Mūsu valoda zinātnieku rokās
foto: Publicitātes foto

Mūsu valoda zinātnieku rokās

Biznesa nodaļa

Reklāmas projekts

Smejat, ļaudis, dziesmu manu, Valodiņas nesmejat: Dziesmu dziedu kādu gribu, Valodiņa Dieva dota.

Mums ir par ko būt lepniem. Lai arī esam maza tauta, mums ir sava zeme, sava jūra un sava valoda. Latviešu tautasdziesma apliecina mūsu senču bijību un godpilno cieņu pret savu dzimto valodu. Un, ja tā padomā, cik tai daudz un dažādu nokrāsu, nianšu, toņkārtu. Var tērzēt, mēļot, tarkšķēt, muldēt. Var vienkārši runāt, spriest, teikt. Bet mūsu valodai ir arī otra – modernā šķautne – mūsdienu digitālās vides termini, saīsinājumi, zīmes un skaidrojumi, kas attīstās un veidojas pavisam atšķirīgi no literārās valodas. Mūsdienās valoda nav tikai vārdi, ko sakām, tas ir pamats gandrīz ikvienai nozarei vai dzīves jomai. 

Mūsu valstij ir jāpilda svarīgs uzdevums mūsu identitātes saglabāšanā. Proti, jāizprot, kā attīstās modernā latviešu valoda, jāatrod veidi, kā valodu saglabāt, stiprināt un balstīt, un visbeidzot – jārada tehnoloģijas, kas kvalitatīvi un pilnvērtīgi integrē latviešu valodu digitālajā vidē. 

Tieši tāpēc latviešu valoda, ar lielu uzsvaru uz mūsdienīgumu, valodu tehnoloģiju radīšanu un dažādu sabiedrības un interešu grupu iekļaušanu, ir Latvijas zinātnieku ikdienas darbs. Tajā apvienojas un sadarbojas dažādu nozaru pētnieki, lai radītu valodas rīkus, metodes un platformas latviešu valodas saglabāšanai un attīstībai digitālajā laikmetā, valodas mūsdienīgai izmantošanai pedagoģijā, sabiedrības integrācijai, efektīvai valodas izmantošanai valsts pārvaldē un citās nozarēs.

Vēl viens nozīmīgs atslēgas vārds mūsu valodas pētniecībā šodien ir integrācija un iekļaušana, saziņas un sapratnes barjeru mazināšana un kvalitatīvu valodas rīku veidošana šim mērķim. Zinātnieku darba mērķis ir, lai modernā latviešu valoda ar tās tehnoloģiskajiem rīkiem palīdz mūsu sabiedrībā pilnvērtīgi dzīvot dažādu kultūru un pieredžu cilvēkiem, mazākumtautībām, valodas dialektu lietotājiem, kā arī cilvēkiem ar dažādiem ierobežojumiem vai atšķirībām dzīvesveidā, iespējās un uztverē.

Latvijas Zinātnes padomes koordinētais Valsts pētījumu programmas virziens “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” apvieno 10 dažādu jomu projektus, kuri balstās uz valodas, vēstures, kultūras, latviešu un mazākumtautību identitātes pētniecību, kā arī izglītības transformācijas iespēju izpēti.

Kā efektīvi un praktiski izmantot latviešu valodu? Rīki, datubāzes un platformas.

Pētnieki mūsu valodas jomā ir tie, kuri šodien veido tiltu starp valodas vēsturi un tās nākotni digitālajā pasaulē. Valodu modeļi, runas korpusi, mākslīgais intelekts, runas atpazīšanas rīki – tas un vēl vairāk tagad ir valodnieku un pētnieku darba kārtībā. Tikai viens piemērs jeb viens no 10 Valsts pētījumu programmas projektiem, kas veltīts mūsu valodai, ir Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta (LUMII) paspārnē īstenotais projekts “Mūsdienu latviešu valodas izpēte un valodas tehnoloģiju attīstība” jeb LATE.

Projektā filologu, datorlingvistu un datorzinātnieku redzes lokā ir tieši mūsu valoda. Zinātnieku vadībā ir izstrādātas tādas tehnoloģijas kā runas transkribēšana, subtitrēšana un balss sintēze. Šīs tehnoloģijas ievērojami atvieglo valodas pētniecību un komunikāciju, padara latviešu valodu pieejamu arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, piemēram, ar dzirdes vai redzes traucējumiem. Projekta laikā tapušie resursi un rīki ir izmantoti, izstrādājot tāda paša nosaukuma runas transkribēšanas, pēcrediģēšanas un subtitrēšanas platformu LATE, kas, starp citu, lietota arī šī raksta sagatavošanā.

Rīku izstrādei tiek izmantotas datos balstītas metodes, lai veiktu latviešu valodas fonētiskās, gramatiskās, leksiskās sistēmas un nedzirdīgo latviešu zīmju valodas izpēti. Tas tādēļ, lai varētu attīstīt jaunas, dažādās nozarēs praktiski izmantojamas valodas tehnoloģijas, resursus un rīkus, kā arī pilnveidotu esošos valodas resursus. Projekta vadītāja, LUMII vadošā pētniece Dr. philol. Ilze Auziņa uzsver, ka šis ir vērienīgs pētījumu kopums, kura mērķis ir attīstīt dažādus datorlingvistikas [1] un korpuslingvistikas [2] pētījumu virzienus, lai tos varētu izmantot digitālajās humanitārajās zinātnēs, lai plaši un kvalitatīvi digitālie latviešu valodas resursu pieejamību dažādu nozaru pārstāvjiem būtu pieejami jau tagad, kā arī lai varētu integrēt valodu citu platformu un lietotņu tālākā izstrādē, un nodrošinātu valodas izpētes iespējas nākotnes paaudzēm.

Valodas pētnieki lielu uzmanību ir veltījuši latviešu valodas korpusu attīstībai dažādās jomās. Zinātnieki par korpusiem dēvē lielu mašīnlasāmu, strukturētu tekstu vai transkribētas runas ierakstu kopumu, ko izmanto valodas pētīšanai. Projekta rezultātā ir izveidoti plaši valodas korpusi, kuros iekļauti dažādi runas paraugi. Šie korpusi ir brīvi pieejami ikvienam un noder ne vien valodu tehnoloģiju izstrādātājiem, bet arī valodas pētniekiem. Tāpat no jauna izveidots latviešu zīmju valodas korpuss, kas veicina nedzirdīgo sabiedrības integrāciju un zīmju valodas pētniecību.

Vislabāk zinātnieku darba rezultātus šajā projektā var iepazīt, izmēģinot radītās platformas un resursus, iespējams, ka šeit varēsiet atrast noderīgus instrumentus savam darbam, studijām, mācībām vai hobijiem. Aicinām apmeklēt saites uz projekta laikā izstrādātajiem vai pilnveidotajiem rīkiem un resursiem!

  • LATE runas transkribēšanas rīks: LUMIII Mākslīgā intelekta laboratorijas radīts un attīstīts latviešu valodas runas atpazīšana (transkribēšanas) rīks, kas ļauj ierakstītu audio saturu augšupielādēt platformā un pārvērst rakstiskā tekstā kā dokumentu vai subtitrus. Šis ir noderīgs rīks jebkuram latviešu valodas lietotājam, kuram regulāri vai laiku pa laikam nepieciešams no audio vai video teksta izveidot rakstisko tekstu, subtitrus, protokolus vai piezīmes. Savukārt, runas sintezēšanas rīks ļauj izdarīt pretējo – rakstīto runu pārvērst runātā jeb audio materiālā. Labs palīgs, piemēram, žurnālistiem, studentiem, TV, filmu un video veidotājiem, filmu, raidījumu un reklāmu adaptētājiem, sanāksmju sekretāriem, pedagogiem, veidojot vai fiksējot mācību stundu, aizņemtiem vai radošiem cilvēkiem, kuriem rodas nepieciešamība domas piefiksēt audio formātā, bet pēc tam iegūt rakstiski.
  • LATE sarunu korpuss: šo resursu ciešā sadarbībā veidojuši valodnieki, datorzinātnieki, folkloras un literatūras pētnieki un tas balstās uz vajadzību fiksēt to, kāda ir mūsdienu latviešu sarunvaloda. Korpusā ir iekļauti privātu sarunu, interviju un publisku uzstāšanos ieraksti un to atšifrējumi ortogrāfiskajā transkripcijā. Katram audioierakstam ir pievienoti metadati: runātāja dzimums un vecumgrupa, informācija par runas formu – dialogs, monologs, spontāna vai sagatavota runa u.tml. Šis sarunu korpuss būs noderīgs profesionāļiem, kuri ikdienā strādā ar valodu – filologiem, tulkiem, pedagogiem, kā arī dažādu IT rīku veidotājiem, kuri izmanto latviešu valodu.
  • LATE plašsaziņas līdzekļu korpuss: LUMII sagatavots un uzturēts valodas korpuss, kurā ir iekļauti Latvijas sabiedrisko mediju raidījumu ieraksti – gan spontāna, gan sagatavota (galvenokārt lasīta) runa. Dati pierakstīti latviešu literārās valodas ortogrāfijā, ievērojot arī interpunkcijas principus. Šis resurss ir kvalitatīvs avots un palīgs dažādu mākslīgā intelekta rīku attīstībai nākotnē, kas balstās uz runāto latviešu valodu. Piemēram, dažādu video, TV raidījumu, filmu audio automatizētiem tulkojumiem, u.c. Tāpat noderēs studentiem, pedagogiem un filologiem mūsdienu latviešu valodas pētniecībā.

Šajā Valsts pētījuma programmas projektā, pētnieki ne vien pētīja un veidoja jaunus resursus un rīkus mūsdienu valodas attīstībai un pilnvērtīgai izmantošanai, bet arī pilnveidoja jau esošos, sabiedrībā un dažādās nozarēs aktīvi izmantotus mūsu valodas resursus. Galvenokārt tās ir latviešu valodas digitālās vārdnīcas. Pētnieku uzdevums ir nepārtraukti analizēt, papildināt vārdnīcu saturu ar jaunvārdiem, dažādiem, arī jauniem vārdu skaidrojumiem, nozīmēm, lietojumu formām un vārdu savienojumiem. Zinātnieki strādāja ar divām svarīgākajām latviešu valodas vārdnīcām – “Tēzaurs.lv” un “Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcu” – piedāvājot uzlabotas meklēšanas iespējas un noderīgus rīkus gan valodas apguvējiem, gan profesionāļiem. Projekta pētnieki iesaistīti arī sabiedriskās iniciatīvas “Balsu talka” īstenošanā – tās mērķis ir iemūžināt mūsdienu latviešu runas paraugus, kas var kalpot par pamatu turpmākajai valodas tehnoloģiju attīstībai.

Projektu īsteno zinātnieki ar kompetenci valodniecībā, datorlingvistikā un digitālajās humanitārajās zinātnēs no Latvijas Universitātes (LU) Matemātikas un informātikas institūta, LU Latviešu valodas institūta, LU Humanitāro zinātņu fakultātes, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta un RTU Liepājas akadēmijas (iepriekš – Liepājas Universitāte). Raugoties no mūsu valodas saglabāšanas, izmantošanas un attīstības perspektīvas ne vien Latvijā, bet arī starptautiski, ir svarīgi, ka šie Latvijas pētnieku izveidotie un pilnveidotie resursi ir iekļauti vienotajā Eiropas digitālās pētniecības infrastruktūrā CLARIN un ir pieejami jebkuram pētniekam gan Latvijā, gan pasaulē.

Kā mācīt un mācīties digitālajā laikmetā?

Pētniecība Latvijā ir aktīva arī pedagoģijā. Šobrīd pētnieku fokusā ir atbilstošu mācību materiālu un mācīšanās metodikas sagatavošana dabaszinātnēs, tehnoloģijās, inženierzinātnēs un matemātikā 1.-6. klases posmam un vēsture un sociālās zinātnes 10.-12. klasē. Šis darbs notiek Valsts pētījumu programmas projektā “Inovatīvi risinājumi kombinētās mācīšanās ieviešanai mācību procesa digitālās transformācijas kontekstā” .

Projekta vadošā pētniece un zinātniskā vadītāja, LU Starpnozaru izglītības inovāciju centra (LU SIIC) direktore Dace Namsone un projekta komanda par prioritāti izvirzījuši mērķi radīt kombinētās mācīšanās modeļus, tiem atbilstošas metodikas un citus risinājumus, kā arī izmēģināt tos skolu praksē. Projektā ir iesaistījušies vairāki simti aktīvu skolotāju, jo gan viņi, gan pētnieki apzinās, ka skolās šobrīd mācās pilnvērtīgi digitālās sabiedrības pārstāvji. Viņiem un nākotnes skolēniem ir nepieciešams moderns mācību process, kas ietver jaunākās tehnoloģijas un pedagoģijas metodes.

Dace Namsone uzsver, ka viņu darbā būtiskākais ir balstīties uz starptautiskiem pētījumiem, kuros vērtēta dažādu pedagoģijas metožu efektivitāte, smadzeņu darbība, mācīšanās procesa saistība ar rezultātu efektivitāti, citu valstu pieredze, kā arī to visu sasaistīt ar mūsu valsts izglītības sistēmu, iespējām un tradīcijām. “Mēs nepārtraukti dzirdam par lielisko izglītības sistēmu Singapūrā un Somijā, bet tās balstās uz pilnīgi citiem principiem, pedagogu lomu un sagatavotību, tāpēc tās metodes, kas der tur un citās valstīs, mums ir jāņem vērā, bet rūpīgi jāanalizē un jāpielāgo mūsu sistēmai. Mums kā pētniekiem jāsaglabā skaidrs skatījums uz visām izglītības sistēmas uzbūves niansēm un pierādījumos balstītiem novērojumiem, un pētījumiem par to, kāds ir moderns un mērķtiecīgs mācīšanas un mācīšanās veids.”

Zinātnieku mērķis ir pielāgot mācību procesu mūsdienu digitālajam laikmetam, ņemot vērā to, ka bērni aktīvi izmanto tehnoloģijas, tās veido viņu pieredzi. Mūsdienu bērnu ikdienas un sadzīves pieredze un arī vajadzības atšķiras no iepriekšējo paaudžu pieredzes, tāpēc tehnoloģijas, prasmīgi un mērķtiecīgi izmantotas, var būtiski uzlabot mācīšanās procesu. Piemēram, agrāk bērni mācījās skaitīt, izmantojot reālas monētas, bet tagad bērni norēķinās ar maksājumu kartēm. Tāpat savulaik bērni mācījās saprast laiku pēc tradicionālā pulksteņa, taču tagad sastopas ar digitālajiem pulksteņiem. Šīs pārmaiņas atspoguļo to, kā digitālā transformācija ietekmē mūsu izpratni un mācīšanās procesus.

Tāpat informācijas pieejamība diktē pavisam citas prasības izglītības sistēmā. Mūsdienās ir pieejams google, plaši digitālie izziņas resursi, iespēja informāciju iegūt neskaitāmos interaktīvos un kvalitatīvos veidos. Jauniešu pieredzi un uztveri, arī mācību satura apguvi, ietekmē sociālo tīklu saturs.  Pats par sevi šis process nav ne labs, ne slikts, bet pieprasa jaunu skatījumu uz mācīšanās procesu.

Skolotāja loma un mācīšanās procesa jēga ir mainījusies, skola vairs nav vienīgais zināšanu un informācijas iegūšanas veids, skolai ir jāmācās iemācīt prasmes - kritiski domāt, analizēt, atšķirt un novērtēt informāciju un tās avotus, pierādīt, diskutēt, argumentēt. Šie uzdevumi ir galvenie, kurus pētnieki ietver jauno mācību metodikas izstrādes procesā.

Liela daļa no mums, kuri skolā mācījās pirms vairākiem gadiem vai gadu desmitiem, lieliski atceras, ka mācību stundas lielā mērā balstījās uz mācību vielas izklāstu no skolotāja puses un dialogiem, kuru uzbūve bija visai līdzīga - skolotāja jautājums ar skolēna atbildi, kurai sekoja skolotāja novērtējums ar “Jā, pareizi” vai “Nē, nepareizi”. Un tā gandrīz jebkurā mācību priekšmetā, visās klašu grupās. Mūsdienās šī mācīšanas metode ir zinātniski izpētīta un pierādīta kā neefektīva. Tā nerada kvalitatīvas zināšanas un neatbilst tam rezultātam, kuru akadēmiskā un profesionālā vide sagaida no skolu beiguša jaunieša. Mācīšanās procesā skolēniem jānorāda ne vien uz atbildes pareizību vai nepareizību, bet jāmāca skaidrot un argumentēt savu atbildi, pamatot savu domu gājienu, prezentēt un aizstāvēt to.

Tādu piemēru, kad mācīšanās praksē tiek izmantotas metodes, kas ir pierādītas kā neefektīvas, ir daudz. Lai tās veiksmīgi aizstātu ar jēgpilnām un vērtīgām metodēm, pētnieki analizē mācību stundas skolās, organizē speciālas fokusa grupas un apmācības, pielāgo risinājumus skolu ikdienai un mācību prasībām. Skolotāji profesionālajā pilnveidē ne vien apgūst jaunas prasmes, bet ir arī daļa no pētniecības. Piemēram, pētnieki izstrādā jaunu metodi un aicina pedagogus iesaistīties to apguvē. Šis process ir aktīvs, tā laikā pedagogi izmēģina, testē metodi, iejūtas skolēnu ādā, eksperimentē ar to, savukārt pētnieki vēro un analizē, kas metodikā ir derīgs, bet kas jāuzlabo vai jāpapildina.

Šāds process skolotājiem palīdz ne tikai izprast un pielietot jaunas metodikas, kas atbilst mūsdienu izglītības prasībām, bet arī parāda, kā līdzsvarot digitālās un praktiskās pieejas, kā arī palīdz saprast, kā adaptēt globālas izglītības tendences Latvijas kontekstā. Pētnieku fokusā ir gan pieredzējušo pedagogu “darba rīku” klāsta paplašināšana, gan jauno un topošo pedagogu iesaistīšana šo metožu izstrādē un izmantošanā. Pētnieki skolotājiem sniedz atbalstu, lai viņi varētu efektīvi pielietot jaunās pieejas klasē.

Pētnieku uzdevumos ir arī idejas padarīt pieejamas visiem iesaistītajiem, līdz ar to tiek radītas īsas, praktiski izmantojamas video metodes vecākiem, kas ļaus arī ģimenē turpināt un atbalstīt mācīšanās procesu mūsdienīgā un zinātniski pierādītā efektīvā veidā.

Izglītības procesā ir nepieciešamas izmaiņas un pielāgošanās, lai skolēni varētu veiksmīgi mācīties un attīstīties, nebaidītos kļūdīties, iesaistoties diskusijās, izsakot savu atbildes versiju, komentāru, spriedumu vai vērtējumu, kā arī būtu sagatavoti kritiskai domāšanai, spējai argumentēt un prezentēt savu viedokli tālāk augstskolā un profesionālajā dzīvē. Latvijas zinātnieki, strādājot pie šī Valsts pētījumu programmas virziena, apzinās, ka viņiem ir jānodrošina radošas un aktīvas mācīšanas metodes un tehnoloģijas, kas veicina skolēnu iesaisti un labākas sekmes. Turklāt viņiem jāsagatavo arī praktiski piemēri, kas palīdz skolotājiem demonstrēt savus sasniegumus, vecākiem atbalstīt savs bērnus un kalpo kā praktiski resursi plašākai sabiedrībai mācīšanās procesā.

Šie ir tikai divi no desmit projektiem, kurus Latvijas pētnieki veikuši Izglītības un zinātnes ministrijas uzdevumā Valsts pētījumu programmā  “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai”, lai nodrošinātu mūsu valodas dzīvotspēju un attīstību, un valodas efektīvu izmantošanu mūsu dzīves kvalitātes veicināšanā. Visi šie projekti tiek īstenoti, apzinoties mūsu sabiedrības vajadzības, kurām ir būtiski jau drīzumā rast zinātnē pamatotus risinājumus. Tas nozīmē, ka valodas pētniecība ir būtiska šodien, lai notiku kvalitatīva izglītības transformācija, mēs spētu īstenot inovatīvu un iekļaujošu valsts pārvaldību, nodrošinātu latviešu valodas attīstību 21. gadsimtā un tās valstiskās lomas nostiprināšanos, respektētu un efektīvi iekļautu valodas attīstībā dažādus Latvijas vēstures, latviešu un mazākumtautību identitātes jautājumus, atbalstītu valsts demogrāfiju un migrāciju, un saglabātu Latvijas lingvistisko daudzveidību.

[1] Datorlingvistika ir zinātnes nozare, kas pēta un pilnveido valodas izmantošanu un dažādus valodas aspektus, izmantojot datortehnoloģiju.

[2] Korpuslingivstika ir valodniecības apakšnozare, kas valodas analīzei izmanto elektroniski uzkrātu tekstu kopumus.