Piespriest nāvessodu! Dienvidkorejas eksprezidents Juns Sukjols kļuvis par kārtējo valsts vadītāju, kuru vēlas pakārt
Dienvidkorejas eksprezidents Juns Sukjols tiesā (foto: Scanpix / Reuters)
Pasaulē

Piespriest nāvessodu! Dienvidkorejas eksprezidents Juns Sukjols kļuvis par kārtējo valsts vadītāju, kuru vēlas pakārt

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv/LETA

Dienvidkorejas prokurori pieprasījuši nāvessodu bijušajam prezidentam Junam Sukjolam, kas 2024. gada decembrī valstī uz īsu laiku bija izsludinājis karastāvokli, otrdien vēsta ziņu aģentūra "Yonhap".

Piespriest nāvessodu! Dienvidkorejas eksprezidents...

Prokurori Junu apsūdzēja sacelšanās sarīkošanā, vēsta "Yonhap". Saskaņā ar mediju informāciju spriedums gaidāms janvāra beigās vai februāra sākumā.

Lai gan Dienvidkorejā joprojām ir spēkā nāvessods, kopš 1997. gada pastāv neoficiāls nāvessodu izpildes moratorijs.

Jāpiebilst, ka Čona Duhvana prezidentūras laikā 1980. gadā nāvessods tika piespriests vēlākajam prezidentam Kimam Tedžunam apsūdzībās par valsts apvērsumu, nāves spriedums starptautiskā spiediena rezultātā tika aizstāts ar 20 gadu ieslodzījumu. Savukārt pašam Čonam Duhvanam 1996. gadā piesprieda nāvessodu par korupciju un viņa diktatūras laikā pastrādātajām zvērībām, vēlāk to aizstājot ar mūža ieslodzījumu, taču drīzumā viņu apžēloja prezidents Kims Jonsams pēc tobrīd jaunievēlētā prezidenta, vēlākā Nobela miera prēmijas laureāta Kima Tedžuna ieteikuma — tā paša, kuru savulaik Čons gribēja pakārt.

Kopš pagājušā gada vidus valsti vada prezidents Li Džemjuns, centriski kreisais politiķis un ilggadējs Juna politiskais sāncensis.

2024. gada 3. decembra vakarā Juns pārsteidza valsti un starptautisko sabiedrību, izsludinot karastāvokli pirmoreiz kopš astoņdesmitajiem gadiem un nosūtot karavīrus un helikopterus uz parlamentu. Juns skaidroja, ka lēmums izsludināt karastāvokli bija pamatots ar cīņu pret "Ķīnu atbalstošām, Ziemeļkoreju atbalstošām un nodevīgām darbībām".

Prezidents 4. decembra rītā atcēla karastāvokli pēc tam, kad visi klātesošie Nacionālās asamblejas deputāti bija aicinājuši prezidentu to atcelt. Lēmums izraisīja arī plašus protestus.