Somijas pierobežā parādās militāri objekti - kam gatavojas Krievija?
Satelītattēli atklājuši, ka Krievija pēdējos mēnešos ievērojami pastiprina savu militāro klātbūtni pie Somijas robežas – tas atgādina līdzīgas pazīmes, kas tika novērotas pirms pilna mēroga kara sākuma Ukrainā.
Pēc Zviedrijas sabiedriskā medija SVT rīcībā nonākušiem satelītattēliem, Krievija būvē kazarmas, lidaparātu izvietošanas infrastruktūru un atjauno senas militārās bāzes četrās vietās pie ziemeļrietumu robežas.
Kamenkā, kas atrodas aptuveni 55 kilometru attālumā no Somijas, no februāra uzstādītas vairāk nekā 130 militārās teltis, kurās varētu izvietot līdz 2000 karavīru. Šie soļi tiek skaidroti kā Maskavas atbilde uz Somijas un Zviedrijas pievienošanos NATO, ko Krievija jau iepriekš draudēja apstrīdēt ar “militāri-tehniskiem pasākumiem”. Šobrīd šķiet, ka šie pasākumi nonākuši aktīvā īstenošanas fāzē.
"Kad mēs pievienojāmies NATO, Krievija brīdināja, ka rīkosies. Tagad mēs redzam, ka šie draudi kļūst par realitāti," norādījis Zviedrijas bruņoto spēku komandieris Mikaels Klēsons.
Petrozavodskā, kas atrodas aptuveni 160 kilometrus no Somijas, izbūvēti trīs lieli angāri, kuros, pēc ekspertu domām, varētu glabāt bruņutehniku. Savukārt Severomorskā, kas agrāk bija slēgta aviobāze, tagad ir atjaunota – attēlos redzami helikopteri uz skrejceļa, tikai 110 kilometrus no Somijas un mazāk nekā 70 kilometrus no Norvēģijas.
Olenjas aviobāze, aptuveni 90 km no Somijas, esot pilnībā aktīva – no turienes Krievijas bumbvedēji veic triecienus Ukrainā, apgalvo Ukrainas amatpersonas.
Somijas Bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieka vietnieks ģenerālleitnants Vesa Virtanens paudis bažas, ka Krievija ar šiem soļiem testē NATO vienotību un iespējamo reakciju saskaņā ar 5. pantu, kas paredz kolektīvo aizsardzību.
Virtanens atklājis, ka Krievija plāno reģionā dislocēt četras līdz piecas karaspēka divīzijas, veidojot armijas korpusu ar atbalsta vienībām, kas nozīmē – tuvākajā nākotnē šajā apgabalā atradīsies vairāk karaspēka nekā pirms kara Ukrainā.
Reaģējot uz Somijas iestāšanos NATO, Krievija paziņojusi par jauna "Ļeņingradas militārā apgabala" izveidi un papildu vienību izvietošanu pie robežas. Vienlaikus Putins un Kremļa amatpersonas publiski apgalvo, ka Krievija neplāno uzbrukumus NATO dalībvalstīm.
Tikmēr bijušais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs brīdinājis, ka Zviedrija un Somija kā NATO dalībvalstis tagad ir kodoltrieciena mērķi, ja situācija eskalētos. Viņš paziņojis, ka neitralitātes zaudēšana šo valstu statusu padara par “pretiniekiem”, pret kuriem var vērsties arī ar preventīviem kodoldraudiem.
Krievija arī draudējusi Rietumiem ar kodolkonflikta iespēju, ja tiks realizētas idejas par rietumvalstu karaspēka dislocēšanu Ukrainā. Krievijas Drošības padomes sekretārs Sergejs Šoigu pat izteicies, ka Eiropa slepeni gatavojas karam ar Krieviju līdz 2030. gadam.
Šo militāro pārbūvju un draudu kontekstā analītiķi norāda uz bīstamu paralēli ar 2021. gada novembri, kad ASV brīdināja par Krievijas karaspēka uzkrāšanos pie Ukrainas robežas – un četrus mēnešus vēlāk sākās pilna mēroga iebrukums.
