Martins Gauss: atsauksmēs saka, ka es strādāju ļoti labi, bet ja "airBaltic" padome mani negribēs, varu aiziet
Es turpināšu vadīt "airBaltic", kamēr vien uzņēmuma padome to vēlēsies, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" paziņoja Latvijas lidsabiedrības "airBaltic" vadītājs Martins Gauss.
"Man ir līgums kā izpilddirektoram. Ja kāds vēlēsies pārtraukt līgumu, to var darīt. Es neturēšos pie sava krēsla. Bet es domāju, ka es daru ļoti labu darbu, tādas atsauksmes es saņemu. Bet, ja kāds ir neapmierināts, man tas jārespektē," raidījumā sacīja Gauss. "airBaltic" izpilddirektoru no amata var atbrīvot tikai akcionāru padome, norāda portāls "lsm".
Gauss piebilda, ka ir "ar visu sirdi strādājis pie "airBaltic" attīstības un izvedis to no divām krīzēm, un mēģināšu to izvest arī no šīs nelielās krīzes".
Komentējot ekonomikas ministra Viktora Valaiņa koalīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienības vārdā pausto nostāju pēc aviosabiedrības paziņojuma par vairāk nekā 4500 reisu atcelšanu, ka Gauss būtu jāatlaiž, "airBaltic" vadītājs norādīja, ka ar Valaini līdz šim ir runājis tikai vienu reizi. "Viņš ir viens no 27 Eiropas Savienības ekonomikas ministriem, kas ir atbildīgs par ekonomiku. Mums Eiropā ir daudz ekonomiskas dabas problēmu šobrīd. Es atbalstu, ka mums jāstrādā, lai uzlabotu ekonomiskos rādītājus," sacīja Gauss.
Viņš pauda, ka lidsabiedrība nav tikai "melnais caurums": "553 miljoni eiro nodokļu maksātāju naudas trīs gados ir ieguldīti "airBaltic", 340 miljoni no tiem kovida laikā. Bet mēs strādājam ar 700 līdz 800 miljonu eiro peļņu. Nav tā, ka "airBaltic" ir tikai "melnais caurums", mēs esam piektais lielākais uzņēmums Latvijā."
Viņš norādīja, ka šobrīd nedrīkst komentēt nerevidētos aizvadītā finanšu gada rezultātus, vēsta "lsm".
KNAB norāda, ka ir birojs ir saņēmis privātpersonu iesniegumus par Gausa iespējamo atrašanos interešu konflikta situācijā.
Janvāra sākumā sociālajos medijos Nacionālās apvienības (NA) pārstāvis Ģirts Lapiņš publicējis, ka "Martinam Gausam pieder Vācijas uzņēmums "MaGau GmBH", kuram savukārt pieder uzņēmums "2e systems gmbh". Šis "2e systems" ir piegādātājs "AirBaltic".
"airBaltic" pārstāvji uz jautājumiem par šo situāciju patlaban sagatavo atbildes.
Informācija "2e systems" mājaslapā liecina, ka "airBaltic" un "2e systems" 2019.gadā sāka projektu, lai paplašinātu un uzlabotu "airBaltic" tiešsaistes lidojumu iegādes un rezervēšanas risinājumu. Attiecīgās komandas aktīvi sadarbojās, lai paplašinātu esošo tiešsaistes rezervēšanas risinājumu, kas atbalstītu "airBaltic" izaugsmes plānus.
"airBaltic" akcionāru sapulcē šogad 21.janvārī paredzēts vērtēt uzņēmuma padomes darbu, liecina satiksmes ministra Kaspara Briškena (P) paziņojums sociālajos tīklos. Ministrs uzsvēris, ka "airBaltic" ir valstij stratēģiski nozīmīgs, eksportējošs uzņēmums, kas nes tiešu pienesumu ne tikai aviācijas nozarei, bet visai Latvijas ekonomikai. Lai uzņēmums turpinātu augt, tā vadība ir solījusi piesaistīt 300 miljonu eiro privātā kapitāla biznesa plāna realizācijai. "Savi solījumi ir jāpilda un, ja apstākļi mainās, vienmēr jābūt skaidram plānam B. Padomes un, īpaši, tās priekšsēdētāja Klāva Vaska darbu vērtējam pēc rezultātiem, korektas un savlaicīgas komunikācijas un spējas vadīt uzņēmumu arī izaicinošos laikos," rakstījis Briškens.
Siliņa arī pauda savu viedokli par neseno situāciju, uzsverot, ka 2. janvāra paziņojums par gandrīz 5000 reisu atcelšanu nav bijis veiksmīgs. Paziņojuma rezultātā radās daudz jautājumu gan ceļotājiem, kuri jau atradās ārvalstīs, gan tiem, kuri plānoja braucienus. Premjerministre arī uzsvēra, ka kompānijas problēmas ar dzinējiem nav unikālas, un atcelti tika galvenokārt lidojumi ar mazāku peļņu.
"airBaltic" vasaras sezonā atcels lidojumus 10 maršrutos no Rīgas - uz Aberdīnu, Belgradu, Klužu-Napoku, Erevānu, Gēteborgu, Mikonu, Prištinu, Žešuvu, Skopji un Stavangeru. Savukārt no Tallinas vasaras sezonā tiks atcelti lidojumi uz Dubrovniku un Hamburgu, no Viļņas - uz Dubrovniku, Ibisu, Rodu, Kišiņevu, Telavivu un Valensiju, bet no Tamperes - uz Rodu.
Pēc šī aviokompānijas paziņojuma Briškens sociālajos tīklos paziņoja, ka ir uzdots "airBaltic" padomei nekavējoties skaidrot reisu atcelšanas lēmuma pamatotību un ietekmi uz Latvijas savienojamību.
Gauss sacīja, ka situācija, kas sabiedrībā un publiskajā vidē izveidojusies pēc "airBaltic" paziņojuma par gandrīz 5000 reisu atcelšanu, ir nesamērīgi pārspīlēta politisku iemeslu dēļ, un aviokompānijas "A" plāns ir šogad veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un sasniegt rezultātus, lai nebūtu nepieciešams papildu ieguldījums no valsts.
Tāpat ziņots, ka 2024.gada 30.augustā valdība slēgtajā daļā vienojās, ka "airBaltic" pamatkapitāls, gatavojoties IPO, tiks samazināts par 571,293 miljoniem eiro un tiks vienkāršota esošā uzņēmuma akciju struktūra, taču atbilstoši "Firmas.lv" datiem līdz šim izmaiņas joprojām nav veiktas. Neoficiāla informācija liecina, ka par "airBaltic" stratēģisko investoru varētu kļūt Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa", kas sākotnēji iegūtu aptuveni 10% akciju.
Briškens līdz šim oficiāli nav atklājis, vai potenciālais stratēģiskais investors ir "Lufthansa", kā arī, cik daudz "airBaltic" kapitāldaļu un par kādu summu investoram varētu pārdot. "Darbs turpinās. Ir jābūt abpusējai vienošanās, lai šādu informāciju izpaustu. Līdz ko darījuma dokumenti būs noslēgti, nekavējoties abas puses to komentēs," iepriekš teica ministrs.
"airBaltic" 2023.gadā pārvadāja kopumā 4,536 miljonus pasažieru, kas ir par 35,7% vairāk nekā 2022.gadā, un veica 44 100 lidojumu, kas ir par 18,3% vairāk nekā gadu iepriekš.
"airBaltic" auditētais apgrozījums 2023.gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš. Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.
