumiem Latvijas teritorijā ir "iekšēji risināms jautājums starp darba ņēmēju un darba devēju". "Nedomāju, ka dienas naudas apmērs būtu jāregulē no malas," viņa pauda.
Savukārt Labklājības ministrijas Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta direktora vietniece Ineta Vjakse uzsvēra, ka šis jautājums vairāk attiecas uz nodokļiem nekā darba attiecībām.
Pēc Darba likumā noteiktā, darba devējs sedz izdevumus, un šis likums ir "atvērts un plašs", tāpēc darba devējs var kompensēt teju visu, ko vēlas, kamēr vien tas saistīts ar darba veikšanu, norādīja Vjakse.
Tāpat Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne uzsvēra, ka dienas nauda komandējumiem nav paredzēta tieši ēšanas izdevumiem. Viņa rosināja individuāli darba devējam kopā ar darbinieku vērtēt katru gadījumu. Tostarp darba devējs varētu noteikt atsevišķas darbinieku mērķgrupas, kurām būtu nepieciešams nodrošināt lielāku dienas naudu.
Risinājums varētu būt diferencēt komandējuma naudas apmēru pilsētās un reģionos, pieņemot, ka parasti reģionos ēdināšanas un citas izmaksas komandējumos ir zemākas, norādīja Kaļāne.
Arodbiedrību pārstāvji bija vienisprātis, ka situāciju varētu risināt diferencēti kritēriji dienas naudas apmēra noteikšanai atbilstoši situācijai, mērotajam attālumam, darba veidam un citiem faktoriem.
Komentējot šo priekšlikumu, LDDK gan pauda, ka noteikt komandējuma izmaksu apmēru, piemēram, pēc dzīvesvietas, būs grūti, jo "var sākties manipulācija par darbinieka patieso dzīvesvietu".
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga akcentēja, ka nereti eksāmenu novērotājiem un citiem darbiniekiem nākas pavadīt ar jauniešiem teju visu diennakti, nevis astoņas stundas, lai gan samaksu piemēro tikai par astoņām stundām.
Dienas naudu varētu palielināt no ietaupījumiem, kas rastos, maksimāli palielinot attālinātā darba iespējas publiskajā sektorā, pauda LIZDA pārstāve.
Tāpat Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Edvīns Krieviņš minēja, ka šobrīd noteiktās summas nepietiekamību īpaši izjūt aktieri, kas dodas reģionālos izbraukumos. Partneri vienojās atkārtoti tikties marta beigās, lai diskutētu jau par konkrētākiem priekšlikumiem šajā jautājumā.
Kā iepriekš norādījusi LBAS, dienas naudas apmērs komandējumiem Latvijas teritorijā pēdējo reizi tika pārskatīts 2020.gadā.
Kopš pēdējām izmaiņām sabiedrība ir pārdzīvojusi gan Covid-19 pandēmijas krīzi un tās radītos dīkstāves šokus darba tirgū, gan arī nodarbinātības samazināšanos sabiedrībā. Tāpat ekonomiku ietekmējusi arī Krievijas karadarbība Ukrainā, kas veidojusi strauju inflācijas izaugsmi, jo kopš 2020.gada patēriņa cenu līmenis ir audzis par 34,3%, klāsta arodbiedrība.
