Vācijā ievēlēts jauns kanclers - konservatīvo līderis Frīdrihs Mercs

Mercs negaidīti neieguva pietiekami daudz balsu pirmajā kārtā, kad viņam bija jāiegūst absolūtais vairākums no 630 Bundestāga deputātu balsīm jeb vismaz 316 balsis, taču par viņu nobalsoja tikai 310 deputāti. Otrajā balsošanas kārtā Mercs saņēma 325 deputātu balsis. Balsošana tika uzskatīta par formalitāti, jo Merca konservatīvajiem (CDU/CSU) un sociāldemokrātiem (SPD) Bundestāgā kopā ir 328 vietas.

Drīz pēc balsojuma Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers iecēla Mercu par valsts kancleru. Iecelšana amatā prezidenta pilī oficiāli iezīmē Merca amata pienākumu pildīšanas sākumu pēc dramatiskās dienas Bundestāgā.

Pēc balsošanas pirmās kārtas rezultātu paziņošanas Bundestāgā vadošie politiķi bija acīmredzami šokēti, un daudzi no viņiem bez komentāriem pameta sēžu zāli. Izskanējuši pieņēmumi, kāpēc Mercs nespēja nodrošināt vairākumu aizklātajā balsojumā, bet SPD avoti ziņu aģentūrai DPA apliecināja, ka tās likumdevēji vienbalsīgi Mercu atbalstījuši.

Konservatīvo līdera kritiķi neslēpa prieku par šo iznākumu, un kreiso radikāļu partijas "Die Linke" (Kreisie") līdzpriekšsēdētājs Jans van Ākens norādīja, ka Mercam "neizdodas vienot, bet tikai šķelt". Eiroskeptiķu partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD) līdere Alise Veidele platformā "X" pauda, ka rezultāts liecina par koalīcijas "vājo pamatu", un pieprasīja jaunas vēlēšanas.

Jaunajai valdībai otrdien jānodod amata zvērests, līdzšinējaam valdības vadītājam Olafam Šolcam pirmdienas vakarā notika oficiāla atvadu ceremonija. Jau ziņots, ka pirmdien CDU/CSU un SPD parakstīja koalīcijas līgumu.

Vācijas konservatīvo līderi Frīdrihu Mercu ar apstiprināšanu Vācijas kanclera amatā apsveicis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Prezidents pauž, ka ar nepacietību gaida turpmāku Eiropas drošības un aizsardzības, NATO, kā arī Latvijas un Vācijas divpusējo attiecību attīstību un stiprināšanu.

Frīdrihs Mercs - pretrunīgi vērtēta personība

69 gadus vecais Mercs ir dienējis militārajā dienestā un studējis jurisprudenci, bet 1989. gadā 33 gadu vecumā tika ievēlēts Eiropas Parlamentā. 1994. gadā viņš no EP pārgāja uz Vācijas nacionālo parlamentu Bundestāgu, bet 2009. gadā bija spiests pamest politiku pēc sīvas cīņas ar bijušo Vācijas kancleri Angelu Merkeli par partijas vadību.

Turpmākajos gados viņš veiksmīgi darbojās korporatīvajā pasaulē, kļūstot par vairāku starptautisku uzņēmumu vadītāju. Tomēr vēlme kļūt par kancleru viņu neatstāja, un pēc vairāk nekā desmit gadu pārtraukuma viņš atgriezās politikā ar mērķi pārveidot CDU, novirzot to no Merkeles centrisma politikas.

Mercs ir pazīstams kā riskētājs un politiķis, kurš ir gatavs lauzt tabu, lai sasniegtu savus mērķus. Janvārī mēnesī viņš centās stiprināt migrācijas noteikumus Vācijā, izmantojot galēji labējo AfD atbalstu. Lai gan viņam neizdevās mainīt likumu, šis solis Vācijā izraisīja protestus un viņš par šo darbību saņēma kritiku pat no bijušās kancleres Angelas Merkeles. “Es nepiekrītu tam, kā Mercs risina šos jautājumus,” norādīja Merkele, publiski nosodot viņa rīcību.

Tajā pašā laikā Mercs uzsvēris, ka "Amerikas valdībai Eiropa nerūp" un "Eiropai pēc iespējas ātrāk ir jānostiprinās, lai mēs vairs nebūtu atkarīgi no ASV aizsardzības jomā". Tehnoloģiju magnāta Īlona Maska "jaukšanos" Vācijas vēlēšanās, sniedzot atbalstu AfD viņš nodēvēja par "kaunpilnu".