"Cik ilgi var strādāt uz entuziasma pamata?" Darbinieki pamet darbu pašvaldībās, jo alga ir tikai mazliet lielāka par minimālo
Valstī izveidojusies situācija, kurā daudzas pašvaldības saskaras ar kvalificētu darbinieku trūkumu, galvenokārt zemā atalgojuma dēļ. Kā norāda speciālisti, privātais sektors piedāvā pievilcīgākas darba iespējas, kas apgrūtina jaunu darbinieku piesaisti. Turklāt daudzas pašvaldības, piemēram, Vidzemē, nespēj nodrošināt prēmijas vai citus motivācijas instrumentus.
Valmieras novada pašvaldībā strādājošā Zanda, kura vēlējās saglabāt anonimitāti, Latvijas Televīzijas (LTV) "Dienas ziņām" norādīja: "Daļa kolēģu saņem algu, kas ir tikai nedaudz lielāka par minimālo, un tas nemotivē." Viņa arī norādīja, ka entuziasms kā vienīgais darba virzītājspēks nav ilgtspējīgs risinājums: "Darbinieku rotācija veicina regresu, jo jaunie darbinieki vēl tikai apgūst pienākumus, un tas ietekmē darba kvalitāti."
Valmieras novada pašvaldības Personāla nodaļas vadītājs Andris Pētermanis LTV norādīja, ka situācija ir sarežģīta: "Budžets vēl tiek skatīts. Jebkurā gadījumā darbiniekiem, kuriem ir novērtējums 'labi' un augstāks, būs iespēja pretendēt uz atvaļinājuma pabalstu." Tomēr prēmijas pašvaldībā nav izmaksātas vairākus gadus, un algu pieaugums pērn bija vien aptuveni 0,5%.
Līdzīga situācija ir Siguldas novadā, kur pašvaldība nespēj piedāvāt konkurētspējīgu atalgojumu. Pašvaldības izpilddirektors Aivars Draudiņš LTV atzina: "Mums trūkst augsti kvalificētu darbinieku, piemēram, iepirkumu jomā, un tas ir liels izaicinājums."
Arī Smiltenes novadā prēmijas jau vairākus gadus netiek izmaksātas. Kā skaidroja pašvaldības izpilddirektors Andris Lapiņš: "Ir izstrādāti kritēriji prēmijām un piemaksām, bet, kā vienmēr, tas atkarīgs no pieejamiem finanšu līdzekļiem."
Savukārt Cēsu novadā situācija ir nedaudz labāka – gada beigās tika apbalvoti 53 darbinieki, katrs saņemot 500 eiro bruto, un viens darbinieks – "Sudraba bruņinieks" – saņēma 1000 eiro bruto. Tāpat tiek organizēti motivācijas pasākumi, piemēram, sporta spēles un Ziemassvētku balle. Domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis LTV uzsvēra motivācijas nozīmīgumu: "Mēs konkurējam ne tikai starp pašvaldībām, bet arī ar privāto sektoru. Motivācijas sistēmas ir būtiskas, lai noturētu darbiniekus un veidotu piederības sajūtu."
Algas apmēri pašvaldībās ir dažādi – vidēji no 1200 līdz 2800 eiro pirms nodokļiem, taču lielākā daļa saņem algu, kas ir tikai nedaudz virs 1000 eiro. Daudzas vietvaras norāda, ka bez papildu finansējuma profesionālu darbinieku zaudēšanas risks turpinās pieaugt.
Minimālā alga valstī
Latvijā no 2025. gada 1. janvāra minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir paaugstināta no 700 līdz 740 eiro.
Šis pieaugums ir daļa no pakāpeniskas pārejas uz jaunu sistēmu, kurā minimālā alga tiks noteikta procentuāli pret vidējo algu valstī, ar mērķi uzlabot zemāk atalgoto darbinieku materiālo stāvokli un dzīves līmeni.
Paredzēts, ka minimālā alga turpinās pieaugt arī turpmākajos gados:
2026. gadā – līdz 780 eiro mēnesī
2027. gadā – līdz 820 eiro mēnesī
2028. gadā – līdz 860 eiro mēnesī.
Vidējā bruto alga valstī
Attiecībā uz vidējo darba samaksu, 2024. gada 1. ceturksnī vidējā bruto darba alga Latvijā bija 1623 eiro mēnesī, kas ir par 11% vairāk nekā attiecīgajā periodā iepriekšējā gadā.
Banku analītiķi prognozē, ka 2025. gadā vidējā bruto darba samaksa Latvijā varētu pieaugt par 6–8%. Tomēr jāņem vērā, ka inflācijas prognozes liecina par iespējamu cenu pieaugumu, kas var ietekmēt iedzīvotāju pirktspēju.
Svarīgi atzīmēt, ka minimālās algas apmērs dažādās nozarēs var atšķirties. Piemēram, būvniecības nozarē no 2025. gada 1. janvāra minimālā alga ir noteikta 1050 eiro mēnesī vai 6,29 eiro stundā. Šādas nozares līmeņa vienošanās palīdz nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu un veicina darbinieku noturēšanu konkrētajā nozarē.
Kopumā, lai gan minimālās un vidējās algas Latvijā turpina pieaugt, ir būtiski sekot līdzi arī dzīves dārdzības izmaiņām, lai novērtētu reālo iedzīvotāju labklājības līmeni.
