Vācijas izlūkdienesta vadītājs: Putins gatavo uzbrukumu Baltijas valstīm
Maskava varētu veikt provokāciju Baltijas valstīs, piesedzoties ar "krievvalodīgo iedzīvotāju aizsardzību", līdzīgi kā Kremļa operācijā Krimā 2014. gadā, paziņojis Vācijas Federālā izlūkošanas dienesta (BND) vadītājs Bruno Kāls, kurš gatavojas pamest savu amatu.
Pēc viņa teiktā, nav runa par vērienīgu iebrukumu ar tanku pielietošanu un bombardēšanu - Krievijai pietiek nosūtīt uz Igauniju "zaļos cilvēciņus" it kā krievvalodīgās minoritātes aizstāvībai, "Reuters" citē Kāla teikto. Šādā veidā, viņš uzskata, prezidents Vladimirs Putins centīsies pārbaudīt NATO apņēmību aizsargāt savus sabiedrotos.
Kāls paziņoja, ka Ukraina Maskavai ir starpposms ceļā uz sadursmi ar aliansi. "Mēs esam pilnīgi pārliecināti, un mums ir izlūkošanas pierādījumi, ka Ukraina ir tikai solis Krievijas ceļā uz rietumiem," viņš norādīja. BND vadītājs uzskata, ka daļa Krievijas augšdaļas netic, ka alianse skarbi atbildēs gadījumā, ja uzbruks kādam no saviem biedriem, raksta "The Moscow Times".
"Viņi vairs netic, ka NATO piektais pants strādā. Un viņi gribētu to pārbaudīt. Viņi vēlas NATO atgriezt 1990. gadu beigu stāvoklī. Viņi vēlas izmest Ameriku no Eiropas un izmantos jebkurus nepieciešamos līdzekļus, lai to sasniegtu," uzsvēra Kāls.
Vienlaikus viņš uzskata, ka risināt sarunas ar Maskavu šobrīd ir bezjēdzīgi, jo Krievijas prezidents Vladimirs Putins nav mainījis savu nostāju "par agresīvu pieeju šīs problēmas risināšanai".
2014. gadā Krimas ieņemšanas gaitā Krievijas militārpersonas bez atpazīšanas zīmēm pārņēma savā kontrolē atslēgas objektus pussalā, tos sāka dēvēt par "zaļajiem cilvēciņiem".
Iepriekš Igaunijas varas iestādes Krieviju nodēvēja par galveno militāro apdraudējumu. "Krievija ir un būs lielākais drauds Igaunijas drošībai. Karš Ukrainā samazinājis tās uzbrūkošo spēku, taču, pēc dažādiem aprēķiniem, tā spēs to atjaunot divu trīs gadu laikā. Mums jābūt gataviem un jāuztaisa uzbrukuma cena Igaunijai pēc iespējas augstāka," uzsvēra Igaunijas vicekanclera padomnieks Kaido Tiituss.
2025. gada aprīlī kļuva zināms, ka Igaunija gatavojas atvērt militāro bāzi Narvā, lai pastiprinātu robežas aizsardzību ar Krieviju. Tur izvietos vairāk nekā 200 Igaunijas karavīru un sabiedroto vienības. Arī 2024. gada septembrī Igaunijas varas iestādes pie Krievijas robežas izveidoja "Reedo" militāro bāzi, kas paredzēta 1000 cilvēkiem. Objekts tiks izmantots kā "savākšanas punkts" atbilstoši NATO aizsardzības plāniem.
Tāpat šogad valsts sāks aizsardzības līnijas izbūvi uz 600 aizsargbūvēm gar pierobežu. Līdz rudenim tiks izveidota pirmā 14 bunkuru robeža Igaunijas ziemeļaustrumos, bet vēl četras slēptuves izvietos dienvidaustrumu teritorijās.
