Putins paziņo Trampam, ka Krievija palīdzēja izveidot ASV

Ceturtdienas telefonsarunā ar Baltā nama saimnieku "no mūsu puses tika atzīmēts, ka Krievija spēlēja svarīgu lomu Amerikas valsts izveidē, tostarp neatkarības kara laikā pirms 250 gadiem, bet pēc tam pilsoņu kara laikā, kas noslēdzās pirms 160 gadiem," paziņoja Kremļa diktatora palīgs Jurijs Ušakovs.

Viņš paziņoja, ka Putins atgādinājis Trampam, ka abas valstis "ir saistītas ne tikai ar savienību pirmajā un otrajā pasaules karā, bet arī ar dziļākām vēsturiskajām saknēm".

Par Trampa reakciju uz Putina vēstures lekciju netiek ziņots.

1776. gada 4. jūlijā ASV Otrais Kontinentālais kongress Filadelfijā vienbalsīgi pieņēma Savienoto Valstu neatkarības deklarāciju, pasludinot 13 koloniju neatkarību no metropoles Lielbritānijas. ASV neatkarības kara (1775-1783) laikā Krievijas imperatore Katrīna II ievēroja neitralitāti, atsakoties palīdzēt Lielbritānijas karalim Džordžam III cīņā pret Ziemeļamerikas kolonistiem, bet vēlāk mēģināja darboties kā vidutāja. ASV pilsoņu kara (1861-1865) laikā Krievijas imperators Aleksandrs II, kurš savā valstī atcēla dzimtbūšanu, simpatizēja ziemeļniekiem, kas karoja pret verdzību atbalstošo dienvidu štatu konfederāciju, un drīz pēc kara beigām 1867. gadā pārdeva Aļasku amerikāņiem.

Kā jau ziņots, Putins ceturtdien telefonsarunas gaitā ne tikai lēja medu Trampa ausī, vēlot viņam gūt panākumus visās savās iecerēs, bet arī uzlēja aukstu dušu, paziņojot, ka negrasās pārtraukt savu jau 1227 dienas turpināto asiņaināko karu Eiropā kopš Ādolfa Hitlera izraisītā Otrā pasaules kara. "Mūsu prezidents teica, ka Krievija sasniegs izvirzītos mērķus, proti, novērsīs pamatcēloņus, kas noveduši pie pašreizējā stāvokļa," žurnālistiem sacīja Ušakovs. "Krievija neatkāpsies no šo mērķu sasniegšanas."

Tiesa, kara pieteikšanas runā 2022. gada 24. februārī Putins solīja, ka negrasās okupēt nekādas Ukrainas teritorijas, vispār “mēs neko negrasāmies uzspiest ar spēku”. Kā parasti, Putins sameloja, un 2022. gada 30. septembrī vispirms atzina Zaporižjas un Hersonas apgabalu “neatkarību” (Luhanskas un Doneckas "tautas republiku" neatkarību viņš atzina 21. februārī trīs dienas pirms invāzijas Ukrainā, turklāt robežās, kuras separātisti nemaz nekontrolēja) un dažas stundas pēc tam oficiāli anektēja četrus Ukrainas austrumu Hersonas, Zaporižjas, Doneckas un Luhanskas apgabalus.

Šādi viņš izpildījis vietējo kolaborantu Vladimira Saldo, Jevgeņija Baļicka, Denisa Pušiļina (viņš savulaik bija slavenākā Krievijas krāpnieka un finanšu piramīdas MMM radītāja Sergeja Mavrodi palīgs) un Leonīda Pasečņika “lūgumus”, kaut gan Krievija tobrīd nevienu apgabalu pilnībā nekontrolēja. Zaporižju (710 tūkstoši iedzīvotāju 2022. gada sākumā) krievu okupanti arī nav spējuši ieņemt, bet Hersonu (279 tūkstoši iedzīvotāju 2022. gada sākumā) viņiem nācās pamest 2022. gada novembrī. Tikai pirms dažām dienām Luhanskas kolaborantu vadītājs Pasečņiks paziņoja par "tautas republikas" pilnīgu "atbrīvošanu", pārējos trīs apgabalus krievu okupanti joprojām ne tuvu nekontrolē pilnībā.

Pirms oficiālās aneksijas Krievija okupētajās teritorijās sarīkoja “referendumus”, kuros, protams, absolūtais vairākums “vēlējās” dzīvot zem okupantu karoga. Vietējo vēlmi stimulēja bruņotie okupantu karavīri, kuri kopā ar “vēlēšanu komisijas” locekļiem apstaigāja mitekļus.

Neviena starptautiska organizācija nav atzinusi šo “referendumu” rezultātus. 2022. gada 12. oktobrī ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju, pasludinot “referendumus” par nelikumīgiem. Rezolūciju atbalstīja 143 valstis, atturējās 35 (tostarp Ķīna un Indija), pret balsoja 5 valstis — pati Krievija, kā arī Baltkrievija, Ziemeļkoreja, Nikaragva un tobrīd vēl negāztā diktatora Bašara al Asada Sīrija. Pirms ukraiņu sekmīgā pretuzbrukuma 2022. gada rudenī, patriecot krievu okupantus no Harkivas apgabala un atbrīvojot Hersonu, Krievija plānoja rīkot “referendumus” arī citos Ukrainas apgabalos, piemēram, Mikolajivas un Harkivas apgabalos.

2024. gada 14. jūnijā Putins paziņoja savu ultimātu jebkādu miera sarunu uzsākšanai, pieprasot, cita starpā, lai Ukraina labprātīgi atdod Krievijai visas teritorijas, kuras tā paziņojusi par savām, arī tās, kuras tā arī nav spējusi sagrābt. Citu Putina prasību skaitā ir Ukrainas atbruņošanās, uz visiem laikiem atteikšanās mēģināt iestāties NATO, krievu valodas atzīšana par valsts valodu, sankciju atcelšana. Putina prasības laika gaitā nav mīkstinājušās ne par mata tiesu, un šogad Stambulā tiekoties Krievijas un Ukrainas delegācijām, krievi iesniedza ukraiņiem "memorandu" ar tām pašām prasībām, tās nodēvējot par ļoti dāsnām un draudot turpmāk prasīt vēl vairāk.