Rietumu karaspēks varētu atvairīt Krieviju - Mercs atklāj, ko iekļauj Ukrainai piedāvātās miera garantijas
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs intervijā sabiedriskajai televīzijai "ZDF" atklājis sīkākas ziņas par drošības garantijām, ko ASV ierosināja Ukrainai pirmdien Berlīnē notikušajās miera sarunās.
Jau ziņots, ka Berlīnē notikušajās miera sarunās starp Eiropas līderiem, ASV un Ukrainas delegāciju, Ukrainai tika piedāvātas garantijas, kas līdzinās NATO 5. pantam. Saskaņā ar šīm garantijām Rietumu karaspēks pēc pamiera varētu atvairīt Krievijas spēkus, norādījis Vācijas kanclers Mercs.
Viņš pauda, ka miera uzturēšanas spēki noteiktās situācijās, proti, ja agresorvalsts pārkāptu pamiera nosacījumus, varētu atvairīt Krievijas armiju. “Mēs nodrošinātu demilitarizētu zonu starp karojošajām pusēm un arī pavisam konkrēti rīkotos pret attiecīgajiem Krievijas iebrukumiem un uzbrukumiem,” pauda Mercs, piebilstot, ka šis varētu būt tālas nākotnes scenārijs.
“Tas, ka amerikāņi ir uzņēmušies šādas saistības – aizsargāt Ukrainu pamiera gadījumā tā, it kā tā būtu NATO teritorija, manuprāt, ir ievērojama Amerikas Savienoto Valstu pozīcija,” pauda Vācijas kanclers.
Krievija pagaidām nav piekritusi pamieram, ko gan ASV, gan Eiropa ir nosaukušas par priekšnoteikumu jebkādām drošības garantijām, kā arī nav piekritusi Rietumu karaspēka klātbūtnei Ukrainā, kas palīdzētu izbeigt pilna mēroga karu, ko Krievijas vadonis Vladimirs Putins uzsāka 2022. gada februārī.
Tāpat intervijā Mercs norādīja, ka pastāv liela nenoteiktība par Krievijas aktīvu izmantošanu, lai piešķirtu aizdevumu Ukrainai. “Eiropā [par šo jautājumu] nav vienprātība, un es tos labi saprotu,” viņš sacīja. “Taču… ja mēs nerīkosimies tagad un nepieņemsim lēmumu, ko varētu pieņemt, lai apturētu Krievijas armijas virzīšanos uz priekšu, tad kad gan mēs to darīsim?”
Viņš piebilda, ka šis jautājums ir būtisks, jo Ukrainai finansējums būs nepieciešams vēl vismaz divus gadus pēc tam, kad nākamā gada pirmajā ceturksnī noslēgsies pašreizējais Eiropas finansējuma cikls kara mocītajai valstij.
Runājot par naidīgo toni, ko ASV paudusi pret Eiropu savā jaunajā ASV Nacionālās drošības stratēģijā, Mercs norādīja, ka "viņu tas nepārsteidz". Viņaprāt, plāns atspoguļo vairākus punktus par ko ASV runājušas jau iepriekš. Tomēr Mercs piebilda, ka jebkāda ASV virzība uz izolacionismu, visticamāk, nebūs ilgstoša.
“Skan labi, ka Amerika nostāda sevi pirmajā vietā, tomēr ja Amerika paliktu viena - tas nebūtu labi pašai Amerikai. Un, aplūkojot ekonomiskos datus Amerikā, es domāju, ka amerikāņi galu galā vērsīsies pie mums un sacīs: ‘Vai mēs nevēlamies parunāt par jautājumiem, kas būtu izdevīgi mums abiem?’"
Kas notiks tālāk?
No Berlīnes Zelenskis otrdien devās uz Nīderlandi, kur publiski pauda, ka šīs ir “intensīvākās un mērķtiecīgākās miera sarunas” kopš 2022. gada sākuma. “Amerikāņi vēlas ātru kara noslēgumu. Mums ir svarīga kvalitāte šī ātruma ietvaros. Ja ātrums un kvalitāte sakritīs, mēs to pilnībā atbalstīsim,” pauda Zelenskis.
Tikmēr ASV tuvākajās dienās rīkos konsultācijas ar Krieviju, kam sekos sarunas ar ASV prezidentu. “Pēc tam, iespējams, pat jau nedēļas nogalē, mūsu delegāciju pārstāvji tiksies ASV. Pēc šīs tikšanās mēs redzēsim, kas notiks tālāk, un apsvērsim valsts līderu tikšanos,” pauda Zelenskis.
