Ungārijā un Gruzijā plāno ierobežot mediju un Eiropas Savienības programmu darbību
15. un 16.maijā Rīgā tika aizvadīta Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Monitoringa komitejas sanāksmē, kurā īpaša uzmanība tika pievērsta demokrātisko procesu ierobežošanai Ungārijā un Gruzijā. Monitoringa komitejas vadītāja Zanda Kalniņa-Lukaševica situāciju šajās valstīs raksturo kā satraucošu.
“Atsevišķās Eiropas valstīs vērojama vēlme ierobežot nevalstisko organizāciju darbību. Šī situācija ir patiešām satraucoša, jo pilsoniskā sabiedrība ir viens no demokrātisko valstu balstiem – tā ir balss, kas pārstāv un aizstāv sabiedrības intereses,” uzsvēra Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Ungārijā šobrīd tiek apspriests likumprojekts, kas vēl vairāk ierobežotu nevalstisko organizāciju (turpmāk – NVO) darbību, īpaši to iespējas saņemt finansējumu no ārvalstu avotiem, tostarp Eiropas Savienības programmām. Monitoringa komiteja kopā ar Venēcijas komisiju analizēja šādu normu atbilstību Eiropas Padomes standartiem un izvērtēja potenciālos riskus vārda brīvībai un pilsoniskās sabiedrības pastāvēšanai. Ziņojuma projekts par Ungāriju tiks apspriests nākamajā Monitoringa komitejas sēdē šī gada jūnijā.
Līdzīgas satraucošas tendences vērojamas arī Gruzijā, kur tiek rosināti ierobežojumi NVO un mediju darbībai, tai skaitā finansējumam. Ņemot vērā Gruzijā novērojamo demokrātijas regresu, Monitoringa komiteja un Venēcijas komisija turpinās cieši sekot situācijas attīstībai. “Mēs apzināmies riskus, kad zem ārvalstu iejaukšanās apkarošanas “karoga” tiek slēpta vēlme ierobežot demokrātiskos procesus un viedokļu daudzveidību. Robežšķirtne ir šaura, tomēr atšķirība ir milzīga starp atklātu starptautisku atbalstu un ļaunprātīgu iejaukšanos,” uzsvēra Monitoringa komitejas vadītāja.
“Demokrātijas apdraudējumi pieaug – nepieciešami jauni prevencijas instrumenti. Vairākās valstīs šobrīd novērojama demokrātiskās situācijas pasliktināšanās. Daudzos gadījumos, piemēram, Gruzijā, krīzes tuvošanās bija laikus pamanāma, taču tās novēršana izpalika. Arī šobrīd redzam, kā līdzīgas tendences atkārtojas citviet, taču trūkst efektīvu mehānismu, kas ļautu savlaicīgi rīkoties,” uzsver Z.Kalniņa-Lukaševica.
Monitoringa komitejas vadītāja atgādina, ka nepietiek tikai konstatēt faktus un paust nosodījumu. Ir nepieciešams aktīvi meklēt jaunus risinājumus un izstrādāt instrumentus, kas ļautu savlaicīgi identificēt un novērst demokrātijas apdraudējumus pirms tie pāraug nopietnās krīzēs. Tādēļ Kalniņa-Lukaševica sēdes darba kārtībā iekļāva jautājumu par agrīnās brīdināšanas un konfliktu novēršanas mehānismiem.
