Baltijas valstis izstrādās kopīgus masu evakuācijas plānus
Baltijas valstu iekšlietu ministri ir parakstījuši memorandu, kura mērķis ir stiprināt reģionālo sadarbību pārrobežu evakuācijas plānošanā, izstrādājot kopīgus masu evakuācijas plānus un nodrošinot savlaicīgu informācijas apmaiņu.
Igaunija, Latvija un Lietuva ir apņēmušās sadarboties gadījumā, ja reģionā būs nepieciešama plaša mēroga evakuācija. Tas ietver datu apmaiņu par evakuācijas kapacitātēm, potenciālajiem evakuācijas koridoriem un robežas šķērsošanas punktiem, piektdien paziņoja Lietuvas Iekšlietu ministrija, vēsta "Lrt.lt".
Valstis arī cenšas tālāk attīstīt nepieciešamos rīkus un resursus, lai atbalstītu evakuācijas, īpaši koncentrējoties uz ievainojamu grupu palīdzību. "Ir svarīgi, lai Baltijas valstis pieņemtu vienotu pieeju un koordinētu rīcību, reaģējot uz draudiem, lai nodrošinātu mūsu cilvēku drošību – īpaši, ja būs nepieciešamas plaša mēroga evakuācijas," sacīja Lietuvas iekšlietu ministrs Vladislavs Kondratovičs.
"Ir izšķiroši svarīgi, lai būtu skaidri protokoli un ātra informācijas apmaiņa, lai īstenotu efektīvus profilakses, sagatavošanās un mazināšanas pasākumus, kā arī nodrošinātu koordinētu sabiedrisko komunikāciju, lai izvairītos no impulsīvas uzvedības gan sagatavošanās, gan reaģēšanas procesā uz krīzēm," viņš piebilda.
Memorands tiek parakstīts, ņemot vērā pastiprinātas reģionālās bažas par drošību, enerģētikas infrastruktūru un hibrīddraudiem, Baltijas valstīm cenšoties panākt ciešāku koordināciju gan starp sevi, gan ar plašākiem ES partneriem.
Maija beigās iekšlietu ministri un civilās aizsardzības amatpersonas no astoņām ES valstīm – Beļģijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Luksemburgas, Nīderlandes, Somijas un Zviedrijas – izdeva kopīgu deklarāciju Briselē, aicinot veikt steidzamus pasākumus, lai stiprinātu civilās aizsardzības, ārkārtas sagatavošanās un noturības pasākumus gan nacionālā, gan ES līmenī.
Kopīgajā deklarācijā tika uzsvērts, ka nacionālā drošība ir atkarīga ne tikai no militārajām spējām, bet arī no iekšējo drošības sistēmu gatavības un to spējas saglabāt stabilitāti, paredzēt, reaģēt uz un izturēt dažādas krīzes.
