Skaļākie korupcijas skandāli, kuros tiek vainots Donalds Tramps. "Es nebūšu tas, kas atsakās"

Tramps pelna naudu, sadarbojoties ar arābu valstīm

Gan savā pirmajā, gan otrajā prezidentūras termiņā Donalds Tramps par pirmo ārvalstu vizītes galamērķi neizvēlējās ne kaimiņvalsti, ne sabiedroto, bet gan devās uz Saūda Arābiju, pēc tam uz Kataru un Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE). Pēc šiem braucieniem viņš divas reizes atgriezās ar līgumiem, kas apstiprināja miljardiem dolāru lielus ieguldījumus Amerikas uzņēmumos.

Stiprinot biznesa saites ar ASV, arābu valstis faktiski iegūst papildu drošības garantijas. Visās trīs valstīs ir izvietots ASV karaspēks, tātad Amerika aizsargā nevis vienkārši sabiedrotos, bet investorus Amerikas ekonomikā.

Katara Trampam uzdāvina lidmašīnu, ko dēvē par “lidojošo pili”

Eksperti ir novērtējuši lidmašīnu, kas oficiāli tika uzdāvināta Gaisa spēkiem, 200 miljonu ASV dolāru vērtībā - vairāk nekā visu iepriekšējo ASV prezidentu dāvināto ārzemju dāvanu vērtība kopā. Šo dāvanu daudzi uzskata par kukuli. Taču par tās pieņemšanu Trampam nekas nedraud. 

"Tas ir lielisks žests," žurnālistiem Baltajā namā sacīja Tramps, atbildot uz jautājumu, vai Katara sagaida kaut ko pretī. "Es nebūšu tas, kas atsakās no šāda piedāvājuma. Es gribu teikt, ka es varētu būt stulbs cilvēks un teikt "nē, mēs negribam ļoti dārgu lidmašīnu bez maksas"."

Baltais nams un Tieslietu ministrija uzskata, ka dāvana ir likumīga un nav kukulis, jo tā netiek dota apmaiņā pret kādu konkrētu pakalpojumu vai darbību, avoti norādīja ABC. Vēsts par Kataras dāvanu daudziem likusi uzdot jaunus jautājums par iespējamiem interešu konfliktiem saistībā ar Trampa ģimenes uzņēmumiem un valsts amata izmantošanu.

Tramps pārsvarā ir likvidējis visus atbildības mehānismus, kas ierobežoja viņa priekšgājējus. Oficiālu izmeklēšanu nebūs, jo Tramps par to ir parūpējies — viņš ir atlaidis valdības ģenerālinspektorus un ētikas uzraugus, iecēlis partijiski lojālus cilvēkus Tieslietu departamenta, Federālās izmeklēšanas biroja (FIB) un regulatīvo aģentūru vadībā, kā arī republikāņu kontrolētais Kongress nevēlas rīkot uzklausīšanu saistībā ar šo lietu, vēsta "The Irish Times". 

Tramps pelna naudu, sadarbojoties ar kriptobiznesmeņiem

Sava pirmā prezidentūras termiņa laikā Donalds Tramps skaidri pauda, ka nav liels kriptovalūtu piekritējs. Taču vēlāk viņš mainīja viedokli. "Bitcoin" entuziasts Deivids Beilijs un vairāki citi kriptomiljonāri 2024. gadā ziedoja maksimāli atļauto summu — 844 600 dolāru katrs — viņa priekšvēlēšanu kampaņai, tā iegūstot Trampa uzmanību.

Jūlijā Tramps uzstājās “Bitcoin” konferences laikā ar runu, kas lielākoties patika dalībniekiem. Viņš, piemēram, solīja, ka uzvaras gadījumā atlaidīs Vērtspapīru un biržu komisijas vadītāju Geriju Gensleru, kuru kriptouzņēmēji uzskata par savu galveno ienaidnieku.

Jau 2024. gada septembrī Trampa ģimene ieguldīja jaunā uzņēmumā “World Liberty Financial”, kas izlaida savu kriptovalūtu. Trampiem bija paredzēts saņemt 75% no visiem ienākumiem — tas nozīmē nedaudz vairāk nekā 30 miljonus dolāru, vēsta “Medūza”. Līdz novembrim no šīs kriptovalūtas pārdošanas tika nopelnīti vairāk nekā 20 miljoni dolāru.

Taču pēc Trampa uzvaras prezidenta vēlēšanās uzradās kriptomiljardieris Džastins Sans, kurš iegādājās “World Liberty” kriptovalūtas par 30 miljoniem dolāru. Kopumā “World Liberty” pārdeva kriptovalūtas par 550 miljoniem dolāru — un Trampa ģimene saņēma vairāk nekā 400 miljonus, vēsta "Medūza". 2025. gada 17. janvārī, trīs dienas pirms inaugurācijas, Tramps izlaida savu “meme coin”. 

Tramps pelna, pateicoties tam, ka konfliktē ar Silīcija ielejas uzņēmējiem

2025. gada janvārī, divas nedēļas pirms Donalda Trampa inaugurācijas, uzņēmums "Amazon Prime" paziņoja, ka finansēs dokumentālo filmu par viņa sievu Melāniju. Citas studijas piedāvāja no 4 līdz 14 miljoniem dolāru, taču "Amazon Prime" solīja 40 miljonus. No šīs summas 28 miljoni nonāks tieši Melānijas Trampas rīcībā. Filmu paredzēts izlaist 2025. gada otrajā pusē.

Visticamāk, iepriekšēja vienošanās tika panākta jau 2024. gada decembrī, kad "Amazon" īpašnieks Džefs Bezoss apmeklēja Trampa īpašumu Maralago, Floridā. Bezosa īpašumā ir arī "The Washington Post" — viena no ietekmīgākajām ASV avīzēm. Trampa prezidentūras pirmajā termiņā viņš bija ļoti neapmierināts ar šīs avīzes rakstiem par sevi. 2019. gadā Bezoss iesūdzēja Trampa administrāciju tiesā, apgalvojot, ka tā politisku iemeslu dēļ atņēmusi "Amazon" 10 miljardus dolāru vērtu līgumu ar Pentagonu.

2024. gada oktobrī, neilgi pirms vēlēšanām, Bezoss aizliedza "The Washington Post" publicēt redakcijas atbalsta viedokli Demokrātu partijas kandidātei Kamalai Hārisai. Daudzi uzskata, ka filmas par Melāniju Trampu finansēšana ir Bezosa mēģinājums atgūt prezidenta labvēlību.

Tikmēr arī Marks Zakerbergs (precīzāk — viņa kompānija "Meta") 2025. gada janvārī piekrita samaksāt prezidentam Donaldam Trampam 25 miljonus ASV dolāru, panākot mierizlīgumu Trampa ierosinātajā lietā par viņa "Facebook" un "Instagram" kontu bloķēšanu pēc Trampa atbalstītāju iebrukuma ASV Kapitolijā 2021. gada 6. janvārī. Toreiz Zakerbergs publiski paziņoja, ka Tramps kūdījis ļaudis gāzt leģitīmo valdību. Tramps savukārt atbildēja, ka "Facebook" viņu cenzē un sadarbojas ar viņa politiskajiem pretiniekiem.

"Tramps nav maksājis nodokļus"

2016. gada debatēs Hilarija Klintone vairākkārt apsūdzēja Trampu nodokļu nemaksāšanā un darbinieku atlaišanā bez atlīdzības. Tramps nevis aizstāvējās, bet atzina, ka izmantojis likumdošanas “vājos punktus”, paskaidrojot: “Vadot uzņēmumu, mana atbildība ir rūpēties par sevi, savu ģimeni, darbiniekiem un citiem maniem uzņēmumiem.”

Tramps apgalvoja — ja kādam nepatīk likumi, tad lai tos maina. Viņš norādīja, ka arī viņa politiskie pretinieki rīkojas līdzīgi, lai gan publiski viņu apsūdz. Šī atklātība izrādījās ārkārtīgi efektīva politiskā stratēģija, un Tramps arī turpmāk tieši tāpat aizsargājas pret citām korupcijas apsūdzībām.