Maskavā pie Latvijas vēstniecības uzstāda stendus par "baltiešu neonacismu", apsūdzot Baltijas valstis vēlmē uzbrukt Krievijai
Kamēr Krievija jau 1216 dienas īstā nacistu stilā pārvērš gruvešu kaudzēs Ukrainas pilsētas un slepkavo tās iedzīvotājus, bet Krievijas diktators Vladimirs Putins nesen tiešā tekstā paziņoja, ka, tā kā ukraiņi un krievi ir viena tauta, tad visa Ukraina pieder Krievijai, tās aktīvisti izdomājusi atgādināt Maskavas iedzīvotājiem, ka patiesībā īstie nacisti esot Baltijas valstīs. Ar šādu nolūku pie Latvijas vēstniecības uzslieti stendi, kuros šaustīti pašreizējie “neonacistu” režīmi Baltijas valstīs un sunīta to nepateicība par padomju okupantu atnesto laimīti.
В Москве, вблизи посольства Латвии, открылась выставка с оскорблениями в адрес этого государства.
— SOTA (@sotaproject) June 23, 2025
На плакатах превратно пересказывается история страны и сообщается, что «Русофобия – входной билет Прибалтики в Евросоюз», латвийской нации не существует, сама страна «взращена в… pic.twitter.com/kqvJ2MNAdu
Uzslietajai propagandas ekspozīcijai Krievijas Kara vēsturiskā biedrība devusi nosaukumu “Baltijas neonacisma izcelsme un būtība”. Uz sešiem āra stendiem izrādītas “arhīvu fotogrāfijas un dokumenti”, kas, kā norādīts, atklāj “latviešu rusofobijas saknes”. Vienlaikus arī paplašināta izstādes versija ar 16 stendiem izvietota arī citur Maskavā, kur pausts skatījums uz "nacisma ideoloģijas attīstību" Latvijā, Igaunijā un Lietuvā gan 20. gadsimtā, gan mūsdienās.
Par ko tad žēlojas Krievijas Kara vēsturiskā biedrība, nolemjot atkal paspēlēt jau gadiem nodrāzto nacistu plati? Izrādās, briesmīgie baltieši ne tikai apspiežot krievus, kur vien var, ne tikai palīdzot ukraiņu “nacistiem” nogalināt krievu karavīrus, kas tikai veic “speciālo militāro operāciju” un ieradušies “atbrīvot” Ukrainu, bet pat alkst uzbrukt Krievijai ar NATO palīdzību.
“Rusofobijas līmenis Latvijā, Igaunijā un Lietuvā šodien vienkārši pārspēj visas robežas. Baltijas valstis atbalsta Ukrainas neonacismu, piegādā tai ieročus. No Baltijas nākuši algotņi karo pret mūsu karavīriem “speciālās militārās operācijas” zonā, nogalina mierīgos iedzīvotājus,” sūkstās Krievijas Kara vēsturiskās biedrības zinātniskais direktors Mihails Mjagkovs.
Un vispār, tagadējo Baltijas valstu teritorijas bija nožēlojamas plukatas, pirms tur ieradās krievu atbrīvotāji, un nepateicīgo baltiešu “neonacismam” esot senas saknes. “Pirms iekļaušanas Krievijas impērijā šie reģioni bija nožēlojamas Dānijas, Polijas un Zviedrijas provinces. Tikai Krievijas un PSRS sastāvā tās sāka veidot valsti, attīstīt kultūru un izglītību. Pirmo reizi parādījās tāds jēdziens kā latviešu un igauņu literārās valodas,” šīs biedrības tīmekļa vietnē stāsta Mjagkovs.
1940. gadā Baltijas valstis brīvprātīgi kļuvušas par PSRS republikām un iedzīvotāji ar lielu prieku sagaidījuši savus atbrīvotājus, neaizmirst piebilst šis Mjagkovs. Tiesa, viņš nepaskaidroja, kā tas nākas, ka baltiešu vidū, pēc viņa paša teiktā, bija milzīgs nacistiskās Vācijas atbalstītāju skaits, ja jau tauta bija sajūsmā par padomju režīmu. “PSRS laikā par to nerunāja, bet kolaboracionisma un nodevības līmenis Baltijā bija zvēriem līdzīgs un šausminošs. Igaunijā, Latvijā un Lietuvā bija policijas soda bataljoni, kuros bija desmitiem tūkstošu cilvēku. Baltieši apsargāja koncentrācijas nometnes (..) slepkavoja bērnus, sievietes un sirmgalvjus.”
Vēl vairāk, nacistu kolaboranti, kas kara beigās aizbēga uz Rietumiem, nereti pēc PSRS sabrukuma atgriezās Baltijas valstīs. “Par Baltijas valstu līderiem un politisko eliti kļuva personas, kas vai nu pašas piedalījās karā nacistu pusē pret Padomju Savienību vai viņu pēcteči,” šausta baltiešus Mjagkovs.
Tagad šie briesmoņi tik ļoti alkstot karot pret Krieviju, ka ievilks savā tīklā arī NATO, biedē Mjagkovs. “Viņu acīs ir tikai naids un rusofobija, kas var novest pie tā, ka Baltijas valstis ievilks NATO karā pret Krieviju. Vai viņi domā par to, ka pēc tās no viņu valstīm nekas nepaliks pāri? Acīmredzot, nē. Vairumam Baltijas valstu politiķu ir finansējuma avoti un patvērumi tālu Rietumos. Par savu tautu viņi, protams, nedomā.”
