Vai inflācija samazināsies? Ekonomists dalās ar prognozēm

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norādīja, ka inflācijas "atlēciens" pēc nulles punkta sasniegšanas pērn maijā ir noslēdzies, tā šogad būs pašreizējā līmenī vai nedaudz zemāka. Gada inflācija janvārī samazinājās no 3,3% decembrī līdz 3%.

Viņš pauda, ka mēneša inflācija bija viegli paaugstināta, bet ne ļoti satraucoša, dzīves dārdzība attiecībā pret pērno decembri auga par 0,6%.

Gada laikā galvenais dzīves dārdzības cēlājs bija pārtika, kas veidoja 40% no visas inflācijas jeb 1,21 procentpunktu. Pārtikas cenas bija par 4,6% augstākas nekā pirms gada. Krasus cenu paaugstinājumus atsevišķiem produktiem izraisīja pret klimata pārmaiņām īpaši jūtīgu kultūru neražas - cietēju vidū ir olīvu, kakao, kafijas un apelsīnu plantācijas. Pērn rudenī visu laiku augstāko cenu biržās sasniedza sviests, sekas joprojām veikalu plauktos ir jūtamas, tam ietekmējot arī visu piena produktu kategoriju kopumā.

Strautiņš norādīja, ka citās pārtikas kategorijās lielu drāmu nav, bet cukura biržu bums ir pietiekami attālinājies pagātnē, lai pamatīgs cenu kritums (-27,5%) sasniegtu pat Latvijas veikalu plauktus. Galvenais iemesls tam, ka gada inflācija janvārī bija daudz augstāka nekā pirms gada (0,9%) bija mājokļu uzturēšanas izmaksu stabilizēšanās zemākā punktā. Pērn janvārī to kritums samazināja cenu līmeni par 1,42 procentpunktiem, bet šogad vairs tikai par 0,09 procentpunktiem.

No cenu pārmaiņām mēneša laikā Strautiņš īpaši atzīmēja elektrību, kas ir sadārdzinājusies par 12,1%, un norādīja, ka tas saistīts ar valsts atbalsta samazināšanu mājsaimniecībām. Mājokļu uzturēšana kopumā bija galvenais cenu kāpuma veicinātājs mēneša laikā (0,56 procentpunkti), vēl nozīmīga augšupvērsta ietekme bija arī pārtikai (0,16 procentpunkti).

Kā norādīja Strautiņš patēriņa cenu turpmākajā virzībā iezīmējas divi ticami stāsti. "Izvērtējot notikumus izejvielu tirgū, pasaules ekonomikā kopumā, kā arī iespējamo algu dinamiku šogad, šķiet, ka inflācijas ziņām šogad vajadzētu būt ļoti garlaicīgām. Kurpē ir daži mazi akmentiņi - Eiropas gāzes cenas, atsevišķu pārtikas produktu joprojām augstās cenas biržās, bet tas nevar radīt vispārēju importa izmaksu lēcienu," pauda "Luminor Bank" ekonomists, norādot, ka algas turpina augt, bet noteikti nav gaidāms algu kāpuma paātrinājums, gluži vienkārši ne valstij, ne uzņēmumiem nav resursu tā finansēšanai. Kā skaidroja Strautiņš, tātad nav skaitļos izmērāma pamata ne krasam inflācijas kāpumam, ne kritumam.

Februārī gada inflācija varētu būt ļoti līdzīga kā janvārī, varbūt drusku augstāka, bet martā tā varētu pazemināties apmēram līdz 2,5%, jo pērn martā cenu kāpums mēneša griezumā bija ļoti krass (1,2%), šogad tam nevajadzētu atkārtoties. Arī turpmākajos mēnešos gada inflācija varētu būt ap 2,5% vai nedaudz augstāka.

Viņš gan pauda, ka jaunākie patērētāju un uzņēmumu noskaņojuma indeksi ienes disonējošu noti. Pēdējo divu mēnešu laikā ir strauji kāpušas inflācijas gaidas gan patērētāju, gan uzņēmumu pusē. Šo signālu nevar ignorēt. Par gaidāmo cenu lēcienu pandēmijas laikā visprecīzāk brīdināja uzņēmumu aptauju rezultāti, kas vēstīja, ka iepirkumu izmaksas burtiski eksplodē. Tie bija precīzāki nākotnes vēstneši nekā finansistu prognozes.

Kā svarīgāko Strautiņš norādīja, ka cenu kāpuma gaidas patērētāju vidū pieauga no 26,7 punktiem decembrī, kas gandrīz precīzi atbilst vēsturiski vidējam, līdz 36,8 punktiem, kas ir augstākais līmenis kopš 2023.gada jūnija. Salīdzinājumam - augstākais līmenis lielā inflācijas lēciena periodā bija 65,2 punkti 2022.gada maijā. Turpretim vēl 2024.gada maijā indekss bija tikai 8,2 punkti. Arī pakalpojumu uzņēmumu pārdošanas cenu gaidu lēciens ir ļoti straujš - no 7,7 punktiem decembrī, kas gandrīz precīzi atbilst vēsturiski vidējam līdz 21,2 punktiem janvārī.

"Var sevi mierināt ar ziņu, ka mazumtirgotāju pārdošanas cenu gaidas janvārī ir augušas mēreni, viņi par šo tēmu it kā zina visvairāk," pauda Strautiņš, skaidrojot, ka indekss janvārī pieaudzis līdz 26,8 punktiem no 23,7 decembrī, vēsturiski vidējais līmenis ir 20,9 punkti. Taču kāpums kopš pērnā jūnija (10,2) gan ir diezgan ievērojams. Indekss janvārī bija augstākajā līmenī kopš 2023.gada marta, bet aizvadītajā inflācijas vilnī indekss visaugstāk bija 2022.gada martā (57,7). Arī rūpnieku pārdošanas cenu kāpuma gaidas ir mērenas, bet tās vairāk attiecas uz eksporta tirgiem.

"Iespējams, ka patērētāju inflācijas gaidas ir ietekmējusi ziņu plūsma, kas cilvēku apziņā sajaucas ar realitāti. Taču, ja inflācijas gaidas noturēsies augstā līmenī vairākus mēnešus, tad ir jāsāk uztraukties," pauda Strautiņš.

Arī "Swedbank" ekonomists Oskars Niks Mālnieks norādīja, ka būtiska ietekme uz mēneša inflāciju bija mājoklim (3,3%) un pārtikai (0,6%), kuras inflācija bija krietni zemāka nekā janvārī ierasts. Nozīmīgs arī bija sadārdzinājums identifikācijas dokumentu izsniegšanai, kas veicināja cenu pieaugumu dažādu preču un pakalpojumu grupai (1,4%). Vienlaikus saruka cenas apģērbiem un apaviem sezonas izpārdošanu dēļ (4,9%). Arīdzan samazinājās cenas transportam (0,4%).

Gada inflācija precēm kopš septembra ir pakāpeniski augusi un janvārī tā sasniedza 2%. Šeit arvien galvenā loma ir palēnam izplēnošajai enerģijas deflācijai, kas iepriekš ļāva kopējai inflācijai noturēties zemākai. Savukārt, pakalpojumu inflācijas stāstā nemainīgu pirmā plāna lomu ieņēma noturīgais algu kāpums.

Mālnieks norādīja, ka janvārī pakalpojumu inflācija bija nedaudz zem 6% atzīmes. "Swedbank" klientu dati liecina, ka pērnā gada laikā algu pieauguma tempi manāmi saruka, un pēdējā ceturksnī uzrādīja kāpumu vien par 5,9% pret pērno gadu. Algu pieauguma tempu paātrinājums janvārī (līdz 7,9%), visticamāk, bijis galvenokārt pateicoties darbaspēka nodokļu izmaiņām - fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanai. Līdz ar to - darba ņēmējam alga uz rokas šogad aug straujāk nekā pērnā gada nogalē, bet no darba devēja puses algās joprojām drīzāk redzams stāsts par pieaugumu tempu bremzēšanos. "Tas nozīmē, ka spiediens uz pakalpojumu cenām, lai gan saglabāsies, tomēr varētu būt mazāk intensīvs nekā iepriekš," pauda "Swedbank" ekonomists.

Janvārī mainījās ne tikai dažādi nodokļi vai tarifi, bet arī saruka valsts atbalsts mājsaimniecību maksai par elektroenerģijas jaudas uzturēšanu (t.i., tarifa fiksētai daļai). Tas veidoja lauvas tiesu no novērotās elektroenerģijas inflācijas janvārī, kura sasniedza 12,1%, salīdzinot ar decembri.

Kā norādīja Mālnieks, mazāk skaidra ietekme ir nupat notikušajai desinhronizācijai no Krievijas vienotā elektroenerģijas tīkla BRELL. Patlaban izmaksas, kas saistītas ar sistēmas stabilitātes uzturēšanu sedz AS "Augstsprieguma tīkls" (AST). No 1.jūlija šī nasta gulsies uz tirgotāju pleciem, kas, visticamāk, nozīmē, ka galu galā to maksās patērētāji. Kā pauda Mālnieks, AST sola, ka ietekme uz elektroenerģijas gala cenām būs vien daži procenti - samērā zema nasta, ko maksāt par Baltijas valstu energoneatkarību.

Nākamajos mēnešos inflācija īpaši neatslābs. Daļa nodokļu izmaiņu, kā piemēram, augstāka akcīze alkoholam, vēl stāsies spēkā un daļa jau notikušo izmaiņu nav vēl redzama veikalu plauktos.

"Tomēr kopumā inflācijas virzība atbilst "Swedbank" prognozei - šogad gaidām cenu kāpumu 2,6% apmērā," pauda Mālnieks.

Jau ziņots, ka Latvijā patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri pieauga par 0,6%, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2024.gada janvāri - palielinājās par 3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,3%. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī pieauga par 1,4%.