Eiropā ir tikai trīs valstis, kas ir mazāk apdzīvotas nekā Latvija
Saskaņā ar nesen Eiropas Savienībā publicētajiem datiem iedzīvotāju blīvums ES pašlaik ir 109 cilvēki uz kvadrātkilometru. Latvija ir viena no vismazāk apdzīvotākajām valstīm.
Iedzīvotāju blīvuma rādītājs ievērojami atšķiras ES dalībvalstīs. Lielākais iedzīvotāju blīvums reģistrēts Maltā - 1 766 cilvēki uz kvadrātkilometru. Ar vērā ņemamu atpalicību tai seko Nīderlande (526) un Beļģija (387). Viszemākais iedzīvotāju blīvums ir Somijā (18 cilvēki uz kvadrātkilometru) un Zviedrijā (26).
Tālāk seko Norvēģija (15) un Latvija, kas atrodas ceturtajā vietā - 30 cilvēki uz kvadrātkilometru. Tai seko Igaunija - 32 cilvēki uz kvadrātkilometru. Norvēģija gan nav ES dalībvalsts, tā ka faktiski Latvijai pieder trešā vieta ES.
Vēl gan ir Islande. Tur iedzīvotāju blīvums vispār ir tikai 4 cilvēki uz kvadrātkilometru. Mēs gan šo attālo salu neņemsim vērā.
No 2003. līdz 2023. gadam vidējais iedzīvotāju blīvums ES pieauga no 105 līdz 109 cilvēkiem uz kvadrātkilometru. Šajā periodā izaugsme bija vērojama 19 ES dalībvalstīs. Lielākais pieaugums konstatēts Maltā (no 1 263 līdz 1 766 cilvēkiem uz kvadrātkilometru) un Luksemburgā (no 175 līdz 258). Ievērojamākais samazinājums notika Rumānijā (no 95 uz 81) un Bulgārijā (no 70 uz 59).
2019. gadā Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pirmo reizi publicēja datus par blīvi apdzīvotām teritorijām Latvijā
Blīvi apdzīvota teritorija ir no administratīvā un teritoriālā iedalījuma neatkarīga, nošķirta teritorija – apmešanās vai darba vieta, kurā viens otram kaimiņos vai netālu dzīvo vai strādā vismaz 50 pastāvīgie iedzīvotāji.
Ciemu robežas nosaka pašvaldība, taču nepastāv vienoti kritēriji to noteikšanai, tādēļ ciemi nav savstarpēji salīdzināmi. Piemēram, visa Audriņu un Naujenes pagastu teritorija ir sadalīta ciemos. No 1 438 ciemiem ar oficiāli noteiktām robežām 2019. gada sākumā divdesmit ciemos vispār nav pastāvīgo iedzīvotāju, 399 to ir mazāk par 50, norāda CSP Izplatīšanas risinājumu daļas vadītājs Dāvis Kļaviņš.
2019. gadā Latvijā ir 1 319 blīvi apdzīvotas teritorijas, 131 no tām pastāvīgo iedzīvotāju skaits ir mazāks nekā 50, taču tajās strādā vismaz 50 nodarbināto. Šādu teritoriju skaits kopš 2000. gada ir samazinājies visos statistiskajos reģionos: visvairāk – Latgalē un Vidzemē (par 25%), vismazāk – Pierīgā (par 2%). Latgalē un Vidzemē teritoriju skaita samazināšanās ir saistīta ar depopulāciju, savukārt Pierīgā pretēji – ar apdzīvotības pieaugumu, vairākām teritorijām laika gaitā saplūstot.
Vislielākā blīvi apdzīvotā teritorija ir Rīga (676 383 iedzīvotāji, par 43 312 vairāk nekā pilsētā, un 483 652 nodarbināto), kas sevī ietver vairākas Pierīgas apdzīvotās vietas, kā Baloži, Mārupe, Jaunmārupe, Ķekava un Bukulti, savukārt kā atsevišķas blīvi apdzīvotas teritorijas no Rīgas pilsētas izdalītas Bolderāja, Mangaļsala, Jaunciems, Brekši un citas.
Pēc nodarbināto skaita vislielākās blīvi apdzīvotās teritorijas, kurās dzīvo mazāk nekā 50 iedzīvotāju, ir Ziemeļu iela pie Starptautiskās lidostas "Rīga" (1 596 nodarbināto) un Liepājas biznesa centrs (1 189).
Vairākas blīvi apdzīvotās teritorijas, tai skaitā Rīga, atrodas dažādās administratīvajās teritorijās un liecina par administratīvo teritoriju robežu nesakritību ar iedzīvotāju faktisko izvietojumu. Piemēram, Daugavpils pilsētā blīvi apdzīvotās teritorijas atrodas abpus pilsētas un novada robežai, vairumā gadījumu tai šķeļot vienlaidus apbūvi.
