Ulfa ikdiena Sibīrijā un speciāls ciemats tiem, kas vīlušies: kā Krievijā dzīvo "bēgļi" no Vācijas
Taiga, politiskais patvērums un ciems emigrantiem: kā šodien iekārtojusies no Vācijas uz Krieviju aizbraukušo vāciešu dzīve, un kāpēc viņi patiesībā gājuši uz šo soli? Par to raksta "Deutsche Welle".
2024. gada augustā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja rīkojumu "par humānā atbalsta sniegšanu personām, kurām ir tuvas tradicionālās Krievijas garīgi tikumiskās vērtības". Atbilstoši tam uz Krieviju varētu pārcelties ārzemnieki, kuri nepieņem savu valstu politiku, kas uzspiež "destruktīvas neoliberālas ideoloģiskas nostādnes".
2025. gada 24. martā Krievijas Iekšlietu ministrijas oficiālā pārstāve Irina Vilka paziņoja, ka valsts "garīgi tikumiskās vērtības atbalstošajiem" ārzemniekiem tika izsniegtas vairāk nekā 800 atļaujas pagaidu dzīvošanai Krievijā.
"Mums nav tuvas viņu vērtībās un pārcēlāmies uz Krieviju"
"Mums ir divi bērni - divi zēni, četri un divarpus gadi. Tieši bērnu dēļ pārcēlāmies uz Krieviju. Visi zina, ka mūsdienu Eiropa, Vācija visas planētas priekšgalā, propagandē netradicionālas vērtības. Bet mums tās nav tuvas. Un negribam, lai šīs tā saucamās "vērtības" tiek uzspiestas mūsu bērniem," tā skanēja Vācijas pilsoņa Maksima Žitņikova uzruna Vladimiram Putinam. 2025. gada 15. aprīlī viņš krievu un vācu valodā lūdza Krievijas prezidentu piešķirt viņam Krievijas pilsonību. Šo stāstu plaši atspoguļoja Krievijas mediji.
Vēlāk žurnālists Iļja Šepeļins uzzināja, ka problēmas Vācijā Žitņikovam radušās ne tikai ar "netradicionālām vērtībām", bet arī ar finansēm. 2015. gadā viņa kompānijai piederošos restorānus slēdza parādu dēļ, bet 2021. gadā bankrota procedūrā caur tiesu tika slēgta arī pati kompānija. Vīrietis stāstīja, ka problēmu ar likumu Vācijā viņam neesot bijis, jo pretējā gadījumā viņš nebūtu izlaists no valsts.
Pēc kādas tieši procedūras Žitņikovs pārcēlās uz Krieviju, nav zināms. Tomēr neilgi pēc uzrunas Putinam viņš ieguva Krievijas pilsonību. Maksims Žitņikovs nav pirmais Vācijas pilsonis, kurš pārcēlies uz Krieviju. Krievijas valsts mediji par līdzīgiem gadījumiem rakstīja pat krietni pirms kara sākuma Ukrainā, bet par šādu stāstu figurantiem bieži vien kļuva cilvēki, kuriem nemaz nav krievu saknes.
DW vērsusies pēc komentāriem pie visiem teksta varoņiem, taču uz publicēšanas brīdi atbildi neviens no viņiem nav saņēmis.
Ciemats Ņižņijnovgorodas apgabalā ārzemniekiem, kuri jūtas "vīlušies"
Kopš 2021. gada Remo Kiršs dzīvo Ņižņijnovgorodas apgabalā. Pirms tam viņš, pēc paša vārdiem, Potsdamā bijis uzņēmējs. Kiršs sarunās ar medijiem saka, ka pārcēlies uz Krieviju, jo nav piekritis politikai, kas Vācijā tiek īstenota attiecībā uz bēgļiem un LGBT kopienas pārstāvjiem, kā arī tās uzvedību starptautiskajā arēnā.
Lai gan Remo Kiršs uz Krieviju pārcēlās jau pirms kara sākuma Ukrainā, Krievijas mediji par viņu sāka īpaši aktīvi rakstīt tikai pēdējos pāris gados. 2024. gada martā vīrietim un viņa sievai Birgitai, lai gan viņi nerunā krieviski, izsniedza Krievijas pilsonību pēc Vladimira Putina rīkojuma, bet to lūdza Ņižņijnovgorodas apgabala gubernators Gļebs Ņikitins. Pēc nedaudz vairāk kā trim mēnešiem Kiršs kļuva par reģiona vadītāja padomnieku ārvalstu speciālistu pārcelšanās jautājumos.
Kiršs aktīvi vada soctīklus vācu valodā. Tajās viņš parasti vai nu uzstājas ar Rietumu kritiku, salīdzinot to ar Krieviju, vai arī stāsta par savu dzīvi Ņižņijnovgorodas apgabalā. Pašlaik viņa ģimene tur būvē ciematu no astoņām mājām tādiem pašiem rietumvalstu "emigrantiem", kuri jūtas "vīlušies".
Ar ko Krievijā pelna Kiršs, līdz galam nav skaidrs. Tomēr savos sociālajos tīklos un "YouTube" kanālā viņš bieži ievieto aģentūras reklāmu, kas palīdz ārzemniekiem pārcelties uz Krieviju.
"Daba dara mani laimīgāku šeit nekā Eiropā"
Brandenburgas zemē dzimušais Ulfs Zībahs taigā Krasnojarskas novadā dzīvo kopš 2016. gada. Viņš ir vienīgais no šī teksta varoņiem, kurš šodien publiski neizsakās par politiku. "Es esmu dabas cilvēks. Daba mani padara laimīgāku tepat Eiropā," intervijā vietējai telekompānijai 2019. gadā teica Zībahs. No tās pašas reportāžas izriet, ka vīrietis pirms pārcelšanās uz Krieviju paspējis padzīvot Kanādā un Zviedrijā, kā arī "vadījis būvfirmu".
Savos sociālajos tīklos vīrietis sevi dēvē par "Sibirienwolf" - Sibīrijas vilku. Lielākoties ieraksti veltīti viņa sadzīvei Krievijas taigā: viņš izvieto saturu, kas saistīts ar būvniecību, dabu un automašīnām. Dažkārt uzrunā auditoriju monologa formātā, taču par politiku, atšķirībā no daudziem citiem pārcēlušies uz Krieviju, neizsakās.
Jaunajā vietā Ulfs Zībahs atklāja tūrisma bāzi ar pavisam vienkāršu nosaukumu "Tūrisms pie Ulfa". Spriežot pēc viņas sociālajiem tīkliem, tur apmesties var par samērā pieticīgiem 2000 rubļiem pa nakti (aptuveni 22 eiro).
"Bēgšana" no Vācijas uz Kalugas apgabalu
Andrē Grīsbaha stāsts Krievijas medijos skaļi izskanēja 2015. –2016. gadā par to, ko viņš dēvē par viņa ģimenes "bēgšanu" no Vācijas. Uz Krieviju viņš pārcēlās kopā ar sievu, divām meitām un četriem mazbērniem. Ierodoties Krievijā, Grīsbahi uzreiz iesniedza lūgumu piešķirt viņiem politisko patvērumu: Andrē baidījās, ka Vācijas varas iestāžu politikas dēļ ģimenei "varētu atņemt bērnus". Krievijas migrācijas iestādēm šis arguments pārliecinošs nešķita uzreiz. Sākumā Vācijas "bēgļi" pēc kārtas saņēma vairākus aizsardzības atteikumus, bet patvērumu viņiem piešķīra tikai 2019. gadā.
Kopš tā laika Krievijas medijos Grīsbahu ģimenes vēsture sākusi skanēt retāk. Viņi apmetās Malojaroslavecas pilsētā netālu no Kalugas un arī sāka rakstīt blogu par savu dzīvi Krievijā. Salīdzinot ar pārējiem šī teksta varoņiem, viņi ir ļoti cieši iesaistīti Krievijas realitātē: regulāri izsakās par politiku un iesaistās valdonīgās un provokatīvās aktivitātēs. Piemēram, regulāri publicē foto, kā pin maskēšanās tīklus militārpersonām kopā ar vietējo "krievu kopienu".
Arī par dzimteni Grīsbahi neaizmirst. Savā "Telegram" kanālā, piemēram, viņi regulāri dalās galēji labējās partijas Brīvā Saksija ierakstos, kas ietur radikālas pozīcijas un iestājas par sakšu neatkarību.
Ģimene atklāti dalās arī savās problēmās jaunajā vietā. 2023. gada sākumā viņi sūdzējās, ka migrācijas dienests viņiem atteicies pagarināt uzturēšanās atļauju, bet vēlāk ierakstīja video, kurā dalījās problēmās ar Krievijas birokrātiju. Lai gan savā kanālā viņi pastāvīgi piemin kādu darbu, ar ko nodarbojas Andrē, Grīsbahi regulāri lūdz savus abonentus palīdzēt viņiem materiāli un lūdz veikts tiešos pārskaitījumus uz bankas karti.
