"Jūs vairs nekad nevaldīsiet Rīgā, Viļņā vai Kijivā!" Polijas ārlietu ministrs nodod spēcīgu vēstījumu Krievijai. VIDEO
Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis trešdien, 23. aprīlī, ikgadējā uzrunā parlamentam, nosūtīja spēcīgu vēstījumu Krievijas vadītājiem, kuri jau ceturto gadu turpina savu asiņaino iebrukumu Polijas kaimiņvalstī Ukrainā. "Vai jums jau nav gana zemes? Vienpadsmit laika joslas, un jums vēl aizvien nepietiek?!" uzrunā retoriski vaicāja ministrs.
Ikgadējā uzrunā Polijas parlamenta apakšpalātai Sikorskis raksturoja Krievijas radītos draudus Polijai, kā arī pauda bažas par Rietumu vienotības sairšanu. "Poļu mājās ir iedzīvojies nemiers un jautājums par to, kas notiks tālāk. Vai mūs apdraud arī Krievijas agresija? Vai Eiropas un ASV attiecības virzās uz krīzi? Vai Eiropa var ātri uzlabot savas aizsardzības spējas?"
"Polijai lielākais drauds būtu Rietumu kopienas sairšana. Tāpēc mēs nevaram atļauties ilūzijas vai bezdarbību. Mēs nevaram atļauties būt vieni," sacīja Sikorskis. Spēcīgu vēstījumu ministrs nodeva arī Krievijai un tās līderiem.
"Jūs nekad vairs šeit nevaldīsit - ne Kijivā, ne Viļņā, ne Rīgā, ne Tallinā, ne Kišiņevā," viņš uzsvēra. "Vai jums jau nav pietiekami daudz zemes? Vienpadsmit laika joslas un joprojām nepietiek? Rūpējieties par to, lai saskaņā ar starptautiskajām tiesībām labāk pārvaldītu to, kas atrodas jūsu robežās," viņš norādīja, ovāciju pavadīts.
BREAKING:
— Visegrád 24 (@visegrad24) April 23, 2025
Poland’s Foreign Minister Radek Sikorski slams Russian imperialism & says Vladivostok belongs to China.
“You will never rule here again. Not in Kyiv, not in Riga, not in Tallinn, not in Chisinau”
“Ask yourselves if you can even hold on to Haishenwai (Vladivostok)” pic.twitter.com/fcnApLOreR
"Krievijas imperiālisms ir mūsu ienaidnieks. Tāda ir mūsu politika pret Putinu šajās dienās — un mums nebūs citas," uzsvēra Polijas ārlietu ministrs. Viņš arī norādīja, ka situācija frontes līnijās Ukrainas austrumos un dienvidos ir "neviennozīmīga" un ka Krievijas spēku lēnais progress tiek apmaksāts "ar milzīgiem cilvēku zaudējumiem".
"Pēc trīs gadu karadarbības, Krievijas karaspēks kontrolē tikai aptuveni 20% Ukrainas teritorijas un joprojām ir iestrēdzis Ukrainas austrumos," sacīja Sikorskis. "Tiek lēsts, ka karš Krievijai jau ir izmaksājis vismaz 200 miljardus dolāru, un kaujas laukā dzīvības ir zaudējuši teju miljons Krievijas karavīru. Ukrainas zaudējumi ir mazāki, un viņi nav pieļāvuši nedz to, ka Krievija ieņemtu galvaspilsētu, nedz to, ka tā izveidotu Kijivā marionešu valdību."
Lai gan Sikorskis savā runā nenosauca ASV prezidentu Donaldu Trampu vārdā, viņš, šķiet, arī netieši kritizēja Trampa piekāpšanos Krievijai, cenšoties izbeigt karu, kas nu jau notiek ceturto gadu. Jāpiemin, ka kopš atgriešanās Baltajā namā Tramps ir nepatiesi apgalvojis, ka Kijivai "nekad nevajadzēja sākt karu", sacījis, ka Ukraina "kādu dienu varētu būt krieviete", kā arī apšaubīja Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska leģitimitāti.
Polija un Eiropas valstis šobrīd cenšas nostiprināt savas aizsardzības spējas, raizēs, ka Krievijas agresija neaprobežosies tikai ar Ukrainu, un bažās, ka Eiropa vairs nevar turpināt paļauties uz ASV drošības jomā. Polija aizsardzībai tērē vairāk procentu no sava IKP nekā jebkura cita NATO dalībvalsts, tostarp ASV. Šogad tas plāno sasniegt 4,7%, un 2026. gadā ir paredzēts sasniegt 5%.
