EP deputāti: budžeta priekšlikums “ne tuvu nav pietiekams”, lai atbildētu uz izaicinājumiem, ar kādiem saskaras Eiropa
Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ceļ trauksmi par Eiropas Komisijas ierosināto ilgtermiņa budžeta priekšlikumu un brīdina, ka piedāvātais 1,26 % izdevumu griestu līmenis novedīs pie finansējuma samazināšanas nozīmīgām programmām laikā, kad tuvojas parādu atmaksas termiņi.
Parlaments 16. jūlijā nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, ko sniedza daudzgadu finanšu ietvara līdzziņotāji — Zigfrīds Muresans (EPP, Rumānija) un Karla Tavaresa (S&D, Portugāle), kā līdzziņotāji par pašu resursiem — Sandra Gomesa Lopesa (S&D, Spānija) un Danuše Nerudova (EPP, Čehija).
Budžeta aprēķini nesakrīt
Daudzgadu finanšu ietvara līdzziņotāji norāda uz būtisku trūkumu: piedāvātā budžeta apjoms ir tikai 1,26 nacionālā kopienākuma. Tā kā tajā iekļautie 0,11 % nacionālā kopienākuma paredzēti NextGenerationEU parādu atmaksai, tas, ņemot vērā arī inflāciju, nozīmē Eiropas Saavienības (ES) stagnāciju. Šis budžeta projekts nenodrošina pietiekamus līdzekļus tādām kritiski svarīgām prioritātēm kā konkurētspēja, kohēzija, lauksaimniecība, aizsardzība, klimata pārmaiņu mazināšana un ilgtspējīgas ekonomikas investīcijas visiem. “Lai kā to mēģinātu iepakot, tas nozīmē investīciju un izdevumu iesaldēšanu, vienlaikus atmaksājot aizņēmumus no NextGenerationEU. Šī ir situācija, ko pati Komisija ir vairākkārt nosaukusi par nepieņemamu,” norāda līdzziņotāji.
“Pašreizējais daudzgadu finanšu ietvars skaidri parāda riskus, ko rada NextGenerationEU procentmaksājumu apvienošana ar programmu budžetiem. Tas rada milzīgu spiedienu uz pamatprioritātēm un noved pie samazinājumiem. Spēcīgāku ES budžetu nevar būvēt, atkārtojot pagātnes kļūdas,” uzsvēra Zigfrīds Muresans. “Mēs nepieļausim, ka mūsu galveno prioritāšu finansējumu ietekmē NextGenerationEU parādu atmaksa,” piebilda Karla Tavaresa.
Apdraudētas galvenās programmas
Parlaments jau iepriekš ir paudis nopietnas bažas par ierosināto budžeta struktūru, brīdinot, ka veiksmīgu programmu apvienošana “mega-fondos” varētu vājināt pārbaudītas politikas, kas nesušas reālus rezultātus un uzlabojušas dzīves līmeni. Karla Tavaresa uzsvēra, ka “ES balstās solidaritātē, kā arī ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzijā”, piebilstot, ka “augšup vērsta konverģence ir noteicošais ES projekta pamatelements.”
EP deputāti ir īpaši norūpējušies par priekšlikumiem, kas varētu vājināt reģionālo un vietējo pašvaldību lomu līdzekļu pārvaldībā un radīt konfliktus starp lauksaimniekiem un reģioniem vai reģioniem un dalībvalstu valdībām.
Zigfrīds Muresans uzsvēra: “Mēs neapstiprināsim budžetu, kas veicina sadrumstalotus nacionālos plānus bez saiknes ar Eiropas mērķiem. Eiropai ir vajadzīga kopīga vīzija — nevis 27 atsevišķi iepirkumu saraksti. Patiesu ES budžetu nevar reducēt līdz zemākajam kopējam dalībvalstu vēlmju dalītājam.”
Apdraudēta demokrātiskā uzraudzība
Daudzgadu finanšu ietvara līdzziņotāji pauž “lielas bažas par priekšlikuma elementiem, kas varētu apiet Eiropas Parlamenta — vienīgās tieši ievēlētās institūcijas — lomu kā līdzlikumdevējam ar budžeta un izpildes kontroles pilnvarām”.
Viņi uzsver, ka jebkuram jaunam izpildījumā balstītam mehānismam, ar kuru dalībvalstis piekļūtu līdzekļiem, jānodrošina stingra parlamentārā uzraudzība, un tas nedrīkst apiet demokrātisko ES izdevumu uzraudzību.
“Budžets nav Eiropas Komisijas skaidras naudas automāts,” brīdināja Zigfrīds Muresans, solot aizstāvēt Parlamenta uzraudzības pilnvaras.
Savukārt Karla Tavaresa norādīja: “Ierosinātais budžets ir jāveido caurskatāmi, nodrošinot, ka Parlaments pilnībā saglabā sev piešķirtās tiesības attiecībā uz budžeta sadali un uzraudzību, pamatojoties uz detalizētu budžeta struktūru, kas ļauj veikt reālu tā pārraudzību.”
Ienākumi— dalībvalstu atbildība
Sandra Gomesa Lopesa un Danuše Nerudova, līdzziņotājas par pašu resursiem, paziņoja: “Mēs atzinīgi vērtējam Komisijas pūles izkļūt no esošā strupceļa attiecībā uz pašu resursiem un ES budžetam piedāvāt vairāk jaunu ieņēmumu iespējas. Mēs ņemam vērā jaunos priekšlikumus, tostarp tabakas akcīzes nodokli, uzņēmējdarbības resursus Eiropai (CORE), kā arī nodevas par e-atkritumiem un e-komerciju. Dalībvalstīm vairs nav attaisnojuma nesasniegt vienošanos par jauniem ieņēmumu avotiem.”
“Bez spēcīgas un daudzveidīgas ieņēmumu bāzes — tostarp īstiem un jauniem pašu resursiem, kas nekonkurē ar nacionālajiem budžetiem — ES nebūs nepieciešamā finansējuma tās vajadzību sasniegšanai.”
Parlaments apliecina gatavību cīnīties
Visbeidzot līdzziņotāji paziņoja: “Parlaments ir gatavs izmantot visas savas pilnvaras pilnā apmērā, lai nodrošinātu, ka nākamais ilgtermiņa budžets atbilst Savienības ambīcijām un izaicinājumiem un tiek pilnībā pakļauts demokrātiskai uzraudzībai. Parlaments ir gatavs sadarboties konstruktīvi, bet arī nelokāmi.”
Par priekšlikumu
Tas ir par aptuveni 700 miljardiem eiro vairāk, nekā pašreizējā ilgtermiņa budžetā laika posmam no 2021. līdz 2027. gadam. EK prezidente Urzula fon der Leiena norādīja, ka tas ir visambiciozākais budžets, kāds jebkad ticis piedāvāts. "Tas ir stratēģiskāks, elastīgāks, caurskatāmāks," viņa piebilda, uzsverot, ka budžeta projekts "risina Eiropas problēmas" un "stiprina mūsu neatkarību".
