Krievija izsludina meklēšanā slaveno operdziedātāju Mariju Maksakovu, kura vairākkārt uzstājusies Latvijā
Krievija izsludinājusi starptautiskajā meklēšanā kādreizējo Sanktpēterburgas Marijas teātra solisti, operdziedātāju Mariju Maksakovu, kura Krievijā jau atzīta par “ārvalstu aģentu”. Šādi Krievijas tiesībsargājošās iestādes sarūpēja māksliniecei savdabīgu "dāvanu" nesenajā dzimšanas dienā.
2024. gada decembrī Maskavas tiesa viņu jau aizmuguriski arestēja sakarā ar apsūdzībām "par publiskiem aicinājumiem uz darbību, kas vērsta pret Krievijas Federāciju, kā arī par izvairīšanos no pienākumiem, kas viņai noteikti kā personai, kas atzīta par ārvalstu aģentu".
Pērn septembrī Krievijā pret Maksakovu tika ierosināta krimināllieta par "speciālās militārās operācijas diskreditāciju". Viņai draud līdz sešu gadu ieslodzījums par interviju Ukrainas televīzijas kanālam “Seičas”, kurā viņa aicināja Krievijas pilsoņus palīdzēt Ukrainas armijai un nosodīja gan krievu okupantus, gan visu Kremļa diktatora Vladimira Putina asiņaino invāziju Ukrainā.
Izdevums "Argumenti i fakti" norāda, ka Maksakovai var izvirzīt arī vēl nopietnākas apsūdzības par "līdzdalību teroristiskā darbībā", un par to pienākas līdz 15 gadu ieslodzījums, bet atsevišķos gadījumos pat mūža ieslodzījums.
Ukrainā dzīvojošajai Maksakovai ir Vācijas pilsonība, jo viņa dzimusi Minhenē, un viņas tēvs ir vācu uzņēmējs Pēters Ingenbergs. Pēdējo gadu laikā viņa vairākkārt bija uzstājusies arī Latvijā Laimas Vaikules mūzikas festivālā Jūrmalā.
Savulaik 48 gadus vecā Maksakova bija Putina atbalstītāja, un sēdēja Krievijas Valsts domē kā valdošās partijas “Vienotā Krievija” deputāte. Tiesa, viņa ir vienīgā Valsts domes deputāte, atturējās 2012. gada decembra balsojumā pat tā dēvēto “Dimas Jakovļeva likumu”, kuru opozīcija iedēvēja par “Neliešu likumu”, kas aizliedza ASV pilsoņiem adoptēt Krievijas bāreņus: par to balsoja 420 deputāti, pret — 7. Šo likumu daudzi uzskata par Krievijas atbildi uz tajā pašā decembrī ASV Kongresa pieņemto “Magņicka likumu”, kurā ieviestas personiskas sankcijas pret cilvēktiesību pārkāpējiem un korumpantiem Krievijā, un tā mērķis bija sodīt Krievijas amatpersonas, kas atbildīgas par jurista Sergeja Magņicka nāvi 2009. gadā Maskavas cietumā.
Vēlāk Maksakova apgalvoja, ka nav piedalījusies Krievijas Valsts domes balsojumā par Krimas aneksijas atzīšanu un to nosodīja.
Ar savu vīru, Valsts domes komunistu frakcijas deputātu Denisu Voroņenkovu viņa 2016. gadā pārcēlās uz dzīvi Kijivā, taču 2017. gada 23. martā Voroņenkovu tur nošāva uz ielas gaišā dienas laikā. Viņa slepkava no Voroņenkova miesassarga raidītajiem šāvieniem nomira slimnīcā.
