Kāpēc psihiatri pauž satraukumu par Donalda Trampa stāvokli

Jau 2017. gadā 27 psihiatrijas un psiholoģijas speciālisti publicēja grāmatu “The Dangerous Case of Donald Trump”, kurā pauda bažas, ka Trampa mentālā veselība ir apdraudējums ne tikai ASV, bet arī pasaulei. Viņa impulsivitāte, koncentrēšanās grūtības un empātijas trūkums tika minēti kā iespējami faktori, kas apdraudētu lēmumu pieņemšanas spējas.

Tramps ir 78 gadus vecs un daudziem šķiet, ka viņa veselības stāvoklis pasliktinās. Viņa publiskās uzstāšanās kļūst aizvien nesakarīgākas, sarunvaloda – vulgārāka un impulsīvāka. Vērojama arī izteikta leksikas nabadzība un bieži sastopamas valodas kļūdas, tostarp parafāzija - tiek lietoti neeksistējoši vārdi.

Kognitīvo spēju pārbaude

Aprīlī Tramps izgāja medicīnisko pārbaudi, kuras rezultāti oficiāli tika atzīti par “teicamiem”. Viņš guva maksimālo punktu skaitu Monreālas kognitīvajā testā (MoCA) – 30 no 30. Tomēr eksperti norāda: šis tests nav pilnvērtīgs kognitīvo spēju novērtējums, bet gan skrīninga rīks, kas spēj konstatēt tikai smagas demences gadījumus.

Psihiatre Bendija Lī, kura ilgstoši pētījusi Trampa psihisko stāvokli, norāda, ka pat cilvēki ar šizofrēniju vai jau diagnosticētu demenci var iegūt maksimālos punktus šajā testā. Viņa uzsver: Trampa izturēšanās liecina par ievērojamiem kognitīviem traucējumiem, kurus šāds tests nevar atklāt.

Psihiatru kolektīvais brīdinājums

Bendijas Lī vadītā Pasaules psihiskās veselības koalīcija publicēja manifestu, ko parakstīja 50 eksperti. Dokumentā tika uzskaitīti vairāki traucējumu simptomi: sarunvalodas traucējumi un kļūdas, neatbilstoši, agresīvi izteikumi, bieža vulgaritāte, sašaurināts vārdu krājums, narcistisks domāšanas modelis, pastāvīga realitātes ignorēšana.

Piemēram, jau pirmajā prezidentūras laikā Tramps sociālajos tīklos lietoja vārdu “covfefe” – iespējams, domājot “coverage” (ziņu atspoguļojums). Vārds kļuva par interneta joku un simbolizēja viņa nesakarīgo komunikāciju. Arī šobrīd līdzīgu piemēru netrūkst. Psihologs Džons Gartners ir dokumentējis desmitiem gadījumu, kad Tramps nespēj pabeigt vārdus vai izdomā jaunus – piemēram, “mishiz” tā vietā, lai pateiktu “missiles”.

Savukārt izdevums The New York Times analizēja Trampa runas: tās kļuvušas divreiz garākas, bet daudz mazāk strukturētas. Biežāk sastopama neiecietīga leksika, un palielinājies negatīvi emocionālo izteikumu īpatsvars. Trampa bijusī preses pārstāve Sāra Metjūsa norādījusi, ka viņa runas kļuvušas grūtāk uztveramas un dažkārt liecina par apjukumu.

Vide un ietekme uz stāvokli

Bendija Lī uzsver, ka psihiskie traucējumi ir cieši saistīti ar vidi. Trampa tuvumā atrodas tikai viņa atbalstītāji, kuri stiprina viņa maldīgos uzskatus. Šāda vide nevis palīdz, bet veicina vēl dziļāku attālināšanos no realitātes.

Viņasprāt, Trampu īpaši vilina autoritārie līderi – Vladimirs Putins un citi – jo viņš intuitīvi meklē ārēju spēku, kas viņu spēj ierobežot, līdzīgi kā mazi bērni pārbauda vecāku robežas. Šī “vilkme pēc stingrības” varētu skaidrot viņa konsekvento cieņu pret diktatoriem.

Savā grāmatā “The Psychology of Trump Contagion” Lī apraksta fenomenu, ko viņa dēvē par “psiholoģisko inficēšanos”: Trampa simptomi pārceļas uz sabiedrību. Sabiedrība zaudē spēju atšķirt patoloģisku no normāla. Viņasprāt, tā kļūst akla pret destruktīvām tendencēm, kļūstot līdzatbildīga par notiekošo.

Savukārt Kolorādo universitātes pētījums atklāja, ka gan Trampa atbalstītāji, gan oponenti identificē vienas un tās pašas rakstura iezīmes – narcisma, antisociāluma un agresijas pazīmes. Tomēr atšķiras reakcija: vieniem tas šķiet bīstami, citiem – pieņemami. Tas liek secināt: izpratne par simptomiem nav pietiekama – svarīga ir arī vērtību sistēma.

Amerikas Psihiatru asociācija (APA) aizliedz publiski diagnosticēt sabiedriskas personas bez klātienes izvērtēšanas. Lī uzskata šo normu par neētisku klusēšanu brīdī, kad pastāv draudi sabiedrības drošībai. Viņa pati izstājās no APA un uzsver: psihiatriem ir pienākums brīdināt, ja valsts līderis kļūst bīstams.

Trampa ģimenes ietekme

Donalda Trampa brāļameita, psiholoģe Mērija Trampa, publicējusi bestselleru, kurā apraksta Donalda Trampa bērnību tēva Freda Trampa autoritārās audzināšanas ietekmē. Viņa tēvs tiek raksturots kā “augsti funkcionējošs sociopāts”, bet māte – kā emocionāli nestabila. Šī vide, pēc autores domām, veidoja Trampa raksturu – agresīvu, manipulatīvu, empātijas trūkuma pārņemtu.