Tartu centrā atrod gandrīz 80 cilvēku kaulus
Ilustratīvs attēls (foto: Shutterstock)
Pasaulē

Tartu centrā atrod gandrīz 80 cilvēku kaulus

Nils Zālmanis

Jauns.lv

Igaunijas otrās lielākās pilsētas Tartu centrā atrasti gandrīz 80 cilvēku skeleti. Taču nav jāšausminās, tie nav ļaundaru noslēpti nesenu noziegumu upuri, bet arheoloģiskajos izrakumos Lillemē atraktie vairākus gadsimtus seni apbedījumi.

Tartu centrā atrod gandrīz 80 cilvēku kaulus...

Kā vēsta Igaunijas raidsabiedrība ERR, arheologiem jau pirms izrakumu sākuma bija zināms, ka Lillemē atrodas kapsēta, kas, visticamāk, tapusi 18. gadsimtā. Tomēr tikai tagad ir noskaidrots kapsētas apmērs un tas, ka papildus 18. gadsimta apbedījumiem tur ir arī viduslaiku kapavietas.

“Pēc Tartu iekarošanas Ziemeļu kara laikā šeit ieradās daudzi cilvēki no Krievijas — karavīri, viņu ģimenes, amatnieki. Visi, kas bija vajadzīgi jaunajai pilsētai. Viņi dzīvoja priekšpilsētās un izmantoja šo viduslaiku kapsētu kā apbedījumu vietu. Lielākā daļa apbedījumu ir no 18. gadsimta, bet ir saglabājušies arī daži viduslaiku apbedījumi,” paziņoja bioarheologs Martins Malve.

Lillemē atrastajā kapsētā ir galvenokārt atsevišķi apbedījumus, taču atklāts arī viens kopīgs kaps, kurā atrasti pieci vai seši jauni vīrieši. Malve uzskata, ka tie, visticamāk, bija karavīri, kas nomiruši epidēmijas laikā. Apbedījumu datējumu nosaka kapos atrastās pareizticīgo kaklarotas un monētas. “Kapā atrasta 1740. gada krievu monēta. Tas dod labu norādi par apbedījuma laiku,” viņš sacīja, piebilstot, ka atrastas daudzas pareizticīgo kaklarotas ar skaisti izrotātām priekšpusēm un dažos gadījumos arī aizmugures daļām kas ir ļoti raksturīgs atradums 18. gadsimta apbedījumos.

Lai gan koka zārki un priekšmeti ir labi saglabājušies, sliktāks liktenis piemeklējis kaulus, kuri augsnes skābuma dēļ ir sliktākā stāvoklī. Turklāt mālainā augsne apgrūtina kaulu izrakšanu, norāda izrakumu vietā strādājošā arheoloģijas studente Lizete Hēro. “Zeme ir diezgan dubļaina un mālaina, kas apgrūtina kaulu tīrīšanu. Kad skelets ir izcelts, vajadzīgas arī zināmas iemaņas, lai to rūpīgi notīrītu un padarītu piemērotu fotografēšanai. Bet visa visumā tā ir lieliska pieredze,” viņa sacīja.

Saglabājušos koka gabalus, kaulus un augsnes paraugus nosūtīs laboratorijai. “Mēs uzzināsim par šo 18. gadsimta iedzīvotāju veselības stāvokli un uzturu. Tā kā es strādāju paleopatoloģijas un slimību izpētes jomā, iespējami vairāki sifilisa saslimšanas un daži tuberkulozes gadījumi,” norādīja Malve. “Mēs varam uzzināt arī par infekcijas slimībām un varbūt traumām, jo ir redzami sadzijuši diezgan nopietni kaulu lūzumi, un tas mums ļaus gūt priekšstatu par cilvēku labklājību, medicīnu un sabiedrību kopumā.”