Peskovs pastāsta, kāda nosacījuma izpilde acumirklī izbeigs karu Ukrainā
Karš Ukrainā izbeigtos nekavējoties, ja tiktu izpildīta viena Krievijas prasība, paziņojis Krievijas diktatora Vladimira Putina runasvīrs Dmitrijs Peskovs. Ukrainai vajag izpildīt tikai vienu “sīkumu”.
Vairs neminot Ukrainas “denacifikāciju un demilitarizāciju”, Peskovs izdevumam “Le Point” paziņoja, ka karš beigsies vienā mirklī, ja Ukraina atdos Krievijai visu to, ko Krievija uzskata par savu un ierakstījusi savā konstitūcijā.
Runa ir par četriem Ukrainas austrumu apgabaliem — Zaporižjas, Hersonas, Doneckas un Luhanskas apgabaliem.
“Ja Ukraina izvestu savu karaspēku no šiem četriem reģioniem, tad jā. Visi četri reģioni ir nostiprināti mūsu Konstitūcijā kā neatņemama Krievijas sastāvdaļa,” paziņoja Peskovs.
ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs, kurš slavens ar saviem lišķīgajiem reveransiem Putina priekšā, nesen nosauca pilnīgu Krievijas kontroli pār četriem reģioniem par vienkāršāko veidu, kā nodrošināt karadarbības pārtraukšanu. “To arī teica Putins, uzstājoties Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvju priekšā,” gandarīts komentēja Peskovs.
Runa ir par 2024. gada 14. jūnija Putina ultimātu jebkādu miera sarunu uzsākšanai, pieprasot, cita starpā, lai Ukraina labprātīgi atdod Krievijai visas teritorijas, kuras tā paziņojusi par savām, arī tās, kuras tā arī nav spējusi sagrābt. Citu Putina prasību skaitā ir Ukrainas atbruņošanās, uz visiem laikiem atteikšanās mēģināt iestāties NATO, krievu valodas atzīšana par valsts valodu, sankciju atcelšana.
Peskovs piebilda, ka Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska atkāpšanās nav Krievijas prasību sarakstā, lai apturētu karadarbību, tomēr jebkuri ar viņu parakstītie dokumenti var tikt apstrīdēti nākotnē. “Pat ja vienošanās ar Zelenski tiktu parakstīta šodien, vēlāk Ukrainā ļaudis varētu iebilst un juridiski apstrīdēt viņa leģitimitāti,” teica Peskovs.
Krievijas propaganda ar Putinu priekšgalā aizgūtnēm stāsta, ka Zelenskis nav leģitīms Ukrainas prezidents, jo šogad jau beidzās viņa prezidenta pilnvaru laiks, bet jaunas vēlēšanas nav notikušas. Tiesa, krievi ierasti parocīgi “aizmirst”, ka Ukrainas konstitūcija kategoriski aizliedz rīkot prezidenta vēlēšanas kara stāvokļa laikā, bet šis kara stāvoklis Ukrainā ir spēkā kopš 2022. gada 24. februāra, kad Krievija uzsāka asiņaināko karu Eiropā kopš Ādolfa Hitlera sāktā Otrā pasaules kara.
Cerētā "ieņemt Kijivu trijās dienās" zibenskara 1156. dienā krievu okupanti kontrolē apmēram 99% Luhanskas apgabala, pa 73% Zaporižjas un Hersonas apgabalu un 66% Doneckas apgabala, liecina Kara pētījumu institūta (ISW) dati. Krievi ir sagrābuši arī nedaudz teritorijas Harkivas apgabalā, taču nav ieņēmusi nevienu būtisku apdzīvotu vietu.
Jāatgādina, ka kara pieteikšanas runā Putins apgalvoja, ka nekādas Ukrainas teritorijas neokupēs un vispār "mēs neko negrasāmies uzspiest ar spēku". Taču 2022. gada 30. septembrī Putins vispirms atzina Zaporižjas un Hersonas apgabalu “neatkarību” (Luhanskas un Doneckas "tautas republiku" neatkarību viņš atzina 21. februārī trīs dienas pirms invāzijas Ukrainā, turklāt robežās, kuras separātisti nemaz nekontrolēja) un dažas stundas pēc tam oficiāli anektēja četrus Ukrainas austrumu Hersonas, Zaporižjas, Doneckas un Luhanskas apgabalus, izpildot vietējo gauleiteru Vladimira Saldo, Jevgeņija Baļicka, Denisa Pušiļina (viņš savulaik bija slavenākā Krievijas krāpnieka un finanšu piramīdas MMM radītāja Sergeja Mavrodi palīgs) un Leonīda Pasečņika “lūgumus”, kaut gan Krievija ne tobrīd, ne šobrīd pilnībā tos nekontrolē, Zaporižju (710 tūkstoši iedzīvotāju 2022. gada sākumā) tā arī nav spējusi ieņemt, bet Hersonu (279 tūkstoši iedzīvotāju 2022. gada sākumā) krievu okupantiem nācās pamest 2022. gada novembrī.
Pirms oficiālās aneksijas Krievija okupētajās teritorijās sarīkoja “referendumus”, kuros, protams, absolūtais vairākums “vēlējās” dzīvot zem okupantu karoga. Vietējo vēlmi stimulēja bruņotie okupantu karavīri, kuri kopā ar “vēlēšanu komisijas” locekļiem apstaigāja mitekļus.
Neviena starptautiska organizācija nav atzinusi šo “referendumu” rezultātus. 2022. gada 12. oktobrī ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju, pasludinot “referendumus” par nelikumīgiem. Rezolūciju atbalstīja 143 valstis, atturējās 35 (tostarp Ķīna un Indija), pret balsoja 5 valstis — pati Krievija, kā arī Baltkrievija, Ziemeļkoreja, Nikaragva un tobrīd vēl negāztā diktatora Bašara al Asada Sīrija. Pirms ukraiņu sekmīgā pretuzbrukuma 2022. gada rudenī, patriecot krievu okupantus no Harkivas apgabala un atbrīvojot Hersonu, Krievija plānoja rīkot “referendumus” arī citos Ukrainas apgabalos, piemēram, Mikolajivas un Harkivas apgabalos.
Tiesa, pēc Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā situācija radikāli mainījās Putinam par labu, pēc triju gadu pārtraukuma ASV uzsākot sarunas ar Krieviju, bet Trampa administrācijas amatpersonām pastāvīgi paziņojot, ka Ukrainai neizdosies atgūt Krievijas sagrābtās teritorijas un to neuzņems NATO. Šogad ANO Drošības padome pieņēma ASV ierosinātu rezolūciju par kara izbeigšanu Ukrainā, kurā Krievija nemaz netika nosaukta par agresori un netika pieprasīta okupantu izvākšanās no Ukrainas, savukārt ANO Ģenerālajā asamblejā ASV kopīgi ar Krieviju noraidīja tās agresiju nosodošo rezolūciju. Kopš tā laika Tramps cenšas visiem līdzekļiem piespiest Ukrainu pieņemt Krievijas nosacījumus, tostarp atsakoties no krievu okupantu sagrābtajām teritorijām.
