Priekšlikums par bezmaksas ūdeni kafejnīcās saceļ vētru ūdensglāzēs
Saeimas vairākums konceptuāli atbalstījis grozījumus, kas paredz noteikt likumā ēdināšanas uzņēmumiem pienākumu nodrošināt klientiem pieejamu dzeramo krāna ūdeni, ja ir pieslēgums pie ūdensapgādes sistēmas.
Prasība neattieksies, piemēram, uz lidmašīnām vai citiem transportlīdzekļiem, ielu tirdzniecību un vietām, kur nav ierīkota ūdensapgāde.
Opozīcija nostājas pret
Likumprojektu sagatavojusi "Progresīvo" frakcija, to atbalstīja valdību veidojošās partijas, izņemot Zaļo un zemnieku savienības deputātu, ārstu Juri Jakovinu, kurš balsoja pret, un Līga Kozlovska (ZZS), Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente, atturējās. Balsojumā nepiedalījās visas opozīcijas frakcijas.
Opozicionāre Aiva Vīksna ("Apvienotais saraksts") uzskata, ka tā būs jauna, slēpta nodeva uzņēmējiem, turklāt viņi jau brīvprātīgi piedāvājot ūdeni klientiem.
Vairāki opozīcijas deputāti iebilst pret ieceri, jo tas nozīmējot iejaukties uzņēmējdarbībā, te gan jāatgādina, ka ļoti daudzas likumu normas regulē un iejaucas privātā biznesā.
Ne gluži par velti
Priekšlikuma autore, deputāte Mairita Lūse ("Progresīvie") aicina “necelt vētru ūdens glāzē”. Pēc viņas vārdiem, ēdināšanas sektors nevar pastāvēt bez klientiem un liela daļa apmeklētāju nevēlas radīt “liekus atkritumus”.
Lūse skaidro, ka krāna ūdeni klienti lūdz dažādu iemeslu dēļ, piemēram, jo ir vēlme mazināt atkritumu apjomu un ietekmi uz vidi, no plastmasas pudelēm ūdenī nonāk arī iepakojumā esošā mikroplastmasa, norādīja Lūse.
Vairākās Eiropas Savienības valstīs ir ierasta prakse sabiedriskās ēdināšanas vietās lūgt krāna ūdeni, un uzņēmumi lielākoties ir pretimnākoši. Lietuvā un Francijā šāda iespēja ir noteikta likumā.
"Progresīvo" piedāvājums neparedz, ka dzeramais krāna ūdens jāpiedāvā pilnībā par velti, var atstāt iespēju iekasēt samērīgu maksu, kas segtu glāžu mazgāšanas un darbaspēka izmaksas, uzņēmums varētu būt ieinteresēts piedāvāt papildu servisu, piemēram, ūdeni ar pievienotiem augļiem. Tomēr no krāna izmaksas būtu lētākas nekā ūdens pudelē. Krāna ūdens brīva pieejamība ēdināšanas vietās veiksmīgi konkurētu ar saldināto, neveselīgo dzērienu patēriņu.
Nozare pauž satraukumu
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Andris Kalniņš turpretim uzskata, ka šis ir “vēl viens piemērs tam, kā valsts cenšas pārlieku kontrolēt uzņēmējdarbību”.
Kalniņš norāda, ka likumprojekta autori atsaucas uz Francijas piemēru, taču tiekot ignorēts būtisks aspekts – šajā valstī sabiedriskās ēdināšanas nozarei ir samazināta PVN likme, kas ļaujot “segt šādu prasību radītās izmaksas”.
Kalniņa izklāstā, šādas prasības ieviešana būtu ne tikai ekonomiski nepamatota, bet arī radīs papildu administratīvo slogu uzņēmumiem, valsts lēmums noteikt, kas uzņēmējiem obligāti jāpiedāvā klientiem, esot pretrunā brīvā tirgus principiem, ierobežojot uzņēmēju rīcības brīvību un veicinot “birokrātijas pieaugumu”.
“Ja mēs esam pilnībā pārliecināti, ka Rīgā krāna ūdens kvalitāte ir laba, vai mums ir tāda pati pārliecība par krāna ūdens kvalitāti pārējā Latvijā? Kurš uzņemsies atbildību par sekām, ja klientiem radīsies veselības problēmas pēc krāna ūdens patērēšanas? Tas ir nopietns riska faktors, kas nevar tikt ignorēts, pieņemot šādu regulējumu,” uzskata Kalniņš.
