Paradoksālā krievu rašistu villošanās: komunisti pret pareizticīgajiem - ķīviņi ap Ļeņina mūmiju

Krievijas Komunistiskās partijas 19. kongresā Novosibirskas mērs un pašreizējais Krievijas Federācijas Komunistiskās partijas Novosibirskas apgabala komitejas pirmais sekretārs Anatolijs Lokots pieprasīja Maskavas pareizticīgā patriarhāta kontrolētā telekanāla “Spas” (tulkojumā no krievu valodas – “Glābējs”) atzīšanu par “ārzemju aģentu” jeb Krievijas režīmam naidīgu organizāciju. Ja “Spas” atzīs par “ārzemju aģentu”, tad tā darbība varētu tikt būtiski ierobežota vai pat pārtraukta. Tikmēr Maskavas režīma kontrolēto plašsaziņas līdzekļu aptaujātie juristi šaubās, ka “Spas” varētu tikt oficiāli atzīts par tā dēvēto ārzemju aģentu, par kādiem atzīti simtiem Kremļa kritiķu, pārsvarā par viņu pretkara pozīciju. Pie tam šī strīda iemesls nav vis saistīts ar Ukrainas kara problēma, bet gan ar vairāk nekā 100 gadus vecā boļševiku apvērsuma līdera Vladimira Iļjiča Uļjanova jeb Ļeņina (1870-1924) līķi jeb mūmija, kura visu apskatei izlikta mauzolejā Maskavas Sarkanajā laukumā (tā tikai vienreiz, Otrā pasaules kara laikā no 1941. līdz 1945. gada bija atstājusi savu pašreizējo vietu, evakuēta uz Tjumeņu).

Dēmoniskais rituāls

Filma kas uzņemta (kā teikts tās titros ar) ar mūka Ilijas (1932-2025) svētību vēsta par Ļeņina mūmijas likteni, tās saglabāšanas noslēpumiem un pataisīšanu par dēmonisku elkdievību, kas ir pretēja pareizticīgajām tradīcijām. Tāpat filmā stāstīts par to, ka Ļeņina mauzolejs savā arhitektūrā līdzinās elkdievības jeb tumšo spēku tempļiem – Ēģiptes piramīdām un Mezopotāmijas (tagad – Irāka) zikurātiem. Tādēļ tas jānojauc, bet Ļeņina mumificētais līķis beidzot jāaprok un jāatsakās no sātaniskā rituāla – Ļeņina pīšļu pielūgšanas.

Krievijā lauž šķēpus ap Ļeņina līķi (dokumentālās filmas “Mūmija” pirmizrāde, krievu val.):

Interesanti, ka telekanāls “Spas” un šīs filmas iedvesmotājs ir Kremļa propagandas rupors un kaismīgi Krievijas agresijas pret Ukrainu atbalstītājs. Piemēram, Ilija vēl pirms savas nāves aktīvi atbalstīja Krievijas iebrukumu Ukrainā, pauda atbalstu Krievijas varas iestādēm un Putinu nosauca par Dieva izredzētu vadītāju. Pēc viņa domām, rašistiem uzvarai Krievijas-Ukrainas karā ir nepieciešamas trīs lietas: aizliegt abortus, aizliegt lamāšanos jeb “mātes vārdu” lietošanu un apglabāt Ļeņina ķermeni.

Kaut arī filmā nav uzsvērts, ka Ļeņina mūmija zemei jāatdod zemei, lai rašisti svinētu uzvaru pār ukraiņiem, viss par to liecina, jo pretējā gadījumā svētlaime Krievzemei nespīdēšot. Pašlaik dokumentālo lenti “Mūmija” izrāda visā Krievijā publiskos seansos, bet tikai tajās guberņās, kur pie teikšanas nav komunisti.

“Trieciens” Krievijas mugurkaulam

Filma anotācija teikts: “Pirmā detalizētā dokumentālā filma par Ļeņina mauzoleja vēsturi, tā okultajām saknēm, garīgajām nozīmēm, ko šim objektam piešķīra tā veidotāji, un par mauzolejiem pasaules vēsturē. Andrejs Afanasjevs filmēja šo filmu, cita starpā, senajās Ēģiptes piramīdās, Mezopotāmijas zikkurātos mūsdienu Irākā un daudzās Krievijas pilsētās. Mumifikācijas tradīcijas, tehnoloģijas un nozīmes; neapbedīta cilvēka personība, darbi un nāves apstākļi mauzolejā.”

Bijušais Novosibirskas mērs un pašreizējais Krievijas Komunistiskās partijas Novosibirskas apgabala komitejas pirmais sekretārs Anatolijs Lokots nesen notikušajā partijas XIX kongresā filmu nosauca par politisku provokāciju un negantību, sakot: “Krievijā ir nepieciešams atjaunot kārtību vēsturiskajā atmiņā. “Mūmija” nav trieciens partijai, “Mūmija” ir trieciens Krievijas mugurkaulam, trieciens Krievijas nākotnei.” Vienlaikus Anatolijs Lokots neizslēdza, ka “Mūmija” varētu būt finansēta no ārzemēm: “Es ierosinu uzdot partijas Centrālajai komitejai izskatīt šo jautājumu. Un, ja apstiprināsies, ka šīs filmas finansēšanā ir ārvalstu nauda, mēs panāksim kanāla “Spas” atzīšanu par ārvalstu aģentu. Ir pienācis laiks un īstais brīdis atzīt antisovjetismu (antipadomismu, PSRS ideoloģijas nonicināšanu) par ekstrēmistisku ideoloģiju ar visiem no tā izrietošajiem secinājumiem.”

Iepriekš filmu kritizēja Krievijas Valsts domes Ģimenes aizsardzības komitejas vadītāja, Komunistiskās partijas deputāte Ņina Ostanina. Viņa filmu nosauca par “propagandas viltojumu” un apsūdzēja tās autorus vēstures viltošanā. Tagad Valsts domē ir iesniegts likumprojekts, kas “paredz aizsargāt objektus, kas saistīti ar PSRS dibinātāja V. I. Ļeņina piemiņu”. Likumprojekta “Par V. I. Uļjanova (Ļeņina) piemiņas iemūžināšanu” autore ir Krievijas Komunistiskās partijas deputāte Andželika Glazkova. Tajā uzskaitīti objekti, kas saistīti ar Ļeņina piemiņu - apdzīvotas vietas, mauzolejs Maskavā, pieminekļi, krūšutēli, piemiņas plāksnes, bareljefi, skulpturālās grupas, ielu un laukumu nosaukumi, muzeji un tamlīdzīgi. Protams, ka zem šī likumprojekta “sitiena” nonāk arī filma “Mūmija”, kurā Ļeņins nodēvēts ne tikai par elkdievību, bet arī rusofobu un pareizticības iznīcinātāju. Jāuzsver, ka šis likumprojekts Krievijas parlamentā iesniegts laikā, kad ir paziņots, ka drīzumā uz vairākiem mēnešiem restaurācijai tiks slēgts mauzolejs un pie tā cilvēki stājas rindās, lai pēc vairāku stundu ilgas gaidīšanas pirms “lielās slēgšanas” vēl paspētu uzmest aci 1917. gadā Sanktpēterburgā veiktā lielinieku apvērsuma vadoņa mirstīgajām atliekām. Oficiāli mauzoleju grib restaurēt tādēļ, ka tās sienas ir sliktā tehniskā stāvoklī, bet tas nenozīmē, ka šajā laikā nevarētu atkal atsākties diskusijas par to, vai aiz šīm sienām tik tiešām jāatrodas līķim.

Mūžam dzīvais Ļeņins

Tikmēr Krievijā plaši izvēršas asas viedokļu sadursmes par Ļeņina mūmiju (kura, starp citu, satur tikai 23% oriģinālā materiāla, pārējās līķa daļas ir butaforija jeb aizstātas ar mākslīgiem materiāliem). Lūk, pāris citātu par “Mūmiju”:

* Pēc filmas noskatīšanās Kurgānas pareizticīgās eparhijas mūks Afanasijs izteicies: “Mums jāsaprot, ka šie cilvēki – Trockis, Ļeņins un citi, kas ieradās no ārzemēm, lai Krievijā veiktu apvērsumu, – ir īsti teroristi. Viņi izraisīja asiņainu pilsoņu karu un teroru, viņi ķērās pie visu šķiru, ne tikai augšējo šķiru, iznīcināšanas. Mēs dzīvojam Urālu reģionā, un viena no lielākajām zemnieku sacelšanām šeit notika 1921. gadā. Zemnieki šeit tika iznīcināti veseliem ciematiem. Ja mēs nosodīsim cara ģimenes slepkavību, cilvēku iznīcināšanu reliģisku iemeslu dēļ, tautas aplaupīšanu, tad atbilde uz jautājumu: “Vai Ļeņina līķis ir nepieciešams valsts galvenajā laukumā?” pazudīs pats no sevis. Ikvienam būs skaidrs, ka tas nav vajadzīgs.”

* Tikmēr Saratovas pilsētas komunistu organizācija izplatījuši preses paziņojumu: “Plaša mēroga reklāmas kampaņa, tostarp filmas demonstrēšana visā Krievijā, rada daudz jautājumu, īpaši ņemot vērā, maigi izsakoties, vēsturisko faktu interpretāciju, kas ir tālu no patiesības, kā arī klajus falsifikācijas, kuru “Mūmijā” ir daudz.

Ļeņins tika apglabāts, pilnībā ievērojot Krievijas likumus un tradīcijas. PSRS Centrālās izpildkomitejas Prezidija 1924. gada 22. janvāra rezolūcijā ir īpaši runāts par Vladimira Iļjiča Ļeņina “bēru organizēšanu”. Un RKP(b) Centrālās komitejas Politbiroja tā paša gada 2. februāra apstiprinātajā rezolūcijas projektā ir skaidri norādīta “zārka ar Vladimira Iļjiča mirstīgajām atliekām saglabāšana kriptā, padarot tās pieejamas apskatei”. Apgalvojums, ka Ļeņins bija “neapbedīts”, ir ne tikai vēsturiska neprecizitāte, bet arī apzināta faktu sagrozīšana. Tā ir apzināta manipulācija, kuras mērķis ir radīt nepieciešamo emocionālo fonu noteiktas ideoloģiskās pozīcijas tālākai veicināšanai un Krievijas sabiedrības destabilizācijai.

Filma “Mūmija” piedāvā skatītājiem neobjektīvu un tendenciozu notikumu interpretāciju, kas maskējas kā “garīga atziņa”. Faktu izpētes vietā mēs saņemam emocionāli uzlādētu, propagandas darbu. Tas ir tiešs mēģinājums sagraut Krievijas patriotu vienotību, kas ir izdevīga daudziem ārējiem spēkiem. Esam pārliecināti, ka “Mūmija” nav tik daudz vēsturiska dokumentālā filma, cik politisks projekts, kas savu mērķu sasniegšanai izmanto reliģisku retoriku.

Aiz skaistā iesaiņojuma slēpjas ideoloģiska manipulācija, kuras mērķis ir dot triecienu principiem, kurus Ļeņins vienmēr aizstāvēja: godīgumam un taisnīgumam. Ļeņina tēls biedē tos, kas mīda kājām šo taisnīgumu, un rada briesmīgu sociālo plaisu mūsu sabiedrībā. Šodien viņi cenšas situāciju pasliktināt faktiskā kara apstākļos, kas tiek izvērsts pret mūsu valsti. Bet viņiem tas neizdosies, jo politiskās “mūmijas” ir viņi paši, kamēr Ļeņins un viņa darbs turpina dzīvot tautas atmiņā.”