Krievija neizbeigs karu Ukrainā, kamēr NATO "neizvedīs" karaspēku no Baltijas valstīm, saka Rjabkovs

Par ASV attiecībām, ieroču kontroli un neizplatīšanu atbildīgais Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs izteicis aizrādījumus intervijā valsts vadītajai ziņu aģentūrai "TASS".

Rjabkova komentāri iezīmē Kremļa nostājas maiņu. Viņš norādīja, ka konflikta saknes meklējamas ne tikai pašā Ukrainā, bet arī NATO paplašināšanās virzienā uz austrumiem. Pēc Rjabkova teiktā, NATO spēku izvešana no Baltijas valstīm palīdzētu izbeigt karu, vēsta "Newsweek".

NATO uztur spēcīgu militāro klātbūtni Baltijas valstīs, un daudznacionālās kaujas grupas un brigādes ir izvietotas Bulgārijā, Igaunijā, Ungārijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Rumānijā un Slovākijā.

Militārā alianse pastiprināja savu klātbūtni reģionā pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. 6. jūnija atjauninājumā teikts, ka astoņas kaujas grupas "demonstrē transatlantiskās saites spēku un alianses solidaritāti, apņēmību un spēju reaģēt uz jebkādu agresiju".

Tāpat Zviedrija un Somija kopš iebrukuma ir pārgājušas no neitralitātes un pievienojušās NATO.

Kremlis bija paziņojis, ka Ukrainai ir jāatsakās no savām ambīcijām pievienoties NATO kā nosacījums kara izbeigšanai, taču Rjabkovs, šķiet, signalizēja "TASS", ka aliansei ir pilnībā jāaiziet arī no Baltijas valstīm.

Rakstā ar nosaukumu "Ārlietu ministra vietnieks Rjabkovs: Nav iespējams atrisināt konfliktu, kamēr NATO neizstājas" amatpersona apgalvoja, ka konflikta risināšanai Ukrainā ir jāpievēršas tam, ko viņš raksturoja kā pamatcēloņus.

"Amerikāņu pusei ir nepieciešami praktiski soļi, kuru mērķis ir novērst mūsu fundamentālo pretrunu pamatcēloņus drošības jomā.

"Starp šiem cēloņiem priekšplānā ir NATO paplašināšanās. Neatrisinot šo fundamentālo un mums visakūtāko problēmu, vienkārši nav iespējams atrisināt pašreizējo konfliktu Eiroatlantijas reģionā."

Rjabkovs norādīja, ka NATO paplašināšanās uz austrumiem ir kara centrālais elements.

"Ņemot vērā Ukrainas krīzes raksturu un ģenēzi, ko provocēja iepriekšējās ASV varas iestādes un Rietumi kopumā, šis konflikts dabiski darbojas, nu, ja vēlaties, kā pārbaudījums, tiesas process, kas pārbauda Vašingtonas nodomu nopietnību sakārtot mūsu attiecības," viņš teica.

Pagājušajā mēnesī trīs Krievijas avoti, kas pārzina Vašingtonas vadītās sarunas, pastāstīja "Reuters", ka Putina nosacījumi Ukrainas kara izbeigšanai ietver Rietumu līderu rakstisku solījumu apturēt NATO paplašināšanos uz austrumiem.

Augsta ranga Krievijas avots, kurš pazīstams ar Kremļa augstākā līmeņa domāšanu 28. maijā publicētā rakstā aģentūrai "Reuters" sacīja: "Putins ir gatavs noslēgt mieru, bet ne par katru cenu."

Cits avots aģentūrai "Reuters" sacīja: "Putins ir pastiprinājis savu nostāju".

Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs aģentūrai "TASS" sacīja: "Trampa atgriešanās Baltajā namā, deklarējot savu apņemšanos panākt politisku un diplomātisku Ukrainas krīzes noregulējumu, ir kļuvusi par iemeslu piesardzīgam optimismam attiecībā uz iespējamo attiecību normalizēšanu ar Amerikas Savienotajām Valstīm, bet arī plašākā nozīmē.

"Tieši šādā garā Krievijas un Amerikas Savienoto Valstu prezidenti rīkoja četras telefonsarunas." Mūsu puse pauda pateicību par Amerikas Savienoto Valstu atbalstu tiešo sarunu atsākšanā starp Krieviju un Ukrainu, ko Ukrainas puse pārtrauca 2022. gadā.

"Taču Vladimirs Putins arī apstiprināja pamatprincipu par nepieciešamību novērst konflikta pamatcēloņus politisko un diplomātisko centienu ietvaros. Pretējā gadījumā ilgtermiņa mieru nevar nodrošināt, un konkrēti ir jāizslēdz jebkāda iespēja Ukrainas bruņotajiem spēkiem izmantot atelpas pauzi un pārgrupēt savus spēkus."