Bateriju vilcienu ieviešana kavējas - nauda novirzīta Centrālās stacijas būvdarbiem
Kamēr veco dīzeļvilcienu tehniskā uzticamība un spēja nodrošināt pasažieru pārvadājumus kļūst arvien apšaubāmāka, vairākus gadus tika cerēts uz bateriju vilcieniem kā risinājumu novecojušā ritošā sastāva nomaiņai. Izzināts, cik tālu atbildīgās institūcijas ir pavirzījušās ar šo vilcienu iegādi un vai tuvākajā laikā varam sagaidīt modernus vilcienus neelektrificētajās dzelzceļa līnijās.360TV
Kā vēsta 360TV Ziņas, plānam vecos dīzeļvilcienus aizstāt ar jaunajiem, ar akumulatoriem darbināmiem, valdība iedzinusi kārtējo naglu zārkā. Šo vilcienu uzlādes punktu izbūvei maršrutā uz Siguldu paredzētos 76 miljonus eiro valdība šonedēļ pārdalīja, lai novirzītu Rīgas Centrālās stacijas būvdarbu turpināšanai. Vilcienu uzlādes infrastruktūras izveidei pašam Latvijas dzelzceļam naudas neesot.
“Jau 2023. gadā, kad Satiksmes ministrija to piedāvāja Latvijas Dzelzceļam realizēt, mēs jau izteicām bažas par termiņu un iespējām šādā ātrā termiņā to veikt. Jāatzīmē, ka no Latvijas Dzelzceļa viedokļa šis Rīgas Centrālstacijas dienvidu daļas būvdarbu turpināšana un pabeigšana ir ārkārtīgi augstas prioritātes projekts,” tā norāda VAS “Latvijas Dzelzceļš” pārstāve Agnese Līcīte.
Līdz ar to veidojas savdabīga situācija - ja vilcienus nevar uzlādēt, tie nekur nevarēs aizbraukt, bet iepirkumu konkurss par pašu vilcienu nopirkšanu ir jau finiša taisnē.
Sākotnēji bija plānots iegādāties 9 bateriju vilcienus ar iespēju pasūtīt vēl septiņus. Vispirms tie kursētu Siguldas virzienā, iespējams, līdz pat Valmierai, arī citās neelektrificētajās zonās - līdz Rēzeknei, Daugavpilij. Tagad, kad šķita, tūlīt varēs pasūtīt jaunos vilcienus, lai aizstātu novecojošu ritošo parku, Satiksmes ministrija pauž vilšanos.
Jau ziņots, ka valdība 2024.gada 10.decembrī konceptuāli vienojās, ka līdz nākamā gada novembrim būs jāveic tehniski ekonomiskā analīze Rīgas savienošanai ar "Rail Baltica" pamattrasi.
SM kopīgi ar Finanšu ministriju (FM) un Ekonomikas ministriju (EM) līdz 2025.gada 1.novembrim jāiesniedz Ministru kabinetā tehniski ekonomisko analīze un privāto investīciju piesaistes iespēju izvērtējums Rīgas savienošanai ar "Rail Baltica" pamattrasi, izbūvējot Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa infrastruktūru uz vienu no divām starptautiskajām stacijām - vai no Upeslejām uz Rīgas Centrālo staciju vai no Misas uz Rīgas lidostu.
"RB Rail" aplēses liecina, ka Rīgas posma Upeslejas-Rīgas Centrālā stacija īstenošanai būtu nepieciešami 629 miljoni eiro, savukārt Misa-Rīgas lidostas posmam - 924 miljoni eiro.
Tomēr kā prioritārie uzdevumi "Rail Baltica" pirmajā kārtā būs izveidot "Rail Baltica" pārrobežu savienojumu no Lietuvas līdz Igaunijas robežai secīgi un atbilstoši finansējuma piesaistei, kā arī būvdarbu pabeigšana "Rail Baltica" pasažieru stacijā Rīgas lidostā un Rīgas Centrālas dzelzceļa stacijas dienvidu daļā minimālajā tvērumā, lai nodrošinātu to funkcionalitāti esošajā dzelzceļa infrastruktūrā, kā arī Salaspilī (Daugavkrastos) nodrošinot pārsēšanās iespēju starp "Rail Baltica" un esošo 1520 mm dzelzceļa tīklu.
Valdība noteica, ka līdz 2025.gada jūlijam SM, FM un EM ir jānosaka un jāiesniedz kopējie projekta maksimāli pieļaujamie cenu griesti, balstoties uz projekta ekonomisko pamatojumu, kā arī ir jāturpina strādāt pie priekšlikumiem papildu finanšu instrumentu piesaistei, tostarp 2026.-2028.gada finansējuma nepārtrauktības nodrošināšanai.
Tāpat ziņots, ka atbilstoši jaunākajai "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 400 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.
