Krievija pārgājusi uz nāvējošāku karu: kam jāgatavojas NATO
Krievijas armijas pāreja no mērķa atklāšanas līdz nokļūšanai līdz tam, šobrīd kļuvusi daudz ātrāka, nekā bija pilna mēroga kara sākumā Ukrainā, pateicoties izlūkošanas līdzekļu pilnveidošanai, un NATO uz to attiecīgi jāreaģē, raksta "Business Insider".
Pēc ASV Eiropas politiskās analīzes centra zinātniskā līdzstrādnieka Federiko Borsāri vārdiem, kurš pēta militārās tehnoloģijas un inovācijas, Krievijas armija ātri adaptējas. Savā pārskatā viņš norādīja, ka Krievija apdzen Rietumus artilērijas ražošanas tempu ziņā, un tas rada reālus draudus: NATO uzbrukuma gadījumā nāksies savaldīt pretinieku, kuram ir priekšrocības uguns varenībā kaujas laukā, ko papildinājusi triecienus koordinējošo izlūkošanas dronu flote.
Borsāri norādīja, ka iebrukuma sākumā Krievijai viena no nopietnākajām problēmām bija pārāk lēnais pārejas ātrums no mērķa atklāšanas līdz uguns atklāšanai. Zaudējumam ar netiešiem līdzekļiem, piemēram, artilēriju un mīnmetējiem, vajadzēja stundas, bet spārnoto raķešu palaišanai - vēl ilgāku laiku. Pēc eksperta teiktā, Krievijas triecieni dažkārt kavējušies līdz četrām stundām, kā dēļ tie bieži bijuši neefektīvi pret Ukrainas vienībām, kas šajā laikā paspējušas mainīt savas pozīcijas.
Laikraksts raksta, ka tolaik Krievijas izlūkošanas un triecienu komplekss bija pārāk atkarīgs no novecojušajiem satelītiem un ierobežotā bezpilotu skaita, kas nespēja uzturēt kaujas gaitu. Tāpat Krievija izmantojusi tādus izlūkošanas bezpilota lidaparāti kā "Orlan-10" un "Forpost". Taču šo izlūkošanas sistēmu bija maz, lai efektīvi atbalstītu kaujas operācijas.
Līdz ar to cieta mērķu izvēle: reizēm Krievijas karaspēks tērēja taktiskās raķetes nenozīmīgām ukraiņu kājnieku grupām, kamēr lielus objektus, piemēram, aviobāzes, apšaudīja tikai ar dažām spārnotām raķetēm.
Vēl viena nopietna problēma Krievijai bija novecojušās un pārāk stingrās vadības sistēmas, kas kopš padomju laikiem mantojušas centralizētību, pārmērīgu hierarhiskumu un lēmumu pieņemšanas vilcināšanos. Laikraksts raksta, ka pat tad, ja karaspēks laikus saņēma izlūkdatus, lai dotu triecienu, viņiem bija jāgaida apstiprinājums augstākajos pavēlniecības līmeņos.
Krievija strauji pilnveidojusies
Šobrīd Krievija izmanto plašu taktisko bezpilotu klāstu mērķu atklāšanai Ukrainā, burtiski piepildot gaisa telpu ar simtiem novērošanas sistēmu dažādos augstumos, raksta laikraksts. Dažkārt šie izlūkošanas līdzekļi strādā saišķī, piešķirot komandieriem dažādus viena un tā paša mērķa rakursus.
Sākoties masveida dronu ražošanai Krievijā, resurss, kas iebrukuma sākumā bija deficīts, ātri vien pārvērtās par Krievijas izlūkdienesta pamatu. Laikraksts atgādināja, ka 2023. gadā Krievijas mediji ziņoja, ka "Orlan" dronu piegādes pieaugušas vairāk nekā 50 reizes.
Tajā pašā laikā nepietiekami spēcīgā Ukrainas pretgaisa aizsardzība deva Krievijai lielāku brīvību lielo izlūkošanas bezpilota lidaparātu izmantošanai, kas tai ļāva vākt izlūkdatus par Ukrainas operācijām aizmugurē un dot efektīvus triecienus.
Pateicoties bezpilota lidaparātiem, kas nodrošina labāku kaujas lauka apskatu, Krievija sākusi aktīvi pielietot tuvdarbības ballistiskās raķetes "Iskander-M" un lielā postošā spēka vadāmās aviācijas bumbas punktveida triecieniem pa svarīgiem mērķiem Ukrainas aizmugurē. Bet artilērijas munīcijas deficīts 2023. gadā piespieda Krieviju pāriet no masu artilērijas šāvieniem uz punktveida augstpapēžu triecieniem.
Kas jādara NATO un Rietumiem
Šajā sakarā Borsāri uzsvēra, ka NATO karaspēkam, kas gatavojas iespējamam konfliktam ar Krieviju, vēl vairāk jākoncentrējas uz karaspēka apmācību, lai karotu ar nelieliem formējumiem, lai mazinātu triecienu risku.
"Kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma NATO īpaša uzmanība tiek pievērsta nepieciešamībai izveidot izkliedētākus un dinamiskākus spēkus," sacīja Borsāri.
Tāpat britu konsultāciju kompānijas "Calibre Defence" direktors Sems Krenejs-Evanss rakstīja, ka "NATO jāgatavojas tam, ka Krievija tagad ir pieredzējušāka un gatava karot ar augstu precizitāti".
"Esošie dati liecina, ka Krievija atkāpjas no padomju pretbateriju cīņas doktrīnas un pāriet uz precīzāku, nāvējošāku un vērienīgāku kara vešanas modeli," viņš norādīja. Borsāri uzskata, ka viens no primārajiem soļiem būtu sankcionēts trieciens Krievijas ražošanas iespējām, īpaši augsto tehnoloģiju bezpilota un augstas precizitātes ieroču izgatavošanai, jo šīs ražotnes lielā mērā ir atkarīgas no ārvalstu komplektētājiem. "Rietumu sankcijas zināmā veidā palēnināja komponenšu iepirkšanu šai ražotnei. Tas ietekmēs Krievijas spēju izvērst mērogos un stabili," piebilda Borsāri.
Krievijas uzbrukuma draudi NATO
Nesen vācu vēsturnieks, profesors no Vācijas Potsdamas universitātes Sonke Neitzels izteica pieņēmumu, ka nākamā vasara būs pēdējā mierīgā vasara Eiropā. Viņaprāt, Krievijas uzbrukums Lietuvai iespējams jau šoruden. Savas bažas viņš skaidroja ar to, ka "situācija drošības jomā pasaulē ir mainījusies" Krievijas diktatora Vladimira Putina, kā arī ASV prezidenta Donalda Trampa politikas dēļ.
Nesen Vācijā politiķi asi kritizēja ASV prezidenta Donalda Trampa "miera plānu" kā Krievijas veicinošu uzbrukumu citām valstīm. "Tas būs stimuls despotiem visā pasaulē izmantot karus, lai novērstu uzmanību no iekšējām problēmām. Un tas izraisīs bēgļu plūsmas, no kurām īpaši cietīs Vācija," brīdināja Vācijas Bundestāga loceklis Jurgens Hārts.
