Publisko izdevumu komisija: Zemkopības ministrijas elektroauto uzlādes tīkla izveide ir klaja valsts naudas izšķērdēšana
foto: Shutterstock
Ministrija būtu varējusi ietaupīt vismaz 2,7 miljonus eiro, secinājusi Valsts kontrole.

Publisko izdevumu komisija: Zemkopības ministrijas elektroauto uzlādes tīkla izveide ir klaja valsts naudas izšķērdēšana

Ziņu nodaļa

Jauns.lv

Zemkopības ministrija savu elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla izveidē ir klaji izšķērdējusi valsts budžeta naudu trīs miljonu apmērā, uzsvēra Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti otrdien, 25. septembrī, diskutējot par Valsts kontroles (VK) ziņojumu saistībā ar iztērēto naudu šim projektam.

“Reti tik skumja un rūgta pēcgarša pēc komisijas sēdes kā šodien, kad skaidri redzam izšķērdētus trīs miljonus eiro valsts budžeta līdzekļu. Atbilstoši tam – pašlaik notiek izmeklēšana gan pašā ministrijā, gan prokuratūrā. Šī situācija ir ko vērta un varētu kalpot kā uzskates materiāls iestādēm, kā vispār nedrīkstētu darīt un rīkoties,” uzsver komisijas priekšsēdētājs Gatis Liepiņš.

VK revīzijā atklājusi, ka Zemkopības ministrija elektroauto uzlādei ir nopirkusi dārgas iekārtas, savukārt iepirkumā noteikusi nepamatotas un nesamērīgas prasības pretendentiem. Turklāt 27 izveidotajos auto uzlādes punktos uzlādes vispār līdz šim nav veiktas. Ministrija, veicot 3,1 miljonu eiro ieguldījumu sava elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla izveidē, nav rīkojusies atbilstoši saviem attīstības plāniem un jēgpilni. Izvēloties citu risinājumu, ministrija būtu varējusi ietaupīt vismaz 2,7 miljonus eiro, secinājusi VK.

“Šajā gadījumā ir iziets cauri visiem iespējamajiem “sietiem” un kontroles mehānismiem valsts pārvaldē, taču “sarkanā lampiņa” nekur nav nostrādājusi. Valsts kontroles ziņojumā par katru secinājumu ir jājautā, – kā tas vispār ir bijis iespējams? Atbildīgajām personām, tostarp tā laika politiskajām amatpersonām noteikti par šo būs jāatbild,” akcentē G.Liepiņš.       

G.Liepiņš norāda, ka komisija uzdevusi Valsts kancelejai izstrādāt priekšlikumus izmaiņām likumos, lai šādi līdzīgi gadījumi neatkārtotos. Savukārt VK par revīzijā atklātajā neatbilstībām un iespējamajiem tiesību aktu pārkāpumiem ir informējusi Iepirkumu uzraudzības biroju un Ģenerālprokuratūru.