Eksperts: Putins izmanto Trampu kā instrumentu, lai iegūtu izdevīgus miera nosacījumus
Krievijas diktators Vladimirs Putins saprot, ka lielākas iespējas panākt mieru Ukrainā uz saviem nosacījumiem, ir tiekoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, uzskata Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociētais profesors Māris Andžāns.
Runājot par to, kāpēc šonedēļ Turcijā nenotika sarunas starp Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un Putinu, Andžāns skaidroja, ka tam ir vairāki iemesli, no kuriem galvenais - Putins grib tikšanos ar ASV prezidentu. Krievija grib atgriezties uz starptautiskās politiskās skatuves, bet Putins grib panākt savu leģitimizāciju un izolācijas pārtraukšanu.
"Tikšanās ar Trampu būtu spēcīgs signāls, jo līdz šim Putins pamatā ir ticies ar tirāniem vai Rietumos pretrunīgi vērtētiem līderiem. Taču būtiskākais - Putins redz daudz lielākus ieguvumus no šīs tikšanās, jo viņš var apvārdot ASV prezidentu," sacīja eksperts.
Viņš skaidroja - ja Putins tiktos ar Zelenski, ir skaidrs, uz ko uzstātu Krievija un uz ko - Ukraina. Tie nebūtu Krievijai labvēlīgi nosacījumi. Savukārt, ja Putins tiekas ar Trampu, Krievijas diktatoram esot lielākas iespējas uzvarēt.
Andžāna ieskatā, Putins liks galdā savus piedāvājumus un apvārdos Trampu, savukārt ASV prezidents piekritīs un spiedīs Ukrainu pieņemt Krievijas nosacījumus. Eksperts arī uzsvēra, ka Trapam nav intereses par mieru, kas ir Ukrainas interesēs, jo ASV prezidents daudzkārt ir teicis, ka viņam galvenais ir jebkā pārtraukt karu.
Pēc eksperta paustā, Putins saprot, ka viņš nevar pārņemt savā kontrolē visu Ukrainu, taču viņš spēlēs ilgtermiņā. Ģeopolitikas pētījumu centra direktors uzskata, ka pašlaik panākts pamiers vai uguns pārtraukšana darbotos tikai pāris gadus. Viņaprāt, Putins un viņa administrācija saprot, ka nav jēga turpināt karu un tam ir jāpieliek, ja ne punkts, tad daudzpunkte, taču Krievija to veiksmīgi neizrāda.
"Putina kārtis ir vājas, taču viņš to neizrāda. No februāra vidus, kad notika pirmā Trampa un Putina telefonsaruna, Putins veiksmīgi stiepa gumiju, lai panāktu sev pēc iespējas izdevīgākus nosacījumus, nevis tādus, kāda Ukrainai būtu pelnījusi," teica Andžāns.
Viņš pieļāva, ka gadījumā, ja nonāks līdz kaut kādam kara noregulējumam, Ukrainā notiks vēlēšanas. Eksperta ieskatā to varētu prasīt arī Tramps un tā varētu būt daļa no vienošanās. Tas savukārt nozīmē, ka Krievija mēģinās atbalstīt kaut kādus savus kandidātus. Andžāns norādīja, ka diez vai tas izdosies, bet Krievija mēģinās panākt, lai ukraiņi savā starpā veicinātu nesaticību un notiktu iekšēja cīņa par varu.
Ģeopolitikas pētījumu centra direktors uzsvēra, ka turpināsies arī ietekmes operācijas un hibrīdkarš. Pēc Andžāna paustā, Putins saprot, ka nav jāpārņem visa valsts, lai kontrolētu tās likteni. Krievija Ukrainai ir nozagusi gandrīz 20% tās teritorijas, Ukraina apzinās, ka tā nevar šīs teritorijas atgūt, taču Krievija "savu kāju ir ielikusi" - dalība NATO Ukrainai pārskatāmā nākotnē nebūs, arī ar iestāšanos Eiropas Savienībā nebūs viegli. "Krievija mēģinās ar dažādiem instrumentiem kavēt Ukrainas virzīšanos uz Rietumiem. Putins grib paņemt to, ko var paņemt tagad, un pasliktināt Ukrainas pozīcijas, cik vien tas ir iespējams," sacīja eksperts.
Pēc avotu teiktā, Krievijas izvirzītie nosacījumi ir nereāli un krietni pārsniedz visas iepriekšējās prasības. Krievijas delegācija pieprasīja, lai Ukraina izvestu savu karaspēku no lielas daļas savas teritorijas, lai panāktu pamieru, sacīja avots. Avots piebilda, ka Krievijas prasībās iekļauti arī citi nepieņemami nosacījumi.
Sarunas Stambulā ilga gandrīz divas stundas un puses sazinājušās ar tulka palīdzību, sacīja avots Ukrainas delegācijā. Ukrainas delegācijas vadītājs aizsardzības ministrs Rustems Umerovs pēc sarunām paziņoja, ka apspriesta gūstekņu apmaiņa un uguns pārtraukšana, kā arī iespējamie Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un Krievijas diktatora Vladimira Putina kontakti.
"Apmaiņas jautājums, jautājums par pamieru. Šie divi jautājumi tika apspriesti," viņš sacīja sarunā ar žurnālistiem Stambulā.
Uz žurnālistu jautājumu, vai tika apspriesti iespējamie Putina un Zelenska kontakti, Umerovs atbildēja: "Tika apspriesti. Mēs strādājam pie šī jautājuma." Viņš apstiprināja, ka tuvākajā laikā Krievija un Ukraina rīkos gūstekņu apmaiņu formātā "1000 pret 100".
Krievijas delegācijas vadītājs sarunās ar Ukrainu Vladimirs Medinskis pavēstīja, ka Krievijas delegācija kopumā ir apmierināta ar rezultātu un gatava turpināt kontaktus. Viņš piebilda, ka Krievija ir pieņēmusi zināšanai Ukrainas delegācijas lūgumu par abu valstu prezidentu tikšanos.
Medinskis arī sacīja, ka abām pusēm būtu jāsagatavo savs redzējums par pamieru, un tad šos priekšlikumus varētu apspriest.
Pirms sarunām Umerovs paziņoja, ka Ukraina ir gatava panākt pilnīgu un beznosacījumu pamieru un tiešas sarunas ar Krieviju visaugstākajā līmenī. Attiecīgu paziņojumu viņš publicēja sociālajā tīklā "Facebook" pēc piektdienas pusdienlaikā notikušās Ukrainas, Turcijas un ASV trīspusējās tikšanās.
"Šodien mēs ieradāmies Stambulā, lai rastu reālus veidus, kā panākt ilgstošu un taisnīgu mieru. Miers ir iespējams tikai tad, ja Krievija izrādīs gatavību konkrētai rīcībai, tostarp pilnīgam pamieram uz vismaz 30 dienām un tādu humānu pasākumu īstenošanai kā piespiedu kārtā deportēto ukraiņu bērnu atgriešana un visaptveroša apmaiņa ar visiem kara gūstekņiem," rakstīja Umerovs.
Medinskis pirms Krievijas un Ukrainas sarunu sākuma tikās ar ASV pārstāvi - ASV politikas plānošanas direktoru Maiklu Antonu.
Krievijas diktators Vladimirs Putins svētdien ierosināja Stambulā ceturtdien sākt tiešas Krievijas un Ukrainas sarunas, un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šim priekšlikumam atsaucās, paužot gatavību pats doties uz Stambulu un tur tikties ar Putinu.
Krievijas puse nākamajās dienās klusēja par savu pārstāvniecību sarunās, un tikai trešdienas vakarā pavēstīja, ka delegāciju vadīs Putina palīgs Vladimirs Medinskis - bijušais kultūras ministrs un patlabanējais Krievijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs.
Zelenskis Krievijas delegāciju nodēvējis par butaforisku.
